Bauskas rajonā ir ap 3600 skolēnu vecumā no 15 līdz 18 gadiem. 253 no viņiem šovasar strādāja. Finansējot šo nodarbinātības programmu, valsts Bauskas rajonam atvēlēja 12650 latu.
Bauskas rajonā ir ap 3600 skolēnu vecumā no 15 līdz 18 gadiem. 253 no viņiem šovasar strādāja. Finansējot šo nodarbinātības programmu, valsts Bauskas rajonam atvēlēja 12650 latu.
27. septembrī daļa no viņiem tiksies pasākumā, ko rīko Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Bauskas filiāle sadarbībā ar Bērnu un jauniešu centru.
Laimējas rundāliešiem
Projektā bija reģistrējušies 420 pusaudžu, taču visus gribētājus ar darbu nevarēja nodrošināt, stāsta NVA Bauskas filiāles vadītājas vietniece Igunda Bēmane. Vēlāk gan izrādījās, ka daži projektā iekļauti jaunieši darba vietā neieradās un pat nebrīdināja, ka ir pārdomājuši. Arī daži darba devēji, kuri jau pavasarī pieteica, cik bērnu var pieņemt, projektam sākoties, atteicās piedalīties, piebilst Igunda.
“Visvairāk – 26 – skolēnu šovasar nodarbināja “VP Market” grupas veikali “Saulīte” Bauskā un Iecavā. Pa sešiem bērniem katrs pieņēma veikali “Rimi” un “Supernetto”. Laimējās rundāliešiem, jo SIA “Kommats” deva darbu 18 bērniem, pretimnākoša bija arī Rundāles pašvaldība (18), iesaistot pagasta centra sakopšanā, Rundāles pils muzejā strādāja deviņi bērni, bet individuālā uzņēmuma “MI” viesu namā “Baltā māja” pieci. Rundāles pagastā strādāja arī Bauskas skolēni. Konservēšanu SIA “Kronis” uzņēmumā iepazina 17 pusaudžu,” stāsta NVA Bauskas filiāles nodarbinātības organizatore Zeltīte Frīdmane.
Pelnīt ir grūti
Apkopojot projekta rezultātus, novērtēts, ka sadarbība izveidojusies tikai ar dažām pašvaldībām. Tās ir Rundāles, Skaistkalnes, Bārbeles pagasta padomes un Iecavas novada Dome.
Pusi no minimālās algas – 40 latu – skolēniem nodrošināja valsts finansējums, otrtik, samaksājot arī nodokļus, sedza darba devējs. Dažviet par labu darbu bērniem pat piemaksāja. Atlīdzību saņēma arī skolēnu darba vadītājs katrā nodarbinātības vietā, skaidro I. Bēmane.
Darbu beidzot, pusaudži aizpildīja anketas. Tajās pausti secinājumi: “Sapratu, kas ir darbs; ka naudu pelnīt ir grūti; ka skolā ir labāk jāmācās; iemācījos kopt puķes; apguvu galda kultūru; uzzināju, ko nozīmē darbs ar klientiem.” Vairāki bērni atzinuši, ka strādāt bijis grūti vai arī pienākumi nav patikuši. Pilsētas bērni negribēja strādāt laukos, bet laucinieki vēlējās darbu pilsētā. To nevarēja nodrošināt, atzīst Z. Frīdmane.
Būs, ko atcerēties
SIA “Kommats” vadītāja Anita Leitlante ar skolēnu darbu ir apmierināta. Taču viņa atzīst, ka viens mēnesis ir pārāk īss laiks, visi gribēja strādāt ilgāk. Apkalpojot kafejnīcas viesus Rundāles pilī, skolnieces saprata, cik ļoti noder vācu, angļu, krievu valodas zināšanas, saka Anita.
Skaistkalnes pagasta padomes priekšsēdētājs Jānis Kalniņš stāsta: “13 bērniem vasarā bija, ko darīt, un būs, ko atcerēties. Skolēni paveica daudz – uzlika sētu mazajai skolai, piedalījās malkas zāģēšanā tautas namam, sakopa Mēmeles krastu, Jaskuļu kapus un apkārtni citviet. Viņi uzstādīja arī vietējā mākslinieka Andra Puriņa izgatavotās koka norādes Skaistkalnes centrā.”
SIA “Kronis” ražošanas vadītāja Ieva Dūmiņa teic: “Ar skolēnu darbu esam ļoti apmierināti. Viņi pie mums strādāja zirņu un gurķu konservēšanas laikā un bija brīnišķīgi. Lielāka klapata bija ar projektam nepieciešamajiem dokumentiem.”
Nodarbinātības valsts aģentūra aicināja vasarā nodarbinātos skolēnus ieteikt labākos darba devējus, izsakot savu vērtējumu. 27. septembrī tiekoties tiks sacīts paldies gan čaklākajiem skolēniem, gan labvēlīgākajiem darba devējiem, informē Iveta Daine, NVA sabiedrisko attiecību speciāliste.
