Vairākus gadus ziemupnieki Liepājas rajonā sadarbojas ar Bauskas fotogrāfu, fotostudijas «Bauska» dalībnieku Māri Kreitenbergu.
Vairākus gadus ziemupnieki Liepājas rajonā sadarbojas ar Bauskas fotogrāfu, fotostudijas “Bauska” dalībnieku Māri Kreitenbergu.
Sadarbība sākusies vienā no reizēm, kad baušķenieki augusta pirmajā nedēļā tradicionālajā fotoplenērā apmetās Ziemupes stāvlaukumā un fotografēja jūru.
“Ievēroju fotogrāfu grupiņu, kas bildē mūsu jūrmalu. Kāpēc nesarunāt izstādi, lai arī ziemupnieki uzņēmumos redz savu pusi?” teic tautas nama vadītāja Daina Vītola. Tā tapa pirmā baušķenieku izstāde ar Ziemupes jūras skatiem, ko varēja aplūkot tās 580. jubilejā. Pēc tam tautas namā bija skatāma Bauskas fotostudijas dalībnieku labāko darbu izlase, bet nesen izstāde “Ziedi” bija lūkojama Ziemupē un Vērgalē. Kopumā to apskatījuši apmēram 400 interesentu.
“Vislabākā sadarbība mums izveidojusies ar Māri, jo viņš bija iniciators arī nesen tapušam projektam par mūspuses veco bilžu “atdzīvināšanu”, kas skatāmas vietējās baznīcās,” saka D. Vītola.
Fotoaparātu nopelna ar tukšām pudelēm
Mārim jaunas idejas tālu nav jāmeklē. Tās pašas atnāk. Šķiet, par viņu var teikt: cilvēks, kuram pašam nav garlaicīgi un ar kuru nav garlaicīgi. Interesanti, ka no Bauskas uz Ziemupi viņš brauc ar “stopiem”. Tāds ir Māra stils. Tāpēc viņš lūdza pateikt paldies visiem tiem laipnajiem, arī Liepājas puses šoferīšiem, kuri baušķenieku uzņēmuši savā braucamajā.
Māris vēl tagad atceras, kā puikas gados kopā ar draugu krājuši tukšās pudeles. Par vienu trauku dabūjuši 12 kapeikas un, tā darbojoties, sakrājuši sešus rubļus. Nopelnījuši pirmo fotoaparātu “Ļubiteļskij”. Vēlāk, armijas laikā, kazarmās atradis vecu, saplīsušu “Smenu”. Ar gumiju piestiprinājis slēdzi un fotografējis armijas biedrus.
“Pēc armijas kaut kas vilka uz bilžu taisīšanu un nopirku “Fediņu”, vēlāk – “Zenītu”. Citi teica: tev smuki sanāk, ej uz studiju! Tās vadītājs Normunds Pūķis, apskatījis manus fotogrāfiju albumus, atzina, ka esmu bildētājs, un aicināja uz studiju,” par sākumposmu klāsta M. Kreitenbergs.
Izstāžu iekārtotājs
“Man ir daudz hobiju. Esmu karotes griezis, koku dažādi veidojis, tūrismā darbojies. Moldāvija, Latvija izstaigāta, vēl citur būts.”
Pirms vairāk nekā desmit gadiem Normunda Pūķa un Māra Zusāna vadībā augusta pirmajā nedēļā tika iedibināti tūrisma pārgājieni. Sākotnēji izstaigāta Latgale, vēlāk arī citas vietas. Pēc tam pārgājieni pārtapuši par jūras fotografēšanas plenēriem. “Jūru fotografēt, godīgi sakot, apnicis kā jēra gaļu ēst. Jūra gan ir Latvijas bagātība, to vis nenoliegšu,” teic baušķenieks.
Fotostudijā “Bauska” Mārim ir neoficiāls amats – izstāžu kārtotājs. Šīs prasmes dēļ kopā ar turienes fotosalonu “Uzvara”, iekārtojot izstādes, krustām šķērsām izbraukāta Krievija, Moldāvija, Krima un citas vietas. Pie mums tad bijis pirmsatmodas laiks, bet tur par daudzām lietām vēl pusčukstus runāts. Interese par notiekošo pie mums vietējiem bijusi liela.
Vecās bildes – mūsu vēsture
Vislabāk patīk strādāt ar melnbalto foto, Māris atzīst. Tāpēc arī tapis viņa un ziemupnieces D. Vītolas kopīgais, Baltijas-Amerikas partnerattiecību programmas un Vērgales pašvaldības atbalstītais projekts par vietējo seno bilžu atjaunošanu. “Interesanti bija ar vecām bildēm strādāt, tas man ir kaut kas jauns,” teic M. Kreitenbergs.
Par tagadējo “ziepju trauciņu” periodu viņš izsakās ne visai glaimojoši. Trūkstot procesa, ka vari pats iejaukties un izkadrēt uzņēmumus, kaut ko arī pielabojot. Tāpēc Māris savā maizes darba vietā – Pamūšas speciālajā internātskolā – savācis no vecajiem ļaudīm un ar datorprogrammu palīdzību atjaunojis vecās bildes. Aizrāvies. Turklāt izrādījies, ka kaut ko var izdarīt.
D. Vītola vēl piebilst, ka pēc veco bilžu restaurācijas Vērgales pusē abiem bijis liels gandarījums. Ļaudis pat pēc projekta noslēguma nesuši no mājām senču bildes, lūdzot, lai Māris restaurē un pavairo.
“Tas ir interesants darbs. Datorā redzi, kā tajos laikos drēbes šūtas, ko cilvēks tur rokā. Ļaudis izskatās ļoti kulturāli. Senāk labi, ja trīsreiz gadā gāja pie fotogrāfa, tas bija notikums. Svētki.”
Mājās, albumos salikti, esot daudz uzņēmumu – simtgadnieku. “Kādreiz pārgājienos iegriezos arī gandrīz sagruvušās mājās. No pilnīgi sapuvušiem albumiem plēsu laukā vēl labās bildes. Tā ir gan fototehnikas, gan mūsu tautas vēsture,” tā Māris.
Kad projekta norises laikā Ziemupes baznīcā izstādīja pirmās deviņas Māra atjaunotās bildes, no Mākslas akadēmijas atbraukušais profesors Juris Gagainis īpaši uzteica montēto foto, atceras D. Vītola. Senais baznīcas koris “pozēja” uz jauna, krāsaina dievnama fona. Gagainis teica: “Dieva dēļ, nebremzējiet mākslinieku, lai dara, kā tīk! Tas ir interesanti.”
Latvietim vajag privātīpašumu
Nākamā iecere ir veidot jaunu ekspozīciju ar Ziemupes daudzveidīgo augu uzņēmumiem. Ideja pieder Vērgales pamatskolai. Vēl jāraksta projekts. “Man mazliet bail no piesaistījumiem. Labāk patīk brīvi strādāt. Ja sanāk, samaksā. Neiznāk, viss. Tad liekas, ka par maz esi izdarījis,” principus klāsta Māris.
Viņš atklāj, ka Ziemupei pa šiem gadiem ir krietni vien pieķēries. No pašvaldības tagad pat nomājot nelielu zemes gabalu. Negribot to apbūvēt ar mūra ēkām, bet domājot pats savām rokām kaut ko sakombinēt. Lai būtu vieta palikšanai. “Latvietim vajag privātīpašumu. Komunistu laiki vēl simt gadu būtu pastāvējuši, ja cilvēkiem ļautu privātīpašumu turēt. Kas pieder visiem, nepieder nevienam,” ir pārliecināts M. Kreitenbergs.
Nopietnāks kļūstot, Māris secina, ka Ziemupē arī pēc dažiem gadiem neies viegli. Tāpat kā citviet – vecie ļaudis pamazām aiziet, bet jaunajiem darba nav. “It kā viss būtu: zeme, skaistas vietas. Pēc Latvijas pilnīgas iesaistīšanās Eiropas Savienībā te sanāks iekšā ārzemnieki un mūsu zemīte tiks iztirgota. Pats latvietis ar nabaga tarbu staigās apkārt. Esmu pilnīgs eiropesimists. Ja pašu ļaudīm vajag zemi, tas ir kas cits. Nevajag dot svešiem. Nāks laiks, pagasta cilvēki kļūs bagātāki. Lai apsaimnieko!”
