Latviešu biedrības namā 9. maijā tika rīkota konference diskusija «Viens gads Eiropā – sasniegtais un izaicinājumi».
Latviešu biedrības namā 9. maijā tika rīkota konference diskusija “Viens gads Eiropā – sasniegtais un izaicinājumi”. Piedalījās Andris Gobiņš, Aigars Kalvītis, Andris Piebalgs, Edvards Kušners, Aigars Freimanis. Par izaicinājumiem un plāniem runāja ekonomikas ministrs Krišjānis Kariņš, Māris Sprindžuks – Nacionālā attīstības plāna koordinators – un citi. Par šo pasākumu plašsaziņas līdzekļos bija ļoti skopa informācija, piemēram, radio bija fragmenti no A. Piebalga intervijas.
Tajā pašā laikā diendienā dažādu līmeņu gan politiski ievēlētas, gan ieceltas amatpersonas izsakās par attīstības vīzijas un naudas trūkumu, tagad arī par darbaspēka aizplūšanu uz Eiropu un Ameriku. Vai tieši pašlaik nebūtu īstā reize, kad žurnālisti varētu paši saprast un saviem lasītājiem, klausītājiem un skatītājiem parādīt, kā domā par Latvijas nākotni tautas ievēlēti politiķi? Kaut kādu iemeslu dēļ par šo tēmu ir ļoti nekvalitatīva sabiedriskā diskusija, lai gan iespējas uzdot jautājumus un sagaidīt būtiskas atbildes ir lielas.
Konferencē Uldis Osis atzina, ka, piemēram, lieliskais iekšzemes kopprodukta pieaugums patiesībā balstās uz tirdzniecības centriem, nekustamo īpašumu un kredītu izsniegšanu. Tātad pievienoto vērtību nosaka nevis kaut kādas augstās tehnoloģijas, ko Latvijas iedzīvotāji ir spējīgi saražot, bet galvenokārt, piemēram, nekustamo īpašumu cenas celšanās, kas šajā gadījumā ir pievienotā vērtība.
Kāds augsto tehnoloģiju firmas pārstāvis atzina – lai gan formāli valsts ir pateikusi par orientāciju uz eksakto izglītību, praksē nereti notiek kas cits. Piemērus varētu minēt vēl, bet raksta mērķis ir rosināt domas par to, kāpēc tiek uzskatīts, ka vidējais plašsaziņas līdzekļu patērētājs nav pelnījis par šīm tēmām uzzināt. Vai viņš to visu zina, vai viņu nedrīkst lieki satraukt? Vai tiek uzskatīts par muļķi?
Katrā ziņā ir viens pilnīgi neapstrīdams fakts – visas pārtikušās demokrātijas ražo preces ar augstu pievienoto vērtību. To dara izglītoti un profesionāli cilvēki, kas tiek labi apmācīti jau skolā, tālāk profesionālajā izglītības vai augstākās izglītības sistēmā. Protams, šīs sarunas var atklāt mūsu pašu ievēlēto politiķu kompetences robežas un arī mūsu ne vienmēr objektīvos izvēles kritērijus. Ja kāda televīzija, radio vai avīze nedaudz pakritizēs vidējo pilsoni un viņa ievēlētā politiķa spējas redzēt tālāk par četriem valsts nākotnes gadiem, vai tad vidējais pilsonis vairs plašsaziņas līdzekļus nepatērēs?
Nemaz tik ilgi nav jāgaida vēlēšanas. Kāpēc lai gan mēs nepieprasītu reāli pārbaudāmus solījumus? Kaut kādas prognozes jau ir, piemēram, ārstu algas pēc dažiem inflācijas gadiem sasniegs tagad pieņemamo 500 latu robežu. Tas netieši liecina, ka politiķi kalnus gāzt negrasās, un ne vēlētāji, ne žurnālisti to nemaz pat nemēģina prasīt.
R. MEIKŠA
Vecumniekos
Atsaucoties uz nozīmīgo jautājumu
Paldies Raimondam Meikšam par šo nozīmīgo vēstuli! Tikai neliela replika par konferenci 9. maijā. “Bauskas Dzīves” redaktore Anita Rozentāle tajā piedalījās kā klausītāja un bija lieciniece, ka konference tiešraidē tika translēta Latvijas Radio divas stundas (no plkst. 14 līdz 16). Nav daudz notikumu, kuriem atvēl divu stundu tiešraides.
Raimonda Meikšas vēstulē minētos Ulda Oša secinājumus “Bauskas Dzīve” publicēja pielikuma “Mūsu gads Eiropā” rakstā “Latvijas ekonomikas straujais lēciens arī mulsina” (13. maijs, 12.(6.) lpp.). Tā tiešām bija viena no interesantākajām un svarīgākajām atziņām šajā konferencē, ja neskaita premjera A. Kalvīša paškritisko “atklājumu”, ka valdība nav cilvēkiem nodrošinājusi labklājību. Taču arī šī atklāsme publicēta uz tā paša “Bauskas Dzīves” pielikuma vāka.
Jā, nav mūsu publikācijās A. Kalvīša spārnotā izteikuma konferencē, ka Latvijas attīstības plānus papīru dēļ nav ko sacerēt un patiesībā tāds plāns esot viņam galvā. Žēl gan, ka ne es, ne arī droši vien pārējie valsts iedzīvotāji nevaram viņa galvai tikt klāt… Tomēr premjera izteikumi bija pārsteidzīgi, jo, izrādās, ir mums Nacionālā attīstības plāna koordinators Māris Sprindžuks un šāds plāns tomēr top (acīmredzot līdztekus tam, kas Kalvītim galvā).
