Šoziem nolēmu mēģināt izaudzēt zaļumus uz palodzes. Sīpolu bumbuļi lokus dzen naski. pirms divām nedēļām vienā traukā iesēju pētersīļus, otrā – kressalātus.
Šoziem nolēmu mēģināt izaudzēt zaļumus uz palodzes. Sīpolu bumbuļi lokus dzen naski. pirms divām nedēļām vienā traukā iesēju pētersīļus, otrā – kressalātus.
Sēšanai izmantoju istabas puķēm piemērotu zemes maisījumu, kādu pārdod dārzkopības veikalos. Pirms sēklu kaisīšanas zemi samitrināju, vēlāk nevis laistīju, bet apsmidzināju.
Pētersīļi ar dīgšanu nepavisam nesteidzas, bet kressalātus jau plūcu saujām. Tie aug ātri, gluži kā nocietušies pēc zemes un mitruma. Sāku tos retināt piecas dienas pēc iesēšanas, kad dīgsti bija apmēram piecus centimetrus gari, patiesībā diedzētas sēklas. Garšauga ieteicamākais garums ir 10 – 15 centimetru.
Kā garšo? Pikanti, mazliet kož mēlē, drusku atgādina redīsus, mārrutkus. Līdz šim gaišzaļos stiebriņus ar smalkajām lapiņām esmu likusi uz sviestmaizes, iemaisījusi biezpienā, uzkaisījusi omletei. Piebērti Pekinas kāpostu salātiem, kressalāti garšo labāk nekā kaltētas vai saldētas dilles. Tos var uzkaisīt uz jebkura ēdiena – vārītiem vai ceptiem kartupeļiem, gaļas, zivīm. Vēlams gan zaļumus nekarsēt, lai neiet zudumā vērtīgais, kas ir trauslajos dzinumos.
Dārzkopības literatūrā atradu ziņas, ka kressalātu dzimtene ir Ēģipte. Tie ir ātraudzīgi un apbrīnojami bagāti ar noderīgām vielām – C, B un K vitamīnu un betakarotīnu. Tajos ir kalcijs, fosfors, dzelzs, kālijs. Magnijs un sēra savienojums fenilizotiocianāts kressalātiem piešķir specifisko, mazliet rūgteno un sīvo garšu. Maigākas lapiņas var iegūt ziemā un agrā pavasarī.
***
uzziņai
– Pētot ilgdzīvotāju uzturu, atklāts, ka tajā ir daudz diedzētu sēklu un graudu. Tos vislabāk ēst dienas pirmajā pusē. Kurss –100 gramu dienā, lietojot divas nedēļas, vai nelielās devās katru dienu.
– Ziemā vajadzīgs uzturs, kas dod enerģiju un “silda”. Tās ir olas, rieksti, auzas, sīpoli, dilles, melnsakne, burkāni, rāceņi, pētersīļi, kvieši, kressalāti, griķi, ķirbju sēklas, pipari.
