Kas ir laba dzeja? Manuprāt, tā, kas labu dara, kas lasītāju iepriecina, uzmundrina, veicina sirsnību, sapratni, līdzjūtību.Rakstu šo sakarā ar publikāciju «Kā caur miglu…», kas bija lasāma «Bauskas Dzīvē» 10. oktobrī, 2. lpp.Mākslinieciski augstvērtīga var būt dažāda dzeja. Mūzikā ir daudz žanru: opera, džezs, popmūzika, simfoniskā un šlāgermūzika. Kādēļ nevarētu būt arī «šlāgerdzeja»? Ne visam jābūt tik sarežģītam kā Gētes «Faustam», ko reizēm saprot tikai pats rakstītājs un Dievs. Neizprotu dažu profesionāļu splīnīgo, augstprātīgo attieksmi pret «lietišķo» dzeju, kas lielai daļai sabiedrības ir saprotama un vajadzīga.Varbūt reizēm tikai skaudības dēļ, piemēram, par Kornēlijas Apškrūmas dzejas popularitāti, viņi ieņem šo nosodošo pozu. Var taču rakstīt savas «augstās dziesmas», izturoties toleranti pret «zemāk» rakstošajiem. Kā sacīt, nevajag cīnīties pret tumsu, iedegsim gaismu. Īstu gaismu ieraudzīs visi, nevajag iedomāties, ka pārējie ir muļķi un tikai pats tas gudrais, jo citādi taču nav jēgas rakstīt, nav vērts uzrakstīto publicēt.Mērķauditorija ir dažāda, tikpat atšķirīga drīkst būt arī dzeja. Jo lielāka izvēle, jo labāk.Lai slavēti dzejnieku un dzejas uzplūdi! Tie bagātina dvēseli.
