Oktobra pēdējā nedēļā ar divu dienu starpību nomira divas sievietes spēka gados. Kultūras darbiniece un uzņēmēja. Viņām bija līdzīgas diagnozes, un abas izvēlējās netradicionālo ārstēšanos pie dziednieces, nevis pie ārsta.
Oktobra pēdējā nedēļā ar divu dienu starpību nomira divas sievietes spēka gados. Kultūras darbiniece un uzņēmēja. Viņām bija līdzīgas diagnozes, un abas izvēlējās netradicionālo ārstēšanos pie dziednieces, nevis pie ārsta. Kāpēc? Gribu atrast atbildi, domājot par sievietēm, ko pazinu.
Meklē ceļu
Onkoloģiskās saslimšanas ir ar viltīgu dabu. Nesāp līdz brīdim, kad vairs nekas nav līdzams. Tāpēc ārsti neatlaidīgi brīdina – regulāri pārbaudiet veselību!
Vienai no viņām ļauno kaiti mediķi atklāja pavasarī, otrai – rudenī. Abām bija nozīmēta ārstēšanās onkoloģijas centrā. Pēc pirmajām konsultācijām viņas pieņēma citu lēmumu. Gan vienai, gan otrai bija kāds pazīstams cilvēks, kurš tieši pie dziednieces bija atradis meklēto – ceļu uz atveseļošanos. Viņas tam noticēja.
“Sākumā pat neuztvēru to nopietni. Teicu: ja gribi, brauksim pie dziednieces, bet vajag veikt analīzes, darīt to, ko saka ārsts. Taču sieva nepiekrita,” saka mirušās sievietes vīrs.
Nelabojama kļūda
Lai tiktu uz pieņemšanu pie dziednieces kaimiņu rajonā, no mājām izbraukuši pirms pusnakts. gulējuši mašīnā, gaidot, kad zintniece ap septiņiem sāks pieņemt.
“Tieši tas arī pārliecināja. Kā lai netic, ja turp brauc cilvēki no visas Latvijas? Viņi visi cer un gaida brīnumu. Sākumā pie dziednieces bija jāierodas divas reizes nedēļā, kad kļuva sliktāk – trīs. Nevaicāju sievai, cik jāmaksā, taču par brīvu tas nenotika. Ko tik visu lika lietot – bebru dziedzeru, struteņu un citu drogu uzlējumu, kāpostu un citas lapas, ziedes.
Dziedniece bija noteikusi, ka pie ārsta iet nedrīkst, citādi viņas zāles nedarbosies. Sieva tam ļoti ticēja līdz brīdim, kad kļuva skaidrs, ka notiek nevis atveseļošanās, bet tuvojas neizbēgamais – viņa mirst,” stāsta vīrs. Pēc pārdzīvotā viņš atzīst, ka notikušais ir nelabojama kļūda un arī sieva beidzot to ir apzinājusies.
Dažas stundas
“Dažu reizi, kad braucām pie dziednieces, draudzenei bija tik slikti, ka viņa neslēpa, laikam būs jādodas pie ārsta. Taču, iznākusi no zintnieces mājas, viņa bija tik moža, spēcīga, pārliecināta, ka viss būs labi un notiek atveseļošanās. Diemžēl tas darbojās tikai dažas stundas. Kad draudzene saprata, ka beigas nav tālu, viņa ieslēdzās mājās, neatbildēja uz telefona zvaniem, bija pilnīgā depresijā. Vedām viņu uz slimnīcu, kad sāpes jau bija nepanesamas. Tad draudzene atzina, ka laikam ir par vēlu, viss nokavēts,” atceras otras sievietes paziņa.
Viņas tuva paziņa un darba devēja par notiekošo uzzināja, kad kolēģe jau bija paliatīvās aprūpes nodaļā. “Kāpēc viņa no mums to tik ļoti slēpa? Kāpēc ticēja māņiem, nebrauca ārstēties, kad tas bija iespējams? Jauka, gudra, zinoša sieviete, nespēju pieņemt, ka mēs viņu esam zaudējuši.”
Jogurts nepalīdzēs
Vaicāju Bauskas slimnīcas ginekoloģēm – kas sievietes attur no ārstēšanās, ja reiz diagnoze ir noskaidrota un tā ir ļaundabīga slimība? Daktere Melita Davidone spriež, ka tās vispirms ir bailes – no patiesības, operācijas, no tā, ko teiks mājinieki, vai nepametīs vīrs. Dažām ir pārliecība, ka ar viņu tas nevar notikt, ka tā noteikti ir ārstu kļūda.
Onkoloģiskajiem slimniekiem reizēm mainās psiholoģija, kas neļauj novērtēt patieso stāvokli, viņi neieklausās saprātīgos padomos, tic maldugunīm, saka ārste Dace Paozola. “Var darīt visu, bet nedrīkst zaudēt saprātu. Protams, ne katru izdodas glābt, bet ļoti daudzi izārstējas un laimīgi nodzīvo ilgus gadus. Tādi piemēri Latvijā un arī Bauskas rajonā ir,” uzsver mediķe.
Kolēģi papildina ginekoloģijas un dzemdību nodaļas vadītāja Alla Hačikjana: “Vēža šūnas neizaug pāris dienās. Ja sieviete rūpējas par savu veselību, slimību var atklāt un izārstēt. Nelaime tā, ka ar varu nevienu pie ārsta nevar atvilkt. Cilvēkam ir tiesības izvēlēties. Tomēr nedrīkst ticēt, ka, piemēram, mājās raudzēta jogurta lietošana likvidēs vēzi, palīdzēs zilais papīrs vai apvārdotas apšu lapas.”
Jālūdz atļauja
Izvēloties ārstēties pie dziedniekiem, jāzina, ka pēc tam nebūs, kam adresēt pretenzijas. Pieņemšana notiek bez reģistrācijas, un jebkurā gadījumā būs grūti pierādīt, ka cilvēks vispār ir bijis pie šī vai cita zintnieka.
Internetā izdevās sameklēt Latvijas Dziednieku savienības sertificētu dziednieku sarakstu, tajā ir 55 uzvārdi. Laikrakstā “Kurzemes Vārds” 2000. gada 27. martā ir intervija ar citas organizācijas – Latvijas Tautas dziednieku asociācijas – vadītāju Nikolaju Anduminu. Viņš stāstījis, ka organizācijā ir ap 300 biedru, no tiem 83 sertificēti dziednieki ar licenci. Lai iegūtu sertifikātu, aptuveni gadu jāapmeklē kursi un seminārs, jākārto eksāmens.
Dziedniekiem spējas esot dotas no Dieva, tāpēc viņiem pirmajā vietā ir nevis medicīniskās zināšanas un izglītība, bet gan vēlēšanās palīdzēt. “Lai cilvēks nodarbotos ar dziedināšanu, pirmkārt, viņam nepieciešama karsta sirds un vēlēšanās darīt citiem labu. Otrkārt, ir vajadzīga Kunga atļauja. Man šādas atvēles nav, tāpēc es nedziedinu,” atzinis N. Andumins.
Brīnumi nenotiek
Sazinājos ar kādu dziednieci, kura nevēlējās savu uzvārdu redzēt publicētu. Viņa sacīja: “Jūs sakāt, ka viņas nomira, jo uzticējās dziedniecei. Cik cilvēku neatmostas no narkozes pēc operācijas, cik nomirst pēc tam, kad viņus ir ārstējuši profesori? Mūsu likteņa gaita ir zināma tikai Visaugstākajam.” Dziedniece uzsvēra, ka viņa onkoloģiskos slimniekus neārstē. Atklājot šādu diagnozi, tiek strikti ieteikts doties pie ārsta. Uzrunātā brīdināja: “Neuzticieties tiem, kuri sola darīt ar jums brīnumus, atbrīvot no visām kaitēm! Tā nenotiek, un, kaut ko tādu darot, dziednieks pats uzņemas lielu grēku nastu.”
Varbūt tas liks padomāt cilvēkiem, kuriem, iespējams, pašlaik ir jāizlemj, ko darīt, kam uzticēties, kā rīkoties. Te, lūk, vārdi no izdevuma “Dziedinātājs”:
“Absolūti viss, kas ar jums notiek, ir jūsu veiktās izvēles sekas, un neviens cits par šo izvēli nav atbildīgs. Mūsu personīgā pieredze un apziņas līmenis nosaka mūsu izvēli. Mēs visi izbaudām tikai savas izvēles rezultātus – gan dziedinātāji, gan dziedināmie. Arī kļūdas ir pieredze, un tām ir vērtība mūsu garīgajā izaugsmē, ja no tām mācāmies.”
Ar līdzjūtību tuviniekiem – INGA MUIŽNIECE
***
Uzziņai
– Paula Stradiņa slimnīcas 37. korpusā izveidota nodaļa krūts dziedzeru slimību diagnostikai.
– Vienas dienas laikā tur konsultē ķirurgs onkologs, tiek veikta krūts dziedzeru ultrasonoskopija, mamogrāfija, citoloģiskā izmeklēšana. Mamogrāfijas grupas konsilijs sniedz atzinumu.
– Pieteikšanās pa tālruni 7069984.
– Ar ģimenes ārsta nosūtījumu pacienta nodeva Ls 2, bez nosūtījuma – Ls 10.
