Īslīcietei INTAI STOĢEI vakar, 28. augustā, bija 55 gadu jubileja. Dzimšanas dienu viņa parasti svin divas dienas.
Īslīcietei INTAI STOĢEI vakar, 28. augustā, bija 55 gadu jubileja. Dzimšanas dienu viņa parasti svin divas dienas.
Vakar svinības bija kopā ar Bauzes tirgus kolēģēm, rīt – ar radiņiem. «Varētu jau viesības rīkot kafejnīcā, taču man nepatīk, ka jāiekļaujas noteiktā laikā. Vēl nākamās dienas rītā viesus aicinu brokastīs, tāpēc svinēsim mājās,» tā Inta.
Viņai jau deviņus gadus Bauzes tirgū ir savs individuālais uzņēmums «Signija». «Pirms tam strādāju par sētnieci. Kas tā par algu, izsmiekls vien,» tā Inta. Dēls Normunds tolaik braukājis uz Viļņu pēc precēm. Ierosinājis mammai likt sētnieces darbu pie malas un mesties iekšā biznesā. Inta uzklausījusi dēlu. Viņa sākusi braukt uz Viļņu pēc precēm un izveidojusi savu uzņēmumu.
«Sākumā ļoti labi veicās, tik daudz pircēju nāca. Tagad, kaut gan ir skolas sākums, maz ko nopērk. Daudzi izmanto atlaides Rīgas veikalos, laucinieki «humpalās» labi iepērkas. Jāstrādā ir, negribas santīmu pie santīma skaitīt,» spriež Inta.
Darbā jāiet, tomēr abiem mazdārziņiem laiks vienmēr tiek atrasts. «Bija tikai viens dārziņš. Taču dēls ar savējo netika galā un atdeva man. Tagad man ir, kur izplesties. Audzēju dažādas puķes. Daudzas stādītas saistībā ar kādu notikumu,» vēstī Inta. Kad vecākais dēls Ainārs devies armijā, I. Stoģe sastādījusi veselu dobi ar rozēm. Vēl tagad tās vasarās dāvājot skaistumu.
Ciemošanās reizē pie jubilāres bija atnākusi vedekla Līga ar trīs gadus veco dēliņu Niklāvu. «Šī vedekliņa man ir kā draudzene. Par visu izrunājamies,» atzīst Inta. Viņa priecājas, ka abi dēli dzīvo netālu, meita Signe mācīsies Īslīces vidusskolas 12. klasē. Doma esot studēt ekonomiku. Vīrs braucot strādāt uz Rīgu. 29. septembrī Stoģiem būs 30 gadu kāzu jubileja.
Vedekla Līga raksturo vīramāti: «Ļoti strādīga un šiverīga, man liekas, ka citam nevienam nav tik tīri izravēts dārziņš kā viņai. Ļoti garšīgi gatavo ēst, cep tortes. Vīramāte ne mazums derīga ir iemācījusi arī man. Mazdēliņi zina, cik omei ir laba sirds, kā tik atbrauc ciemos, tā atved ko gardu.»
