Dzeja no cikla «Nakts pasaka» tiek publicēta, aizvadot Bauskas novada svētkus un 415. gadskārtu, kopš Bauskai piešķirtas pilsētas tiesības.
Pie sārta pilskalnā
…Deg tik vēlu tumsā sārts.
Mēmele tek kaut kur tālu.
Senā upe plūst un čalo,
bezgalīgs un mīļš ir stāsts.
Senāk nebija tur tilts,
ļaudis iztika ar laivām
vai ar prāmi, vai ar laipām…
…Mirgo zvaigznes.
Ir tik silts.
Sārts tik vēlu tumsā deg.
Tas ne miesu – sirdi silda.
Nakts pie Mēmeles kā bilde.
Sirds bez upes neiztiek…
Nomodā ir makšķernieks.
Protams, vienmēr loms no svara.
Bet tik skaista nakts ir ārā,
nakts pie Mēmeles – nav nieks.
(Sirdī viņš ir mākslinieks).
Raudu, plaužu vietā zvaigznes.
Fantāzija tālu aiznes –
tumsā neiztiek bez tās.
…Pilskalns miglā izslejas.
Deg tik vēlu tumsā sārts.
Torņi, mūri kaut ko vēsta…
Šonakt debesis ir griesti;
mūžīgs, dziļš ir upes stāsts.
