Intensīvi rit ceļa A7 remonts posmā no Iecavas līdz Bauskai. Brauktuves salabotie posmi priecē autovadītājus, ļaujot aizmirst par piedzīvotajām neērtībām. Vienlaikus daudzi nesaprot, kāpēc pārdesmit metrus pirms Mēmeles tilta remonts apraujas.
Bauskas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Alvis Feldmanis «Bauskas Dzīvei» skaidroja, ka vairākkārt lūdzis Satiksmes ministrijai pārskatīt projektu un iekļaut tajā 160 metrus garo posmu no remonta beigu zonas līdz tiltam.
Saimnieks tā nerīkojas
«Kā tas izskatīsies, kad darbi būs pabeigti? Cilvēki brauks pa gludu asfaltu, un pēkšņi pirms tilta grubuļi un bedres. Tāds būs pirmais iespaids par Bausku. Kā izskaidrot, ka pirms daudziem gadiem ceļu uzturēšanas robeža novilkta 100 metrus pirms tilta? Tas ir valsts nozīmes ceļš, pa kuru Bausku šķērso tūkstošiem kravvedēju un citu automobiļu. Šīs brauktuves uzturēšanai pilsētas teritorijā no valsts budžeta gadā mums atvēl tūkstošus sešus, bet izlietojam ap 30 tūkstošiem latu. Šādu remonta politiku uzskatu par absurdu un nesaimniecisku,» skaidro A. Feldmanis.
Jau gadu desmitiem
«Bauskas Dzīve» vēlējās uzzināt Satiksmes ministrijas viedokli, jo tās pārziņā ir valsts autoceļi. Tika sagatavoti konkrēti jautājumi, lai noskaidrotu, kas ir projekta autori un īstenotāji. Vēstule, pa ministrijas gaiteņiem izceļojusies, nonāca līdz valsts akciju sabiedrības «Latvijas Valsts ceļi» (LVC) Bauskas nodaļas vadītājam Dzintaram Dzenim, kurš arī sagatavoja atbildes.
Vai, ceļa A7 remonta projektu izstrādājot, atbildīgie speciālisti bija atbraukuši līdz Bauskai un pārliecinājās par redzēto
nejēdzību?
– LVC atbildīgie speciālisti ir apsekojuši objektu, gan izstrādājot remonta projektu, gan veidojot darbu sarakstu, gan arī ikdienā, braucot pa minēto vietu. Attiecīgā robežzīme Bauskā liecina par LVC Bauskas nodaļas pārziņā esošā A7 posma beigām un novada pārziņā esošā ceļa posma sākumu. Tajā vietā, kur tā pašlaik ir, zīme atrodas jau kopš pagājušā gadsimta astoņdesmitajiem gadiem.
Kas konkrēti izstrādāja projektu, kurš novērtēja situāciju Bauskā?
– Projektu sagatavoja LVC speciālisti atbilstīgi Latvijas likumdošanas un normatīvo aktu prasībām. Ceļu būvinženieris Andrejs Za-deiks mērīja, skaitīja, rēķināja un sagatavoja darbu sarakstu, LVC Bauskas nodaļas vadītājs Dzintars Dzenis piedalījās defektu novērtēšanā un tehnisko risinājumu variantu izvēlē. Centra reģiona di-
rektors Edgars Brass, kurš ir tiešais priekšnieks A. Zadeikam un Dz. Dzenim, un LVC Tehniskā komisija apstiprināja A. Zadeika izstrādāto darbu sarakstu.
Kā var nosaukt šādu valsts ceļa remontēšanas principu:
a) viss vienalga, ka tik izdarīts;
b) nav svarīgi, kā ir realitātē, lai tik uz papīra viss būtu pareizi?
– LVC nav tiesīgi tērēt valsts autoceļa remontam piešķirtos līdzekļus pašvaldības ielu remontiem. Jācer, ka Bauskas novada domei izdosies laikus rast nepieciešamo finansējumu pašvaldības pārziņā esošā posma remontam.
Noteikumi neparedz
LVC Komunikācijas daļas sabiedrisko attiecību projektu vadītāja Ieva Niedra atgādina Ministru kabineta noteikumus, kas paredz, ka LVC nav tiesību plānot autoceļu atjaunošanu pilsētai piederošā īpašumā. Pašvaldības pārstāvji ir vērsušies pie būvnieka «Lemminkainen Latvija» ar lūgumu rast iespēju remontēt arī pašvaldības ielas 160 metrus garo posmu līdz tiltam. Tomēr šādam papildu darbam nav finansējuma.
No atbildēm secināms, ka saimnieciskums un godprātīga darba paveikšana ministrijas skatījumā nav būtiska. Tas nekas, ja ar šo pašu tehniku pie vienām neērtībām 160 met-ru salabošana būtu daudz lētāka nekā pēc gadiem jauna projekta izstrādāšana un cits remonts.
Neizvēlas lētāko
Savulaik rekonstruējot ceļa posmu Bauska–Grenctāle, projektētājiem bija «aizmirsies» ieplānot kreisā pagrieziena joslu iebraukšanai apdzīvotajā vietā «Rainis». Tika ignorēti sabiedrības, tostarp «Bauskas Dzīves» lasītāju, iebildumi, ka papildu joslas neesamība ir projek-
tētāju kļūda un tā steidzami jānovērš.
Pagāja vairāki gadi, un ceļu Grenctālē atkal remontēja, izbūvējot vajadzīgo papildu joslu. Valsts amatpersonas to skaidroja kā rūpes par iedzīvotāju drošību. Īstenībā tika novērsta iepriekš pieļautā kļūda. Turklāt izmaksas bija lielākas nekā sākotnējā ceļa remonta laikā. Par valsts līdzekļu izšķērdēšanu šajā gadījumā Satiksmes ministrija pat neieminējās.
