2003. gada 18. novembris – Latvijas Republikas proklamēšanas 85. gadskārta. Uz tikko uzsniguša sniega un kailu koku pelēkbaltā fona lieliski izskatītos sarkanbaltsarkanais valsts karogs.
2003. gada 18. novembris – Latvijas Republikas proklamēšanas 85. gadskārta. Uz tikko uzsniguša sniega un kailu koku pelēkbaltā fona lieliski izskatītos sarkanbaltsarkanais valsts karogs.
Diemžēl jālieto vēlējuma izteiksme, jo realitāte bija krietni bēdīgāka. “Bauskas Dzīve” 18. novembrī pabija vairākos rajona pagastos un pārliecinājās – sarkanbaltsarkanais karogs pie mājas ir retums.
Paspilgtina izjūtas
“Par šīm lietām ir jārunā ar iedzīvotājiem,” secina Viesturu pagasta padomes priekšsēdētāja Aija Udalova. “Karoga nav ne tikai tāpēc, ka trūkst naudas. Dažreiz cilvēki pat neiedomājas, ka viņi svētku izjūtu savā lauku viensētā var paspilgtināt tieši ar valsts karoga izkāršanu. Pirms pāris gadiem dažām daudzdzīvokļu mājām, kurām ir vairāki saimnieki, nopirkām karogus.”
Arī Brunavas pagasta padomes priekšsēdētājs Aivis Kārkliņš atzina, ka savulaik runāts ar daudzdzīvokļu māju iemītniekiem. Viņi savākuši naudu, tagad pie šīm ēkām svētkos ir karogi. Par to 18. novembrī Grenctālē pārliecinājās arī “Bauskas Dzīve”. Diemžēl lauku viensētu ainavu ļoti reti iezīmēja sarkanbaltsarkanais valsts simbols. Tā nebija arī pie kāda pašvaldības deputāta mājas. “Tas ir skumji. Deputātiem vajadzētu rādīt priekšzīmi pārējiem pagasta iedzīvotājiem,” sacīja A. Kārkliņš.
Pelēkā Ceraukste
Ceraukstes pagasta centrā 18. novembrī par valsts svētkiem liecināja vien daži karogi pie daudzdzīvokļu mājām Uzvaras ielā. Savukārt pie privātnamiem karogi nebija redzami. Šķiet, ciema iedzīvotāji nolēmuši solidarizēties ar pašvaldības vadītāju, pie kura mājas bija skatāms vien tukšs karoga kāta turētājs.
“Pats nezinu, kā tas gadījās. Parasti karogu pie savas mājas izkaru,” tā “Bauskas Dzīvei” skaidroja pagasta vadītājs Vitauts Dzenis. Viņš arī teica, ka šajos svētkos nekādas pārbaudes nav notikušas, citreiz kopā ar izpilddirektoru pagasta sētas apbraukātas, izteikti aizrādījumi, bet soda nauda nav iekasēta, jo cilvēkiem tāpat nebūtu, ko maksāt.
Arī Codes pagasta padomē paskaidroja – karogu izkāršana pie mājas ir atstāta katra saimnieka ziņā. Pārbaudes un likuma nepildītāju sodīšanu pašvaldība nav veikusi. Draudzības ielā tas bija labi redzams – valsts karogs bija skatāms labi ja pie trešdaļas māju, tā nebija arī pie vienīgās šajā ielā esošās tirgotavas.
Baušķenieki apzinīgāki
Atšķirībā no pagastiem Bauskā 18. novembrī svētku noskaņa bija redzama. Rets bija nams, kur neplīvoja valsts karogs. Tāpēc jo nepatīkamāk uz vienotā svētku noformējuma fona izcēlās dažas jaunās, nesen tapušās ēkas, pie kurām valsts karoga nebija. Piemēram, spēļu zāles “Bumerangs” fasādē nav atrodams stiprinājums karoga ievietošanai. Rajona Būvvaldē apliecināja, ka, objektu pieņemot ekspluatācijā, tas bija jāpamana. Pilsētas izpilddirektors Jānis Mičulis apstiprināja “Bauskas Dzīves” vērojumu, ka šogad pilsētā karogu bijis ļoti daudz. Viņš stāstīja, ka pilsētas kārtībnieks Aldonis Buls Lāčplēša dienā, 11. novembrī, apbraukājis daudzas mājas un saimniekiem aizrādījis par neizkārtu valsts karogu. Iedzīvotāji brīdināti, naudas sods gan ne no viena nav iekasēts.
Kādam varbūt šāda “piekasīšanās” trūkuma un grūtību laikā neliekas nozīmīga. Kaut gan – dzīvojam taču tiesiskā valstī, kur viens likums, viena taisnība un arī Latvija mums visiem viena. Godināt savu valsti svētku reizē ir katra pienākums un gods.
“Bauskas Dzīve” atvainojas to pašvaldību iedzīvotājiem un vadītājiem, kurus šoreiz neapmeklējām. Vēl jau daudz svētku priekšā…
***
Likums “Par Latvijas valsts karogu”
– 2. pants. Valsts karogs paceļams pie Saeimas, Ministru kabineta, pilsētu domju, rajonu un pagastu padomju, pie visu veidu iestāžu, uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) un organizāciju ēkām, kā arī dzīvojamām ēkām 16. februārī, 24. februārī, 25. martā (sēru noformējumā), 1. maijā, 4. maijā, 14. jūnijā (sēru noformējumā), 17. jūnijā (sēru noformējumā), 4. jūlijā (sēru noformējumā), 11. novembrī, 18. novembrī, decembra pirmajā svētdienā (sēru noformējumā).
– 3. pants. Valsts karogu var pacelt vai citādi lietot arī tautas, darba vai ģimenes svētkos, atceres dienās, kā arī citos gadījumos, garantējot pienācīgu cieņu pret valsts karogu.
