Latvijas staļiniskā okupācija 1940. gada jūnijā un tai sekojošais terors – nagu maukšanas un citas čekistu zvērības un demagoģija – izsauca, īpaši jaunatnē, sašutumu un naida vētru. Tā rezultātā Mežotnes pilī, kur tolaik darbojās Mežotnes lauksaimniecības vidusskola, no aktu zāles «pazuda» un Lielupē «iekrita» Staļina bilde, no tā sauktā «sarkanā stūrīša» nozuda sarkanais karogs, bet Mežotnes centrā ar visiem stabiem – sienas avīze utt.Pēc visa tā 1940. gada oktobrī un novembrī apcietināja un izsūtīja 12 šīs skolas audzēkņu, no kuriem pēc kara atgriezās tikai trīs. Izsūtījumā gāja bojā deviņi audzēkņi, no kuriem neviens (!), kā vēlāk atklājās, nebija piedalījies minētajos notikumos. Skolasbiedri aizvesto piemiņai tolaik Mežotnes pils priekšā iestādīja 12 kociņu. Arī no tiem šodien saglabājušies tikai trīs.Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 1990. gada 17. novembrī šīs piemiņas birzītes centrā uzstādīja piemiņas akmeni, pie kura jau tieši divdesmit gadu nenovīst ziedi…
