Ministru kabineta komiteja, 24. janvārī izskatot Zemkopības ministrijas iesniegto likumprojektu par vētras postījumiem, tomēr nolēma Latvijas mežsaimniecībā neizsludināt ārkārtas situāciju.
Ministru kabineta komiteja, 24. janvārī izskatot Zemkopības ministrijas iesniegto likumprojektu par vētras postījumiem, tomēr nolēma Latvijas mežsaimniecībā neizsludināt ārkārtas situāciju.
Rada saimnieciskas problēmas
Taču Mežu likumā ir paredzēts veikt grozījumus, kas attieksies uz koku ciršanas kārtību. Zemkopības ministrs Mārtiņš Roze norāda, ka, vadoties pēc pašreizējiem Mežu likumā minētajiem ciršanas, uzskaites un dabas aizsardzības noteikumiem, līdz pavasarim nebūtu iespējams novērst postījumus, bet tas varētu izraisīt nopietnas ekoloģiskas un saimnieciskas problēmas.
Vētra nav ekoloģiska katastrofa – tā paziņojumā presei apgalvo nevalstisko organizāciju speciālisti no Latvijas Dabas fonda, Pasaules Dabas fonda Latvijas nodaļas, Ornitoloģijas biedrības un Entomoloģijas biedrības. Paziņojumā uzsvērts: “Vētras postījumi galvenokārt ir saimnieciska problēma, nevis ekoloģiska katastrofa. No mežu ekoloģijas viedokļa notikušais ir liela mēroga dabisks traucējums meža ekosistēmā, pēc kura sākas meža atjaunošanās klajākās vietās. Daudz nopietnākas sekas mežu ekosistēmām var izraisīt pastiprinātā mežsaimnieciskā darbība ar ieganstu “tīrīt” postījumus, kas notiks ievērojamās teritorijās un vienlaikus, radot plašus un ilglaicīgus traucējumus.”
Briesmonis ar astoņiem zobiem
Dokumenta autori atgādina, ka, likvidējot vētras sekas, vajadzētu pieņemt pārdomātus lēmumus, kas attiektos ne vien uz prioritārām saimnieciskām interesēm, bet arī uz dabas vērtību saglabāšanu. Tiek minēti vairāki svarīgi faktori, ko mežu īpašnieki nedrīkstētu atstāt bez ievērības. Nekavējoties ir nepieciešams novākt nolauztās egles, lai, iestājoties siltam laikam, nesavairotos kaitēkļi. Mežsaimnieku un ekologu viedokļos šajā jautājumā valda vienprātība.
To apstiprina arī Iecavas mežniecības mežzinis Ivars Kārkls: “Valsts un privātīpašnieku mežos Iecavas reģionā vētrā visvairāk cieta egles. Postījumu likvidēšana vispirms tika sākta egļu audzēs, jo tās visvairāk apdraud izplatīts kaitēklis astoņzobu mizgrauzis. Pavasarī mātītes sāk dēt oliņas. Pēc tam zem nogāzto koku mizas izšķiļas kāpuri, kas pārtiek no trūdošās koksnes. Vasarā kāpuri kļūst pieauguši un pārvēršas par vabolītēm. Savairojoties milzīgā skaitā, tās var mesties uz augošām eglēm un tajās dēt oliņas, nopietni apdraudot “dzīvos” kokus. Patiesībā ar astoņzobu egļu mizgraužiem ir pilni meži, bet tie kļūst par postu vienīgi tad, ja savairojas milzīgā daudzumā.”
Ivars Kārkls informē, ka vējgāzes seku likvidēšana Iecavas mežniecībā notiek visai intensīvi. Arī laika apstākļi meža darbiem ir labvēlīgi. Katru dienu mežniecībā saņemt saskaņojumus ierodas privātīpašnieki, kuriem pieder apmēram puse no kopējās mežu teritorijas. Ja pašu spēkiem nav iespējams tikt galā, īpašnieki var aicināt palīgā kādu mežizstrādes firmu. Par laimi, postījumi Iecavas mežniecībā nav tik lieli kā vasaras vētrā pirms vairākiem gadiem. Uzņēmuma speciālisti seko, lai tiktu sakoptas visas privātpersonām piederošās platības.
Gaida ekoloģisku “sprādzienu”
Citu koku sugām vētras postījumi nekādas problēmas nevar radīt, ir pārliecināti ekologi. Viņi piemetina, ka nevajadzētu novākt un izvest pilnīgi visus nolauztos koku stumbeņus un kritalas, lai veicinātu labākus vairošanās un dzīves apstākļus dažādām dzīvām radībām.
Šo tematu turpina Jelgavas reģionālās vides pārvaldes vecākais inspektors Valērijs Gabrāns: “Pēc vētras mežos palielināsies dzīvesvietu skaits dažādām sugām. Zem izgāztiem celmiem alas veidos lapsas, jenoti, āpši. Palielinoties kukaiņu sugu daudzveidībai, kļūs vairāk arī putnu. Jau tuvākajā laikā mežos ir gaidāms īsts ekoloģisks “sprādziens”, kas dabai nāks tikai par labu. Strauji mainoties gaisa masām, samazinās piesārņojums, jo daudz tīrāks gaiss ieplūda no Arktikas.”
Putni īpaši jāsaudzē
Nevalstisko dabas aizsardzības organizāciju paziņojumā mežu īpašnieki tiek aicināti vētras seku likvidēšanas apjomu samazināt no aprīļa vidus līdz maija beigām, lai putniem netraucētu ligzdošanu. “Putnu ieguldījums meža kaitēkļu izplatības samazināšanā būs lielāks nekā jebkurai citai metodei. Tādēļ mežizstrādes darbu turpināšana, sākoties ligzdošanas sezonai, var izrādīties smags trieciens īpaši aizsargājamo putnu populācijām,” atzīst ekologi.
Paziņojuma autori uzskata, ka pašlaik maksimāli jāierobežo galvenās cirtes vētras neskartos mežos, tādējādi kompensējot negatīvo ietekmi, ko izraisa piespiedu ciršana, likvidējot vētras sekas. Vienlaikus vides speciālisti rosina pārskatīt līdzšinējos mežu apsaimniekošanas plānus un modeļus atbilstoši detalizētai vētras postījumu analīzei konkrētās vietās.
