Putnu gripa, kas strauji izplatās no Āzijas, ir sasniegusi Krieviju. Eiropas Savienības dalībvalstu veterinārie eksperti ir nobažījušies, ka nāvējošais vīruss varētu tuvoties arī Eiropai.
Putnu gripa, kas strauji izplatās no Āzijas, ir sasniegusi Krieviju. Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu veterinārie eksperti ir nobažījušies, ka nāvējošais vīruss varētu tuvoties arī Eiropai.
Vienota sistēma
Pirms dažām nedēļām Briselē notika ES veterināro speciālistu sanāksme, kurā tika izvērtēta putnu gripas bīstamības pakāpe. Vīrusa izplatību veicina savvaļas putnu migrācija, gaļas un dzīvu putnu nelegāla ievešana no slimības skartajiem reģioniem.
Latvijā putnu gaļu ieved no Eiropas koptirgus valstīm. Tā ir legāli ražota produkcija, kas atbilst ES vienotām kvalitātes prasībām. ES dalībvalstīs gaļas aprites cikla visus posmus, sākot no inkubācijas un beidzot ar produkcijas apstrādi un realizāciju, uzrauga pārtikas un veterinārie dienesti. Līdz ar to jebkurā valstī, rodoties aizdomām par infekciju, reakcija būtu adekvāta, jo putnu gripas profilakse un apkarošana visās ES valstīs ir harmonizēta, skaidro valsts Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Bauskas pārvaldes vadītājs Jānis Bite. Viņš min galvenos riska faktorus – gājputnu migrāciju un vīrusa invāziju ar putnkopības produkciju.
Lai gan putnu gripas draudi mūsu zemē ir teorētiski, inficēšanās iespējamību izslēgt nedrīkst, tādēļ Latvijā, tāpat kā citās ES dalībvalstīs, ir izstrādāta stingra profilakses sistēma. Valsts PVD 2004. gada 20. augustā ir apstiprinājis putnu gripas apkarošanas instrukciju, kas ir saistoša visām putnkopības saimniecībām un veterinārajiem speciālistiem. Tā ir detalizēta rīcības programma.
Bailes no nepazīstamā
Uzmanība, kas tiek pievērsta šai sērgai, reizēm šķiet pārmērīga. Rodas iespaids, ka putnu gripa pašlaik ir visbīstamākā slimība pasaulē. Uz jautājumu, kādēļ tā notiek, atbild Jānis Bite: “Katram indivīdam ir tiesības saņemt objektīvu un izsmeļošu informāciju. Dažreiz kāds temats tiek pastiprināti aktualizēts, jo pasaule baidās no visa nepazīstamā – arī no slimībām. Tomēr neviens nevar droši apgalvot, ka putnu sērga, tāpat kā HIV, ir jauna, 20. gadsimtā radusies slimība. Varbūt ar šīm kaitēm dzīvnieki un cilvēki slimoja pirms 100 vai tūkstoš gadiem, bet nebija nekādu iespēju tās diagnosticēt?
Putnu gripa ir iekļauta septiņu sevišķi bīstamo dzīvnieku slimību sarakstā. Vīrusam, kas izraisa saslimšanu, ir 13 paveidu. Tā viens tips var pārveidoties citā, turklāt ir iespējama inficēšanās ar vairākiem vīrusa paveidiem vienlaikus. Šo īpatnību dēļ kaites potenciālā bīstamība nav prognozējama, jo tā var aptvert veselus kontinentus. Tāpēc profilakses programmas, kuru uzdevums ir nepieļaut vīrusa izplatību, ir ārkārtīgi stingras. Rūpnieciskajai putnkopībai šī sērga pašlaik ir vislielākais bieds, bet arī lauku tantiņas dažas vistas ir pakļautas inficēšanās riskam. Ar putnu gripu var saslimt baloži, fazāni, pīles, zosis, tītari, medņi, rubeņi.”
Ziņas par cilvēku inficēšanos Dienvidaustrumāzijā ir izplatījuši daudzi informācijas avoti. Noskaidrots, ka visi saslimušie ir ilgstoši atradušies kontaktā ar inficētiem putniem, bet nav dzirdēts neviens gadījums, kad putnu gripu būtu izraisījusi gaļas vai olu lietošana uzturā, uzsver J. Bite.
Nopietna profilakse
Bauskas rajona lielākajā putnkopības uzņēmumā – akciju sabiedrībā “Balticovo” – tiek realizēta putnu gripas profilakses plaša programma. Ar to iepazīstina veterinārārsts Ivars Vītoliņš: “Veicam iebraucošā transporta un personāla kontroli. Teritorijā ir izvietotas apavu un automašīnu dezinfekcijas barjeras, tiek ierobežota piekļūšana putnu mītnēm. Neviens, izņemot personālu, tās nedrīkst apmeklēt. Rūpīgi izvērtējam, kurās valstīs tiek ražots iepakojums, putnu barība un tās komponenti. Piesardzīgi izturamies pret darījumiem ar Krieviju, jo tur vērojama strauja putnu gripas izplatība.”
Ivars Vītoliņš 16. septembrī piedalījās seminārā, ko putnu saimniecību īpašniekiem un veterinārajiem speciālistiem organizēja PVD. Dalībnieki tika informēti par situāciju sērgas piemeklētajos reģionos, pētījumiem ES valstīs, prognozēm.
Kompleksa programma
Arī SIA “Lielzeltiņi” ir izstrādāta kompleksa rīcības programma, kuras īstenošanā iesaistītas visas uzņēmuma struktūras, informē veterinārārste Mārīte Skujiņa. Šogad ir pastiprināta visas teritorijas apsardze, norobežotas putnu audzēšanas zonas, ierīkoti transporta dezinfekcijas paklāji. Lai realizētu profilakses programmu, bija nepieciešams ievērojams papildfinansējums. Tie ir uzņēmuma līdzekļi.
Putnkopības nozares speciālistiem PVD sistemātiski organizē sanāksmes, informējot par slimību apkarošanas profilaksi un putnu gripas monitoringu. Situācija tiek kontrolēta, uzskata veterinārārste. “Rīgas–Bauskas šosejas malā ir koncentrēta visa Latvijas putnkopība – trīs lielas ražotnes. Tik milzīgs blīvums liek būt īpaši uzmanīgiem,” secina Mārīte Skujiņa. Speciāliste piemetina, ka 2006. gadā māšu un dējējvistu ganāmpulku profilaktisko pārbaužu apmaksai tiek solīts piešķirt ES struktūrfondu līdzekļus.
***
Uzziņai
– Ar putnu gripas vīrusu cilvēki pirmo reizi inficējās 1997. gadā Honkongā.
– Kopš 2003. gada Dienvidaustrumāzijas valstīs reģistrēti vismaz 92 cilvēku saslimšanas gadījumi.
– Miruši 52 inficētie.
– Vīruss galvenokārt skar elpošanas sistēmu. Slimība var noritēt arī bez klīniskām pazīmēm.
– Plus 70 grādu temperatūrā vīruss iet bojā.
