Vai iespējams ko jaunu pasacīt ziemas saulgriežu laikā un svētvakara gaidās? Tikai tos dažus vienkāršos vārdus, kas satur pasauli kopā.
Vai iespējams ko jaunu pasacīt ziemas saulgriežu laikā un svētvakara gaidās? Tikai tos dažus vienkāršos vārdus, kas satur pasauli kopā. Mums visiem tik labi zināmos trīs vārdus – TICĪBA, CERĪBA, MĪLESTĪBA –, kad visi gaida kādu brīnumu. Manuprāt, svētīgākas par to varētu būtu šīs trīs vērtības.
Tik dažādas izpausmes ir ticībai. Tomēr galvenais – noticēt sev, kas nemaz nav viegli. Ja izdodas, tad dzīve veidojas citādāk. Jau daudzkārt publikācijās esmu pieminējusi mūsu darbīgās lauku sievietes un darīšu to arī šoreiz. Gluži vienkārši tādēļ, ka viņas ir pierādījušas – mēs varam, ja ticam. Īslīciete Gunta Laizāne tikko jaudā veikt pasūtījumus, ko pieprasa Somijā. Ar rokām vairs nevar visu pagūt, un viņa uz līzinga ir iegādājusies adāmmašīnu.
Ar izdomu apveltītā rokdarbniece teic: “Man prātā palikuši vārdi, ko uzklausīju mūsu lauku konsultāciju birojā: “Tu pati tās durvis atvēri, neviens tevi šeit iekšā nevilka.” Ticība sev stiprinājās ar pirmo izstādi Igaunijas pilsētā Valgā. Šeit manus darbus ievēroja, šeit bija pirmās sarunas par līgumu. Ir sevi jāparāda, jāliek par sevi zināt.” Šajā mazajā veiksmes gadījumā labākais ir tas, ka Gunta arī citas rokdarbnieces pārliecinājusi sarosīties. Un vēl kāda sākusi sev ticēt.
Nupat izlasīju, ka skatienam visu laiku jābūt vērstam uz apvāršņa līniju – ne zemāk, ne augstāk. Tad gaita kļūstot lidojoša un cilvēks ieejot tādā Zemes enerģijas pulsācijā, kas gandrīz vai nes uz priekšu. Neba katrs mēs to esam spējīgi izjust un ievērot. Bet apvārsnī vienmēr ir kas cerīgs, kā jau tālumā.
Decembra pēdējās dienās būs daudz visādu vēlēšanos, jo mēs esam tik dažādi. Atradīsies arī tāds, kas Ziemassvētku laikā pamanīsies ko nočiept. Lai arī pagājuši vairāki gadi, kad, iepērkoties tirgū, man klusām nocēla adītus zeķu pārus, ar sarūgtinājumu atceros šo negadījumu. Toreiz sevi mierināju – kādam taču būs silti. Arī cerība ir sava veida mierinājums?
Diezin vai kāds atradīs tulkojumu tam trešajam vārdam. Taču saulgriežu laikā mīlestības starojums, šķiet, pārlaižas pāri it visiem. Ceru un arī ticu, ka allaž aizņemtie un steidzīgie mazbērni tad atcerēsies vecmāmiņas, bērni atradīs brīžus, lai būtu kopā ar vecākiem, radinieki ar radiniekiem, draugi ar draugiem.
Un vēl – klusībā pie aizdegtām svecītēm sūtīsim sveicienus tiem, kuri ir tālumā, bet sirdī katram tuvi. Un zvaigznes no debesu augstumiem sasveicināsies ar sveču liesmiņām uz zemes.
