Saeimas Eiropas lietu komisija piektdien, 2. novembrī, Iecavas novada Domē rīkoja izbraukuma sēdi. Galvenās apspriežamās tēmas bija saistītas ar informāciju par Eiropas Komisijas darbu – noteiktajām kvotām, priekšrakstiem utt.
Saeimas Eiropas lietu komisija piektdien, 2. novembrī, Iecavas novada Domē rīkoja izbraukuma sēdi. Galvenās apspriežamās tēmas bija saistītas ar informāciju par Eiropas Komisijas darbu – noteiktajām kvotām, priekšrakstiem utt.
Uz sēdi gan bija ieradušies pieci 9. Saeimas deputāti – no Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) bija Andis Kāposts, Staņislavs Šķesters un Ligita Silaraupe, no Tautas partijas (TP) bija komisijas vadītāja Vaira Paegle un no Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas ceļš” vēlēšanu apvienības Karīna Pētersone. Tomēr komisijas vadītāja Vaira Paegle bija neapmierināta: “No Eiropas lietu komisijas deputātiem ir tikai dažas personas. Deputāti nedrīkst tikai sēdēt Saeimā un lemt, ir jāiet pie cilvēkiem.” Eiropas lietu komisijā ir 20 deputātu.
Cītīgi izpildītāji
Deputāti bija apmierināti ar vizīti uzņēmumā “Iecavnieks”, kur tika iepazīstināti ar rapšu apstrādes īpatnībām un uzņēmuma darbību. Arī tikšanās Iecavas Domē tika vērtēta pozitīvi. Uz pasākumu ieradās vairāk nekā desmit interesentu.
Izrādījās, ka saistībā ar informāciju par Eiropas Komisijas darbu galvenās problēmas ir divas – informācijas trūkums un nepareiza izpratne. Vaira Paegle uzsvēra: “Mēs esam viscentīgākie Eiropas regulu izpildītāji.” Andis Kāposts atgādināja neseno kļūmi ar šīfera jumtiem: “Eiropas Komisija noteica, ka šādus jumtus varēs likt līdz 2010. gadam, bet mūsu ierēdņi iztulkoja citādāk, ka līdz 2010. gadam visi šie jumti ir jānomaina. Patiesībā tie var stāvēt uz mājām, cik nu ilgi to iemītnieki vēlas.”
Atbildes – nākotnē
Lai arī Karīna Pētersone aicināja nepolitizēt sēdi, tomēr daudzi jautājumi bija ārpus Eiropas lietu komisijas kompetences. Diskusijās radušos jautājumus apsolīja sagrupēt un nogādāt atbildīgajām institūcijām. Jautājumiem atbilde tika solīta nākotnē. Arī sarunās atbalstītais jautājums par zemnieku iespējām iet pensijā un vēlmi iegūt skaidrāku un precīzāku informāciju par zemnieku iespējām šajā jomā saņēma izvairīgu atbildi: “Jautājums ir iekļauts apskatāmo sarakstā.”
Protams, sapulcē pavīdēja arī vēl “neizslimotā” zemnieku sāpe – cukurbiešu audzēšanas likvidēšana. Klātesošie vēlējās uzzināt, vai ir vēl kādas valstis, kur ir izskausta cukura rūpniecība. Tiesa, deputātu pausto viedokli zālē esošie noraidīja ar vārdiem: “Tie ir meli, ne jau akcionāri iznīcināja cukurbietes.” Šo aso reakciju izraisīja TP pārstāves Vairas Paegles viedoklis: “Izšķirošo lēmumu pieņēma cukura rūpnīcu akcionāri, kas par šo likvidāciju saņēma lielu naudu.”
Dažāds vērtējums
Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Vaira Paegle bija apmierināta ar sēdes norisi: “Galvenais mērķis ir sākt šo noklausīšanās procesu. Esam bijuši Vidzemē un Kurzemē, pabeigsim ar Latgali. Galvenais ir konstatēt, kur procesā ir problēmas – lauksaimnieku darbībā, regulu noteikumos vai mūsu pašu vadībā.”
Bauskas rajona Lauksaimnieku apvienības vadītājs Agris Veide nebija tik pozitīvi noskaņots: “Ir grūti savākt uz šādu sapulci gan cilvēkus, gan arī panākt komisijas ierašanos. Mūs uzklausīja, bija iespēja jautāt par mūsu problēmām. Gaidīsim sapulces rezultātu, tomēr darbosimies arī paši. Lauksaimnieku apvienība arī rakstiski iesniegs savus priekšlikumus, kuru apspriešanā aicināsim arī uzņēmējus, kuri nebija sēdē.”
Stelpes pagasta zemnieku saimniecības “Berķi” pārvaldnieks Gundars Štelfs ir daļēji apmierināts: “Iegūtā informācija bija laba. Patīkami, ka deputāti ieradās un mūs uzklausīja. Tomēr sēdes gaitā dzirdētais lielākoties zemniekiem nebija īpaši jauns vai noslēpums. Neapspriedām tuvāk birokrātijas jautājumus, kas ir saistīti ar Eiropas fondiem, jo tāpat apzināmies, ka, par spīti solījumiem, birokrātija diez vai būs mazāka.
