Jēdziens «eidžisms» kā izpētes objekts zinātnē ieviesies jau pagājušā gadsimta 60. gados.
Jēdziens “eidžisms” kā izpētes objekts zinātnē ieviesies jau pagājušā gadsimta 60. gados. Amerikāņu sociologs Roberts Butlers, ASV Nacionālā institūta pret novecošanos direktors, bija viens no pirmajiem zinātniekiem, kurš pielīdzināja eidžismu citām fanātisma formām – rasismam, sektantismam vai seksismam – definējot to kā sistemātisku stereotipu un aizspriedumu procesu pret cilvēkiem.
Stereotipi un mīti
Erdmans Palmore grāmatā “Eidžisms” diskutē par vairākiem vecuma stereotipiem un mītiem:
1. Slimība
Gandrīz puse amerikāņu uzskata, ka slikta veselība ir nopietna problēma vairākumam cilvēku vecumā virs 65 gadiem. Taču faktiskie dati liecina, ka aptuveni 78 procenti cilvēku šajā vecumā ir pietiekami veseli un nav nekādu ierobežojumu viņu ikdienas dzīvē.
2. Nepievilcība
Cits stereotips – veci cilvēki ir neglīti. Skaistums ir saistīts ar jaunību, un daudzi cilvēki, īpaši sievietes, baidās zaudēt pievilcību, tuvojoties vecumam. Ir kultūras, kas apbrīno vecumu. Piemēram, Japānā sudraboti mati un grumbas sejā bieži tiek uzskatītas par gudrības un brieduma pazīmi.
Izskatīgiem cilvēkiem tiek piedēvētas pozitīvākas īpašības nekā mazāk izskatīgiem. Personāla atlasē, intervējot darba kandidātus, ir ļoti jāuzmanās no šī fenomena, jo tieši pirmā iespaida dēļ pretendents tiek ievietots atbilstīgā “kastītē”.
Aicinājumu pievienot savam CV fotogrāfiju var uzskatīt par diskriminējošu. Izņēmums varētu būt, ja veicamais darbs ir saistīts ar kandidāta ārējo izskatu, piemēram, modeļu aģentūrā.
3. Prāta spēju jeb garīgs panīkums
Vēl kāds stereotips – novecojot cilvēka prāta spējas pasliktinās, galvenokārt spējas iemācīties un atcerēties. Intelekta maiņa ir neizbēgama novecošanas procesā, taču svarīgākas personības kvalitātes ir emocionālā un garīgā inteliģence. Vairākumam pavecu cilvēku saglabājas normālas prāta spējas, sevišķi tiem, kam ir liela darba pieredze.
4.Garīgas kaites
Uzskata, ka garīgas slimības ir kopīgas un neizbēgamas vecākiem cilvēkiem. Fakti tomēr liecina par pretējo. Tikai apmēram divi procenti cilvēku, vecāku par 65 gadiem, ir bijuši ievietoti slimnīcā ar psihisku slimību diagnozi.
5. Nelietderīgums
Maldīgs ir stereotips, ka gados vecāki cilvēki ir darba nespējīgāki fizisku vai garīgu iemeslu dēļ, un uzskats, ka viņu darbs nav produktīvs. Minētais stereotips bieži ir pamatojums vecāku cilvēku piespiedu aiziešanai pensijā, kā arī diskriminācijai, pieņemot darbā vai paaugstinot amatā. Fakti liecina, ka vecāki cilvēki spēj strādāt tikpat efektīvi kā jaunāki kolēģi. Turklāt vecākiem cilvēkiem ir mazāk incidentu darbā, kavējumu un pārstrādāšanai atdotu darbu.
Arī citu zinātnieku pētījumos pierādīts, ka vecuma stereotipi pārsvarā ir negatīvi un gados jaunākiem un pusmūža cilvēkiem kalpo arī par attaisnojumu savam priviliģētajam stāvoklim.
Daudziem gados vecākiem cilvēkiem ir saglabājies dzīvesprieks, komunikabilitāte, seksuālās vajadzības un radošās spējas. Palēninoties domāšanas tempiem, saglabājas domāšanas kvalitāte un spēja uztvert jauno; tikai dzīves pieredze sniedz emocionālo briedumu un jūtu kultūru.
Ierobežojumi nostiprinās pamazām
Valstīs, kurās veci cilvēki pārsvarā ir trūcīgi, nesaņem pienācīgu medicīnisko aprūpi, kā tas pašlaik ir arī Latvijā, negatīvās psiholoģiskās izpausmes galvenokārt ir dažādu slimību rezultāts, nevis vecumam raksturīgas īpašības.
Vēl nesenā pagātnē darba piedāvājumos tieši bija norādīti vecuma ierobežojumi – visbiežāk darbā aicināja ne vecākus par 30 gadiem, izņēmuma kārtā – ne vecākus par 40 gadiem. Šādas prasības būtu attaisnojamas tad, ja to paģēr darba specifika.
Latvijas presē varēja lasīt darba piedāvājumus, kuros meklēja cilvēkus atbildīgam vadošam darbam – ne vecākus par 30 gadiem. Attīstīto valstu pieredze liecina, ka tikai pēc 40 – 45 gadu sasniegšanas cilvēki spēj veiksmīgi tikt galā ar atbildīgo vadītāju pienākumiem.
Diskriminācijas ierobežojumi uz vecuma pamata vēl tikai pamazām nostiprinās. Ne ANO Starptautiskajā paktā par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, ne Eiropas Cilvēktiesību konvencijā vecums nav tieši nosaukts par kritēriju saistībā ar diskrimināciju. Tas tāpēc, ka vēl 20. gadsimta sākumā reizē ar vecumu cēlās cilvēku sociālais prestižs. Taču gadsimta beigās attieksme pret vecumu bija mainījusies. Vecāku cilvēku sociālais prestižs mazinājās, un viņi aizvien biežāk tika izslēgti no sociālās aprites. Tikai 1999. gadā diskriminācija uz vecuma pamata pirmo reizi tika aizliegta kādas Eiropas valsts konstitūcijā (Šveicē, Somijā). 2000. gadā šāds aizliegums ietverts arī ES Pamattiesību hartā.
Arī Latvijā, pārstrādājot Satversmes 8. nodaļu, bija paredzēts noteikt vecumu kā aizliegtu kritēriju diskriminācijai. Tomēr darba gaitā tajā vispār netika iekļauts aizliegto kritēriju katalogs. Tikai jaunajā Darba likumā (7. pants) ir aizliegta diskriminācija uz vecuma pamata.
Ekonomiskie pazemojumi
Situācija ar diskrimināciju uz vecuma pamata Latvijā ir biedējoša. Mūsu tautas vecākā paaudze, kas ir visvairāk nepamatoti cietusi – faktiski visā dzīves ceļā ir bijusi pakļauta represijām –, jau ir vecāka par 70 gadiem, un tā ir diskriminēta ne tikai psiholoģiski, bet arī ekonomiski. Ja salīdzina pensijas ar preču un pakalpojuma groza vērtību jeb iztikas minimumu (2005. gadā tas bija 105 lati), tad redzams, ka pensionāriem visus sociālo pārmaiņu laikus bijis jādzīvo zem iztikas minimuma. Jāņem vērā arī augstā inflācija (ap septiņiem procentiem gadā). Pensiju indeksācijas koeficienti nespēj kompensēt nekādas iztikas minimuma pārmaiņas un augsto inflāciju.
Nobela prēmijas laureāts Alberts Šveicars ir uzsvēris, ka “valstī, kurā ētiskie priekšnosacījumi ir nonivelēti, tā degradē un zūd…”. Acīmredzot ētiskie jautājumi valsts un nācijas pastāvēšanā ir primārie. Padomju varas gados Padomju Savienībā izzuda vairāk nekā 100 etnisko vienību (PSRS Statistikas komitejas materiāli). Latviešu tautas etnofors spēja saglabāties un attīstīties, izciešot pret to vērsto genocīdu. Atklāts ir jautājums – kas notiek ar mūsu tautu pašlaik un kas par to atbildīgs? Par laimi, mūsu vecākā paaudze nav vāja un par sevi bieži neatgādina, bet ir lepna, ka spējusi mūža pārbaudījumus godam iznest.
