EDVĪNS VERŠINSKIS, bērnunama patversmes «Annele» direktores vietnieks saimnieciskajā darbā, stāsta: – Visa mana dzīve paiet darbā. Mājās nesteidzos, viss tur ir padarīts, bērnunamā gan gluži pretēji.
EDVĪNS VERŠINSKIS, bērnunama patversmes “Annele” direktores vietnieks saimnieciskajā darbā, stāsta:
– Visa mana dzīve paiet darbā. Mājās nesteidzos, viss tur ir padarīts, bērnunamā gan gluži pretēji.
Pirmdien grupā “Bitītes” montēju un laboju mēbeles. Tās atsūtītas no Francijas, šis tas vedot ieskrambāts vai nolūzis.
Otrdiena aizrit virtuvē – naktī nobrucis apmetums, labi, ka nevienam neuzkrita uz galvas. Nākas pielabot sienu, lai saimnieces var strādāt. Ēdienu gatavošanai jau pielāgota viena palīgtelpa, jo kapitālais remonts virtuvē nav atliekams.
Trešdien laboju durvis un logus, skatos, kur vēji pūš, siltinu. Mainu sabojātās slēdzenes. Taisni trakums, ap 400 latu gadā “Annelē” jātērē izsisto stiklu un atslēgu labošanai. Gandrīz katru dienu kaut kas ir salauzts. Durvis sper ar kājām, bet atslēgu caurumos audzēkņi pamanās iebāzt gan košļājamo gumiju, gan kociņus, un slēdzene ir pagalam. Neesmu vēl izdomājis, kā varētu šiem bērniem iemācīt, ka lietas ir jātaupa.
Ceturtdien mazajiem bērniem jālabo izvelkamās gultiņas. Tās ir gluži jaunas, bet ražotāji Polijā līstītes pielikuši tik plānas un trauslas, ka tās neiztur ikdienas lietošanu.
Piektdien kopā ar uzņēmuma “Bauskas namsaimnieks” santehniķiem pievienojam veļas mazgāšanas mašīnas, uzstādām duškabīnes, bidē un jaunus podus divos audzēkņiem sagatavotos dzīvokļos.
Sestdien braucam uz Strēļu kapiem. Kopš janvāra tur guļ mūsu dēls. 31 gads. Asins vēzis. Smagi par to domāt. Grābjam lapas, klājam kopiņu ar egļu zariem.
Svētdiena paiet pie sievasmātes, jāpalīdz viņai.
