Redzēt un dzirdēt ko jaunu nekad nav par daudz. Nekad nav par vēlu arī pateikt paldies. Pagājis laiks, kopš mēs, Vecsaules pagasta pensionāri, bijām ekskursijā.Bijām izvēlējušies Likteņdārzu, Kokneses parku un «safari». Ekskursija jauka, galvenais – izraušanās no ikdienas un kopā būšana. Protams, arī redzētais un dzirdētais atradīs vietu atmiņu lādītēs.Ļoti patika gides stāstījums par Likteņdārzu. Aicinu visus, kas brauc uz turieni, vediet akmeņus! Kad redzējām un dzirdējām, kāds iecerēts Likteņdārzs, sapratām – tur vajadzēs ļoti daudz akmeņu. Kas var, vediet vairāk par vienu akmeni! Tur patiesi būs skaisti, viena svētvieta, kur padomāt, uzņemt enerģiju, sajust kopību ar savu Latviju un ar tiem cilvēkiem, kas bez laika, svešas varas nicināti, aizgājuši no šīs zemes, bada, slimību, pārdzīvojumu nomocīti.Brīnišķīgs stāstījums bija par Kokneses parku, pili. Man spilgtā atmiņā tā pils, kas nebija applūdināta. Ceļš, kas izlocījās līkumā gar pili, Pērses ūdenskritums, kam bridām pāri, Staburags, Liepavots – tas paliks atmiņā līdz mūža galam. Esmu laimīga, ka to redzēju savām acīm. «Safari» interesants ar to, ka briežus tik daudz un tik tuvu nav gadījies redzēt. Sumbri, mežacūkas un mīlīgās, mazās minicūciņas. Brīnišķīgi, izsmeļoši stāstīja meitenes gides. Arī pamatīga lietusgāze uznāca. Kā saka, lai jau tiek.Kopumā ekskursija bija izdevusies, un par to paldies mūsu Rasmai Maldutei, šoferītim Dainim Barenam, pagasta pārvaldei un pensionāriem, kas brauca ekskursijā, nevis sēdēja mājās un čīkstēja – pie mums nekas nenotiek. Paldies visiem par kopības izjūtu!
