Latvijā pieaugusi interese par akcijām, jo notikušas pārmaiņas akciju sabiedrībā «Latvijas Gāze» un uzņēmums aicināja atsaukties akciju īpašniekus.
Šādos brīžos par akcijām atminas arī tie, kas tās sen iegādājušies par sertifikātiem, atzīst speciālisti.
Publiska atklātība
Baltijas «Nasdaq» grupas biržās Tallinā, Rīgā un Viļņā vērtspapīru tirdzniecība notiek vienā sistēmā, laikrakstam «Bauskas Dzīve» stāsta «Nasdaq Rīga» tirdzniecības un emitentu pakalpojumu departamenta vadītāja Liene Dubava. Latvijā nav daudz akciju sabiedrību, kas publiski vēlas tirgot savus vērtspapīrus – akcijas vai obligācijas. Viens no nosacījumiem ir liela publiska atklātība – regulāri iesniegti gada pārskati, lai informētu akcionārus par uzņēmuma darbību.
Mūsu novados ir četras akciju sabiedrības, neviena akcijas biržā nepiedāvā. Lielākās ir Iecavas novada a/s «Balticovo» un Vecumnieku novada a/s «Greenyard Horticulture Latvia», bijusī «Misas kūdra», liecina dati lursoft.lv.
Par akciju sabiedrībām vērts kļūt uzņēmumiem ar stabilu saimnieciskās darbības vēsturi, skaidru īpašnieku struktūru, profesionālu vadības komandu un atklātu komunikāciju ar investoriem un sabiedrību. Nasdaqbaltic.com mājaslapā atrodama anketa, kas ļauj pārliecināties, vai uzņēmums ir gatavs emitēt un tirgot akcijas.
Bankrotu neizraisīs
Kā skaidro speciāliste, nav patiess priekšstats, ka akciju cenas svārstības biržā var izraisīt uzņēmuma bankrotu. «Akciju cenas tieši ietekmē uzņēmuma darbība. Ja sākas maksātnespējas problēmas, arī akciju cenas krīt,» stāsta L. Dubava.
Ja uzņēmums ir uz bankrota sliekšņa, nav vainojamas akciju cenu svārstības biržā. Problēmas var rasties, ja notiek lielas ekonomiskas svārstības un uzņēmumu partneri zaudē uzticību firmai kopējo akciju cenu svārstību dēļ. Tomēr tie ir lieli ekonomiskie procesi, kuru ietekme uz tirgu ir graujoša ne tikai akciju cenu krišanās dēļ.
L. Dubava skaidro, ka finanšu pasaulē investīcijas akcijās uzskata par augsta riska ieguldījumu, taču iegūtā nauda var pārsniegt ieguldīto vairākas reizes.
Farmācijas uzņēmuma «Olainfarm» akciju cena desmit gados pieaugusi par 448 procentiem. «Teorētiski akciju pirkšana un pārdošana var dot ļoti labu peļņu, taču nevajag aizmirst, ka nepieciešama paša ieguldītāja aktīva līdzdalība un zināšanas. Turklāt iespējas daudz zaudēt ir tikpat lielas kā labi nopelnīt,» skaidro L. Dubava.
Jāsāk ar brīvo naudu
Iesācējiem speciāliste iesaka vispirms izglītoties, kaut vai apgūt portālā naudaslietas.lv aprakstīto. «Lai ieguldītu viena uzņēmuma akcijās, ieteicamā summa būtu vismaz 500 eiro. Ar to var iegūt pieredzi un saprast, vai šis process ir piemērots, nepakļaujot riskam lielus uzkrājumus. Akcijas labāk pirkt par «brīvo» naudu, nevis pēdējo, kas ir makā. Par katru darījumu ir neliela komisijas maksa. Ja iegulda, lai gūtu peļņu, nevis pieredzi, ieguldāmajai summai jābūt gana lielai, lai pieaugums pārsniegtu komisijas maksu. Iesaistīties tirgū ir vērts ar vismaz pieciem tūkstošiem eiro,» stāsta L. Dubava.
Akcijas pārvērst naudā var divu trīs dienu laikā. Ja vēlas to izdarīt par iespējami augstāku cenu, process var ievilkties, jo ir atkarīgs no akciju tirgus aktivitātēm un kopējās ekonomiskās situācijas.
Aizmirstās akcijas
Var gadīties, ka cilvēks ir labi aizmirstu akciju īpašnieks. Pagājušā gadsimta pēdējā desmitgadē par sertifikātiem bija iespējams iegādāties akcijas, kuras, ja nav pagūts pārdot vai citādi izmantot, arī tagad nekur nav pazudušas.
Par iegūtajām akcijām iedzīvotāji saņēma apliecinājumu, bet daudzi to ir nozaudējuši. Izziņu par akcijām, kas pieder personai, tagad var saņemt Latvijas Centrālajā depozitārijā (LCD). Ziņas var gūt tikai par sevi, uzrādot personu apliecinošu dokumentu. Informāciju var saņemt arī pilnvarots pārstāvis, uzrādot personu apliecinošu dokumentu un notariāli apstiprinātu pilnvaru. Ziņas par viņsaulē aizgājuša radinieka akcijām LCD sniedz notāram, kurš izskata mantojuma lietu.
Var gadīties, ka personai pienākas nevis akcijas, bet noteikta naudas summa. «Ir uzņēmumi, kas pametuši akciju tirgu, samaksājot par akcijām Centrālajam depozitārijam, kur nauda glabājas un gaida īpašnieku,» stāsta L. Dubava.
Naudu var iegūt, akcijas pārdodot. Parasti LCD glabājas arī dividendes, bet tās maksā ļoti maz Latvijas akciju sabiedrību, un summa parasti ir neliela. Akciju vai naudas īpašniekam jāatver bankā vērtspapīru konts un jāpiesakās akcijām. «Bauskas Dzīve» noskaidroja, ka iesācējam ieteicams to darīt ar bankas palīdzību.
Drošs ieguldījums
Aizvien populārāka uzņēmēju un pircēju vidū kļūst obligāciju – parādzīmju – izdošana. Bauskas novada SIA «Baltic Dairy Board» ir emitējusi obligācijas vairāk nekā miljona eiro vērtībā, turklāt tās ir ar augstu ienesīgumu.
L. Dubava stāsta – tāpat kā ar akcijām, obligācijas uzņēmumi bieži vien emitē situācijās, kad nav pieejami kredītresursi. Ir gadījumi, kad bankas piešķir vairāku miljonu kredītu, bet, lai uzņēmums sāktu darboties, nepieciešama vēl kāda summa, ko banka atsaka. Speciāliste piekrīt – loģiski būtu, ja banka ieguldītu vēl, lai uzņēmums sāk darboties, nevis bankrota gadījumā zaudētu jau ieguldīto. Tad risinājumu mēģina rast, emitējot parādzīmes.
«Obligācijas uzskata par drošāku ieguldījumu, jo to cena atšķirībā no akcijām nav pakļauta tirgus svārstībām. Tās ir pielīdzināmas aizdevumam par procentiem, pretī saņemot regulāru, garantētu un iepriekš zināmu atlīdzību par ieguldījumu,» informē L. Dubava.
Biržā labāk
Obligācijas kļūst par pirkšanas un pārdošana objektu gadījumos, kad īpašniekam nepieciešama skaidra nauda. «Pircēji vairāk ieinteresēti iegādāties obligācijas biržā, nevis tiešā pārdošanā. Ja obligācijas nav biržā, tad situācijā, kad vajag naudu, pašam jāmeklē pircējs. Turklāt šajā gadījumā uzņēmumi, kad emitē obligācijas, regulāri informē par finanšu situāciju, un ar šo atskaiti var iepazīties,» skaidro L. Dubava.
Atšķirībā no banku kredītiem, obligāciju summas atmaksu nevar pieprasīt pirms konkrētā laika, to nosaka līgums. Nav maināma arī atmaksājamā summa. Pircējs uzreiz var rēķināties ar konkrētu un paredzamu ienākumu.
Latvijā populārākās ir a/s «Latvenergo» un Latvijas Valsts kases obligācijas. Kā liecina nasdaqbaltic.com dati, a/s «Latvenergo» emitējusi obligācijas aptuveni 205 miljonu vērtībā, Valsts kase – gandrīz par miljardu eiro. To ienākumi ir nelieli, bet tās ir ļoti drošas, tāpēc par pircējiem kļūst 2. līmeņa stabilākie pensiju fondi. Obligācijas izvēlas emitēt arī ātro kredītu aizdevēji, tā iegūstot finansējumu.
UZZIŅAI
Latvijas ekonomikas ieguvumi no akciju tirgus:
ATTĪSTĪTS kapitāla tirgus rada jaunas darbavietas, ekonomisko izaugsmi un uzlabo konkurētspēju.
AKCIJU tirgus ir platforma riska kapitālam, 2. līmeņa pensiju un privātpersonu ieguldījumiem, labvēlīgai investīciju videi.
JA VALSTS dotu iespēju lielajiem uzņēmumiem kotēties biržā, tad arī pensiju 2. līmenī varētu ieguldīt kapitālu Latvijas ekonomikā, nodrošinot augstu ienesīgumu plānu dalībniekiem.
ILGĀKĀ laika posmā kombinējot banku un kapitāla tirgus finansējumu, uzņēmumam ir zemākas kapitāla izmaksas un lielāka izvēles brīvība. Uzņēmumi, kas ir nostiprinājuši pašu kapitālu, ir augstāk vērtēti bankās kā potenciālie kredītņēmēji.
INVESTORIEM pieejama regulāra informācija par uzņēmumiem, ir iespēja brīvi pirkt un pārdot vērtspapīrus.
