Veselības nedēļas laikā kafejnīcā «Pie Rātslaukuma» Bauskā varēja nogaršot spinātu biezeni.
Veselības nedēļas laikā kafejnīcā «Pie Rātslaukuma» Bauskā varēja nogaršot spinātu biezeni.
Spilgti zaļais, ļoti veselīgais dārzeņu ēdiens diemžēl iekārdinājis tikai dažus, «Bauskas Dzīvei» atzina uzņēmuma darbinieces. Iespējams, tas noticis nezināšanas dēļ.
Spinātu lapas ir tumšzaļas, līdzīgas skābenēm, to garša ir sāja, mazliet atgādina lapu salātus. Spinātos ir ļoti daudz kālija, magnija, kalcija, dzelzs, C vitamīna. Savvaļā spināti aug Āzijas valstīs. Tos var sēt trīs reizes un ēst visu vasaru. Eiropā spinātus audzējuši klosteru dārzos, spāņu mūki pirmie pārliecinājušies par šī auga veselīgumu. No spinātu sēklu miltiem cepta maize, to sula pievienota dažādiem ēdieniem spilgtās krāsas dēļ.
Lapas viegli saplok, tāpēc spinātus uzmanīgi noskalo tikai īsi pirms ēšanas. Visveselīgākie ir svaigi spināti. Dažādu novājēšanas diētu sastāvā ieteikti sālsūdenī vārīti spināti. No tiem cep pat kotletes, gatavo klimpas, pievienojot vārītus kartupeļus (spināti un kartupeļi – 1:1), apceptus sīpolus, olas dzeltenumu, garšvielas.
Spinātu sautējuma recepti «Baus- kas Dzīve» atrada 1963. gadā izdotā «Ārstnieciskā uztura rokasgrāmatā». 250 g spinātu noskalo, katlā pārlej ar glāzi ūdens, uzkarsē, apmēram piecas minūtes sautē. Saspaida vai izberž caur sietu. Pārlej ar mērci, kuru gatavo no ēdamkarotes miltu, ko iemaisa 50 g piena un atjauc ar spinātu sautējuma šķidrumu. Visu kopā uzkarsē, pievienojot mazliet rīvēta muskatrieksta, sāls, ēdamkaroti svies- ta. Spinātu lapu var klāt uz sviestmaizes, kurai virsū liek, ko nu katrs vēlas – desu, krabju nūji- ņu, svaiga gurķa, tomāta vai siera šķēli.
