Lauksaimnieku organizāciju raibajā paletē pusotru gadu sava vieta ir Zemnieku saeimai. Zemgales trīs rajonos, ieskaitot Bausku, ir ap 100 biedru.
Lauksaimnieku organizāciju raibajā paletē pusotru gadu sava vieta ir Zemnieku saeimai (ZS). Zemgales trīs rajonos, ieskaitot Bausku, ir ap 100 biedru.
Pagājušajā nedēļā Bauskā bija ieradies ZS valdes priekšsēdētājs Valters Bruss un biroja vadītāja Maira Dzelzkalēja. Viņi ar mūsu rajona zemkopjiem risināja dialogu par vairākām aktuālām tēmām: 2001. gada subsīdijas lauksaimniecībā, SAPARD programma un kooperācija, rapša audzēšana. Šoreiz stāstījums par ZS darbību, jo tā vērsīsies plašumā, aptverot nozares un reģionus. Baušķenieki bija pirmie, kurus iepazīstināja ar ZS jauno struktūru.
Nedomā šķelt lauciniekus
ZS līderis V. Bruss uzsvēra, ka organizācijai nav nolūka šķelt zemniecību, kā tas dažkārt tiek runāts vai rakstīts. ZS, tāpat kā citu grupējumu aktīvisti, grib, lai laukos ļaudis dzīvotu labāk un pārticīgāk. Taču ZS domā, kā stabilizēt lauksaimniecības preču produkcijas ražotāju lomu. V. Bruss izteicās, ka mazo saimniekotāju interešu aizstāve ir Latvijas Zemnieku federācija un arī citas organizācijas. Viņaprāt, neviens nevar pārstāvēt visus Latvijas zemniekus, jo viņi domā dažādi.
Nemitīgi notiek diskusijas par katra vietu laukos. Tie, kuri spēj labāk argumentēt savu nostāju, vairāk panāk. Ir daudz paņēmienu, kā ietekmēt notikumus, jāizvēlas īstie un situācijai piemērotākie. Viesis bilda, ka baušķenieku rīkotās protesta akcijas bija nozīmīgas, risinot jautājumus par trīs procentus lielu budžeta līdzekļu atvēli lauksaimniecībai, par dīzeļdegvielas normas palielināšanu.
Dobelnieki sāk pirmie
ZS cer iesaistīt vairāk laucinieku savās aktivitātēs. Tādēļ tiek veidotas reģionālās nodaļas. Viena jau darbojas Dobeles rajonā, nākamās paredzēts dibināt Jelgavas un Bauskas rajonā, kur ir aktīvākā lauksaimniecības zona. Iespējams, ka mūspusē šomēnes notiks ZS rīkotā kopsapulce. Reģiona nodaļā iesaistīs ne tikai ZS biedrus, bet arī tos, kuriem interesē lauksaimniecība. Citos novados apvienos vairāku rajonu lauksaimniekus.
V. Bruss uzskata, ka laukos izglītība jāvērtē pat kā katastrofāla. Tādēļ reģionu nodaļās, reizi mēnesī rīkojot sanāksmes, varēs uzzināt lauksaimniecības jaunumus un aktualitātes. Aicinās uzstāties ekspertus, kolēģi iegūs papildu informāciju, varēs diskutēt.
Nozaru princips
Pēc ZS jaunās strukturālās shēmas darbosies vienpadsmit nozaru grupu. Tās būs: graudkopība, piensaimniecība, cukurbiešu, kartupeļu, rapša audzētāji, liellopu gaļas ražotāji, cūkkopji, dārzeņkopji, augļu koku un ogulāju saimnieki un kooperācijas. Pašlaik ir sarosījušies cukurbiešu audzētāji, jo šajā nozarē svarīgi, lai kvotēšana notiktu, ievērojot ražotāju intereses. Tā kā Latvija gatavojas iestāties Eiropas Savienībā, mūsu lauksaimniekiem tur jābūt savai kvotai. «Viedoklis jāveido tiem cilvēkiem, kuri strādā attiecīgajā nozarē,» tā uzskata V. Bruss.
Nozaru un reģionālo nodaļu vadītāji veidos ZS padomi, kas izstrādās darbības programmu ilgākam laikam. Valde, kurā darbosies astoņas personas, noteiks ikdienišķo stratēģiju.
