Piektdien, 11. septembrī, braucu uz Dzejas dienu pasākumu, kas notika Ceraukstes tautas namā. Domāju – ko varētu pastāstīt par sevi?Esmu dzimis Bauskas slimnīcā, kas atrodas pilsētā starp divām upēm – Mēmeli un Mūsu. Pirmos dzīves gadus pavadīju Mežotnē, Lielupes krastā pie ķieģeļu cepļa (no tā pāri palicis vien skurstenis…). Tagad dzīvoju citas, Iecavas upes krastā.Ienāca prātā kāda apskaidrība, joks, varat saukt to, kā gribat! Pati daba mums to mācījusi, rādījusi, kā ir pareizi dzīvot. Lai tautai būtu turpinājums, vajadzīga ģimene – tēvs un māte. Lai bērns nāktu pasaulē, vajadzīga slimnīca. Tai ir jāatrodas Bauskā. Kāpēc? Tāpēc, ka Bauska ir unikāla vieta, kur Mēmele saplūst ar Mūsu un izveido Lielupi, kas ir krāšņa, stipra, liela upe. Kā tēvs ar māti, saplūstot kopā, rada bērnu.Lepojos ar tiem baušķeniekiem, kuri nostājās uz tiltiem un centās pateikt – slimnīcai būt. Atbrauca specvienības vīri, un man, vērotājam no malas, tas likās drausmīgi. Skaidrojums – pārkāpts likums.Bet ar slimnīcas slēgšanu arī tiek pārkāpti gan dabas radīti likumi, gan manas, jūsu, viņu un mūsu tiesības saņemt medicīnisko palīdzību. Esmu dzīvs, tieši pateicoties Bauskas slimnīcas dakterim Ailim, kurš mani 1984. gadā izārstēja pēc smagas motocikla avārijas.Pārsteidza raksts «Meklē piketa organizētāju» («Bauskas Dzīve» 2009. g. 9. septembrī), kurā citēta iekšlietu ministre Linda Mūrniece: «..nesankcionētā piketa organizētāji jānoskaidro obligāti». Tas nav jāskaidro – ir zināms, kas lika invalīdiem, sirmgalvjiem, bērniem, grūtniecēm un citiem stāties uz tilta. Tā ir valdība, kas slēdz slimnīcas, skolas un pārējo. Varētu jau rakstīt un rakstīt par daudz ko, bet daba saka: Mēmele + Mūsa = Lielupe. Bauskā slimnīcai jābūt. To man daba saka priekšā. Nu ko, varbūt parunāsim par to?
