Lai turpinātu dialogu un nodrošinātu regulāru viedokļu apmaiņu ar uzņēmējdarbības pārstāvjiem, Valsts ieņēmumu dienesta Zemgales reģionālā iestāde un Zemgales uzņēmēju konsultatīvā padome 22. novembrī rīkoja kārtējo kopīgo sanāksmi.
Lai turpinātu dialogu un nodrošinātu regulāru viedokļu apmaiņu ar uzņēmējdarbības pārstāvjiem, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Zemgales reģionālā iestāde (RZI) un Zemgales uzņēmēju konsultatīvā padome 22. novembrī rīkoja kārtējo kopīgo sanāksmi.
Pārbaudes nav “pa tukšo”
Šajā tikšanās reizē uzņēmējdarbības vides pārstāvju uzmanība tika vērsta uz VID Zemgales reģionālās iestādes veikto kontroles pasākumu rezultātiem un biežāk konstatētiem pārkāpumiem, kā arī uz elektroniskās deklarēšanas sistēmas priekšrocībām.
Kā uzsvēra VID Zemgales reģionālās iestādes Nodokļu kontroles pārvaldes priekšniece Iveta Buškevica, nodokļu kontroles mērķis ir nodrošināt, lai visi nodokļu maksātāji iemaksātu noteiktos nodokļu maksājumus budžetā noteiktos apjomos un termiņos, samazināt iespējas izvairīties no nodokļu maksāšanas, kā arī nodrošināt godīgu nodokļu maksātāju aizsardzību. Lai to panāktu, tiek veikti vairāki pasākumi, piemēram, nodokļu audits, tematiskās pārbaudes, arī novērošana un apsekošana.
VID reģionālās iestādes direktora vietas izpildītājs Juris Timšans norādīja, ka patlaban darba metodes mainās un speciālisti vairāk koncentrējas uz analītiskumu – pēta un analizē iesniegto informāciju konkrēti katrā nodaļā uz vietas –, nevis uz kontroli. “Pa tukšo pārbaudes nenotiek. Mēs neveicam auditus uz labu laimi, bet izvēlamies gadījumus, kad ir pamatotas aizdomas par pārkāpumu un nodokļu nemaksāšanu. Prakse rāda, ka tas ir daudz efektīvāk, un rezultāti uzlabojas,” atzina J. Timšans.
Apkopotie dati liecina, ka šī gada desmit mēnešos VID reģionālā iestāde paguvusi veikt 4238 tematiskās pārbaudes un 167 auditus. Klātesošo galvenā uzmanība tika vērsta uz pārbaudēs biežāk konstatētiem juridisko un fizisko personu pārkāpumiem. Kā norādīja I. Buškevica, visvairāk kļūdu pamanīts PVN aprēķinu un maksājumu pārbaudēs. Atklāts, ka juridiskas personas veikušas darījumus ar firmu, kuras amatpersonas noliedz saistību ar to, nav apstiprinājusies preču piegāde vai pakalpojumu sniegšana, nav ievērots taksācijas periods, veikti darījumi ar firmām, kas izslēgtas no PVN personu reģistra.
Pie biežāk sastopamām kļūdām PVN aprēķinos pieder arī matemātiskas novirzes grāmatvedības dokumentos, preces pārdošana zem iegādes vērtības, nepamatota PVN nulles procenta likmes piemērošana un citi pārkāpumi. Arī juridiskas personas ne vienmēr deklarē skaidras naudas darījumus vai arī deklarē tikai tos darījumus, kas veikti ar Latvijā reģistrētu uzņēmumu.
Moderna lieta
VID reģionālās iestādes Nodokļu iekasēšanas pārvaldes priekšniece Agrita Ozola sanāksmes dalībniekus iepazīstināja ar pašlaik modernāko lietu VID – elektronisko deklarēšanas sistēmu (EDS). Neapšaubāmi, tas ir jauns pakalpojums un daudziem vieš neuzticību. J. Timšans vērsa uzmanību, ka, piemēram, “Hansabankai” bija nepieciešami desmit gadi, lai iegūtu 90% maksājumu internetā. VID elektroniskās deklarēšanas sistēma ir pieejama no šī gada pavasara, un tā dod iespējas nodokļu maksātājiem visas nepieciešamās nodokļu atskaites iesniegt VID elektroniski, taču pagaidām tikai aptuveni 15% Latvijas nodokļu maksātāju izmanto šo iespēju. Bauskas rajonā līgumu noslēguši 115 uzņēmēju, taču tikai mazāk nekā puse (50) izmantojuši iespēju dokumentus VID iesniegt elektroniski.
Kā paskaidroja A. Ozola, patlaban nodokļu maksātāji elektroniski var iesniegt jau 117 dokumentu veidu jeb vairāk nekā 95% no visiem normatīvajos aktos noteiktajiem dokumentu veidiem. Lai kļūtu par EDS lietotāju, nodokļu maksātājam jāslēdz līgums ar VID. J. Timšans aicināja uzņēmējus nejaukt šo pakalpojumu ar elektronisko parakstu. Atšķirībā no “Latvijas Pasta” piedāvājuma šis ir 100% bezmaksas pasākums, taču teorētiski, arī izmantojot elektronisko parakstu, iespējams nosūtīt atskaites VID.
Grāmatveži neuzticas
Kā atzina uzņēmēji, lai grāmatvežu ierasto soli šajā virzienā mainītu, nepieciešams laiks. Zita Berezina, kas strādā SIA “Baltic Candles Ltd”, domā, ka šo unikālo iespēju izmanto nedaudz uzņēmumu, jo nav atrisināti vairāki tehniski jautājumi. Piemēram, Z. Berezinai daudz vieglāk atskaites ir izdrukāt piecās minūtēs nekā sēdēt un ievadīt visus datus manuāli. Tas tādēļ, ka vēl nav nodrošinātas datu eksporta iespējas no uzskaites programmas uz VID elektronisko deklarēšanas sistēmu. Tāpat problēmas rodas, kad 15. datumā visi cenšas nosūtīt datus, – jau pieminētā VID sistēma “uzkaras”.
Savā pieredzē dalījās arī VID Vidzemes reģionālās iestādes direktors Uģis Muskovs, kurš iepriekš bijis Valmieras Domes finanšu un ekonomikas nodaļas vadītājs. “Pats arī izmēģināju, un pirmajā reizē nesanāca. Kaut kādā brīdī ir tā, ka nolaižas rokas un ne uz priekšu, ne atpakaļ. Taču jāsaprot –, lai “izkostu” sistēmu, jāpaiet krietnam laikam. Tas ir kopējs darbs – VID jānovērš tehniskas problēmas un jāuzlabo sistēma, bet lietotājiem – jāuzticas un jāizmanto radītā iespēja,” domā U. Muskovs.
Papildu instruments
Kopējā apspriedē arī uzņēmēji izteicās par viņiem svarīgām lietām. Zemgales uzņēmēju padomes priekšsēdētājs Viktors Skrebels vēlējās uzzināt par vispārējo iedzīvotāju ienākumu deklarēšanas kārtību un laiku, kad tā tiks ieviesta. Kā paskaidroja J. Timšans, pašlaik ir pārāk daudz nezināma. Sākumā bija plānots – 2007. gads, bet jau tagad skaidrs, ka arī no 2008. gada to nevarēs sākt. Tālāk par Ministru kabinetu šī lieta nav izkustējusies, norādīja J. Timšans.
Savukārt citi uzņēmēji pauda satraukumu par valsts nevarību cīņā ar aplokšņu algām. Jo vairāk runā par aploksnēs ieņurcītu darba samaksu, jo vairāk ļaužu klusi atzīstas, ka vai nu viņi pazīst kādu, kuram daļa algas nav fiksēta nekādos grāmatvedības dokumentos, vai arī paši saņem naudu, skaidri zinot, ka nodokļi no tās netiek samaksāti. Jau 15 gadu tiek runāts par šo jautājumu, taču vienota stratēģija nav ieviesta. Patlaban uzņēmēju pleciem gulstas arī darbaspēka deficīts.
Aplokšņu algu jautājuma risināšanā iesaistījušās arī dažas pašvaldības. Piemēram, Valmieras Dome apkopojusi informāciju par uzņēmumiem un ar to piekrišanu datus arī publicējusi. “Patiesībā tas tāds apziņas veidošanas pasākums vien ir, taču galvenais akcents tiek likts arī uz darba ņēmējiem, lai tie aplūkotu, cik tad tādā pašā amatā strādājošais nopelna citur. Šāds risinājums ir vien papildu instruments cīņā ar aplokšņu algām,” atzina VID Vidzemes reģionālās iestādes direktors Uģis Muskovs.
J. Timšans pauda mierinājumu, ka VID strādā, lai situāciju normalizētu, un pēdējie apkopotie dati liecina, ka tā ir krietni uzlabojusies. Taču viņš arī piebilda, ka visā pasaulē notiek cīniņš ar aplokšņu algām, arī vecajās ES valstīs šī problēma ir aktuāla, it īpaši celtniecībā.
