Mežu īpašnieku vidū populārs un bieži tiek minēts Civillikuma 997. pants, kura būtība – privātīpašums ir svēts, kā gribu, tā arī saimniekoju.
Mežu īpašnieku vidū populārs un bieži tiek minēts Civillikuma 997. pants, kura būtība – privātīpašums ir svēts, kā gribu, tā arī saimniekoju.
Taču tiek aizmirsts Civillikuma 1039. pants, kurā norādīts, ka ar privātīpašumu var rīkoties pēc sava prāta, ja darbība nav pretrunā ar valsts un apkārtējo tiesībām un interesēm. Valsts interesēs ir privāto mežu apsaimniekošana atbilstoši labākajai mežsaimnieciskajai praksei. Tā garantētu dabas vērtību saglabāšanu arī nākamajām paaudzēm. Īpašnieks gūtu lielāku peļņu, un valsts saņemtu prāvākus nodokļus, kurus varētu novirzīt valsts tautsaimniecības attīstībai.
Atjaunot zaļo rotu
Tāpēc svarīgi pievērsties mežu atjaunošanai. Kā norādīja Bauskas virsmežniecības virsmežziņa vietnieks Kārlis Kivilands, atjaunošana sevišķi nozīmīga platībās, kurām beidzies meža atjaunošanas termiņš vai arī pienācis termiņa pēdējais gads un izcirtumos spēcīgi saaugušas mīksto lapu koku celmu, sakņu atvases. Kā liecina Bauskas virsmežniecības sagatavotā informācija, 2004. gadā atjaunoti 839,1 ha meža, mākslīgi atjaunoti 28,2% (236.6 ha), bet dabiski – 71,8 % (602,5 ha). Tas nozīmē, ka mežs atjaunots galvenokārt uz izkopta dabiski atjaunojušos audžu rēķina.
Koksne “iesaldēta”
Analizējot pašreizējo situāciju meža atjaunošanā, K. Kivilands norāda, ka tā ir atšķirīgi vērtējama. Apkopotie dati liecina, ka valsts mežos izcirtumi tiek atjaunoti termiņā, bet sliktāk ir ar šo platību kvalitatīvu un savlaicīgu izkopšanu nākamajos gados. Savukārt privātajos mežos situācija ar katru gadu uzlabojas, taču pieaug arī neatjaunoto platību daudzums. Izcirtumus mūsu rajona zaļajā rotā atjaunojuši 288 (19,2%) mežu īpašnieki uz 394 ha.
Normatīvajos aktos norādīts, ka meža īpašniekam izcirstās platības jāatjauno noteiktos termiņos un kvalitātē. Ja šīs prasības netiek izpildītas, tad meža īpašnieks savā īpašumā nevar veikt galveno cirti. K. Kivilands uzsver, ka pašlaik neatjaunoto izcirtumu īpašnieki ir “iesaldējuši” 565 ha kailciršu ar 145,1 tūkst. m³ koksnes, līdz ar to netiekot pie ciršanas. Visvairāk neatjaunotu izcirtumu ir Iecavas novadā – 116 (40,3 %). mežu īpašnieki nav termiņā atjaunojuši izcirtumus, kuru kopplatība ir 170,8 hektāri.
Mainīgi apstākļi
Mežu atjaunošana valstī līdz 1990. gadam un pērn bija ļoti atšķirīga. Pirms 1990. gada mākslīgā meža atjaunošana Latvijā bija virs 70%. Atjaunotās platības tika regulāri un labi koptas, tādējādi nodrošinot kvalitatīvu nākotnes mežu. Pašreizējo situāciju K. Kivilands skaidro ar mežu īpašnieku maiņu, ar grozījumiem likumdošanā, ar priekšlaikus veiktu ciršanu pēc caurmēra un mežīpašnieku attieksmi pret mežu.
Ar meža atjaunošanai nepieciešamās audzes kopšanas kritērijiem zaļās rotas īpašnieki var iepazīties Meža atjaunošanas noteikumos (MK, Nr. 398, 2001. g.), tuvākajā mežniecībā, kā arī virsmežniecības rīkotos mežu īpašnieku semināros. Kopš 1997. gada katrā mežniecībā ir organizēti trīs semināri gadā privātmežu īpašniekiem gan par meža atjaunošanu, gan citiem jautājumiem. Tāpat sniegtas konsultācijas par visiem jautājumiem mežniecībās.
Nebūs, ko eksportēt
Valsts meža dienesta darbinieki meža īpašniekus aicina apsvērt, kādu mežu – ar kādām koku sugām un mežaudžu kvalitāti – mēs atstājam nākamajām paaudzēm. K. Kivilands aicina padomāt un mainīt attieksmi pret zaļās rotas saglabāšanu.
Privātmežu īpašniekiem piešķirtie meži lielākoties bija augstvērtīgi, mežkopji tos gadu desmitus kopa un sargāja. Taču pašlaik šķiet, ka materiālas vērtības prevalē. Latvijas lielākā dabas bagātība ir mežs. Pēdējos desmit gados koksne un koksnes izstrādājumi (zāģmateriāli, papīrmalka, mēbeles, saplākšņi u. c.) ir devuši 32 – 46% no kopējā eksporta apjoma naudas izteiksmē. Ja zaļā rota netiks atjaunota, nebūs arī šo rādītāju, uzsver K. Kivilands.
