Paša roku darināta, īsta priedes koka pirts ir Iecavas pagasta «Mazstungu» saimniekam Ivaram Vientulim.
Paša roku darināta, īsta priedes koka pirts ir Iecavas pagasta «Mazstungu» saimniekam Ivaram Vientulim.
Māja Ābeļu ielā 22 būvēta pirms gadiem četrpadsmit. «Bauskas Dzīvi» gaidīdams, saimnieks pērtuvi bija iekūris. Gaisā virmoja akmeņos karsētas bērza slotas aromāts.
Kas par pēršanos pagrabā?
Sākumā bijis iecerēts pirti būvēt mājas pagrabstāvā. Darbi atlikti uz vēlāku laiku, bet tad sākotnējā iecere vairs nelikusies tik pievilcīga. Kas nu par pēršanos mājas pagrabā, ja virs galvas ir betons?
«Pirtiņu uzbūvēju 1999. gada pavasarī pirms dārza darbiem. Tad vairs atlikt nevarēja neko. Kas iesākts, jāpabeidz. Visus darbus veicu ar savām rokām. Koki cirsti paša mežā. Guļbūve tapa pāris mēnešos. Arī iekšējos koka apdares darbus pats veicu. Tiesa gan, dēlīšus biju jau laikus sagatavojis. Ja būtu palīgā saucis meistarus, viss maksātu daudz dārgāk. Mūžā esmu no pamatiem uzbūvējis trīs mājas, tāpēc arī pirtij ķēros klāt pats,» stāsta I. Vientulis.
Vieta pirtij izvēlēta pavisam vienkārši – pie mājas. Būvējot nav ievēroti nekādi ticējumi vai priekšraksti, tikai telpu sadalījums noskatīts kādā brošūrā. Viss veidots tā, kā pašiem licies ērtāk un labāk. Iekārtota glīta priekštelpa, kurā var rīkot nelielas ģimenes svinības. Šo telpu un arī akmeņus silda kamīntipa kurtuve. Ir ģērbtuve, dušas telpa un pērtuve, kurā brīvi var mazgāties vismaz četri cilvēki. Kā paaudžu paaudzēs mantotu dzimtas lietu saimnieks rādīja pirtī novietotu pūralādi, kas darināta 1873. gadā.
Jaunajai paaudzei arī patīk
Saimnieks uzskata, ka vislabākās slotiņas griežamas pirms Jāņiem. «Mazstungu» pirtī peras ar ozola, bērza, kadiķa, arī ar dažādu zāļu slotiņām. Tās tiek glabātas turpat – pirtsaugšā.
«Mūsu ģimenē tā iegājies, ka pirtī ejam vismaz reizi nedēļā. Bet dažureiz ir tā, ka nemaz sestdienu negaidām. Pēc kārtīgas strādāšanas pēršanās der uzreiz. Noteikti iekuru pirti, kad «gatavojas» sāpēt mugura. Kārtīgi izkarsējos, un vaina kā ar roku noņemta. No rīta var celties un iet strādāt,» tā I. Vientulis. Pirts svētība īsti jūtama, ja ziemā gadījies ilgāk uzturēties aukstumā vai mitrumā. Īstos akmeņus pirts garam atvedis paziņa no Dobeles rajona. Iecavas apkārtnē pirtsakmeņus grūti atrast.
«Ja būtu jaunāks, noteikti domātu, kā ar pirti piesaistīt tūristus. Domāju, ka īsta vērtība būtu senču pirts, kur uguni kūra zem akmeņiem, bet dūmus laida laukā pa durvīm,» prāto saimnieks.
Ivars Vientulis atzīst, ka pēršanās patīk arī jaunajai paaudzei. Bieži pirtiņā atpūšoties dēla un meitas draugi, un jaunieši šeit jūtoties labi.
