Durvis uz vēsturi, pārdomām un atziņām

Rundāles pils muzejā atvērtā jaunā izstāde vēsta par darbinieku veikumu Latvijas kultūrvēsturisko objektu apzināšanā un glābšanā

Rundāles pils muzejs šogad ar sarīkojumiem un izstādēm atzīmē savas darbības 50 gadu jubileju. Nupat, 30. septembrī, atklāta ļoti īpaša ekspozīcija «Durvis uz vēsturi: Rundāles pils muzeja darbība arhitektūras un mākslas izpētē».

Kā skaidro muzeja speciālisti, padomju gados Rundāles pils muzejs bija viens no retajiem, kas uzdrošinājās glābt baznīcu iekārtas, priekšmetus un ēku arhitektūras detaļas, un viens no pirmajiem Latvijā, kas nodarbojās ar kultūrvēsturisku objektu padziļinātu izpēti. Tas tika darīts kultūras mantojuma apzināšanas, izpētes un saglabāšanas ekspedīcijās, kurās Rundāles pils muzeja darbinieki devās 20. gadsimta 60. – 80. gados. Izstādes kuratore Anita Bistere «Bauskas Dzīvi» informēja, ka ekspedīcijās izdevās apzināt vairāk nekā 3000 kultūras pieminekļu, daudzos no tiem veikta arī padziļināta izpēte, fiksējot objektu tā brīža stāvokli un cenšoties noskaidrot, kā tie izskatījušies sākotnēji.

Jubilejas gadā paveiktais
Izstādes atvēršanas svētkos Rundāles pils muzeja direktore Laura Lūse uzsvēra, ka daudzi pirms 50 gadiem muzejam izvirzītie mērķi ir īstenoti. Šis gads tiek aizvadīts kā muzeja jubilejas pasākumu gads – 24. maijā, kad parasti tiek svinēta pils pamatakmens ielikšana, bija pulcināti pils muzeja esošie un bijušie darbinieki, lai kopīgi atskatītos uz paveikto, savukārt Dārza svētkos tika akcentēti dārza rekonstrukcijas jautājumi un izdots jauns ceļvedis pa pils parku un dārziem.

«Noslēdzošais no jubilejas gada pasākumiem – izstādes «Durvis uz vēsturi: Rundāles pils muzeja darbība arhitektūras un mākslas izpētē» atklāšana. Esmu pārliecināta, ka šī izstāde kalpos kā tilts starp mūsu iepriekš paveikto un to, kas mums vēl jāīsteno. Ar šo izstādi mums ir iespēja parādīt arī daļu no parasti neredzamās muzeja kolekcijas, kas glabājas krājumā. Ceru, ka tas, ko redzēs apmeklētāji, iedvesmos. Būs skatāms, kā iespējams no vēstures lauskām un drumstalām, savāktiem lietu fragmentiem uzburt gan arhitektūras, gan mākslas vēstures stāstu,» teic L. Lūse.

Jau studiju laikā
Pirmie divi darbinieki, kas devās Latvijas kultūrvēsturisko objektu apzināšanas braucienos jau no 1962. gada, bija Leopolds Mārcis Kļaviņš un Imants Lancmanis. Kad muzejs ieguva patstāvīgu statusu 1972. gadā un darbinieku skaits auga, notika arī atsevišķu muižu un baznīcu padziļinātas izpētes ekspedīcijas, kur darbs kādā ēkā varēja ritēt dažas dienas vai pat nedēļas, laikrakstam skaidroja A. Bistere. L. M. Kļaviņš vairs nav mūsu vidū, bet Imants Lancmanis bija piektdienas svētkos pilī un atsauca atmiņā pagājušā gadsimta 60. – 70. gadu stāstu.

I. Lancmanis minēja, ka izstāde veltīta muzeja 50 gadiem, bet kopumā tas, kas izstādē redzams, un šī muzeja darbības daļa ir ievērojami senāka. Viņš sacīja: «Nosacīti to visu varētu attiecināt uz 60 darbības gadiem. Un pats sākums nav tikai 1964. gads, kad pie Bauskas muzeja izveidojās Rundāles filiāle. Tas bija 1962. gads, kad mēs ar vēlāko kolēģi Mārci Kļaviņu, būdami Mākslas akadēmijas studenti, jau darbojāmies pirmo kultūras pieminekļu glābšanā kopā ar Mākslas akadēmijas Latviešu mākslas vēstures mācību laboratorijas izveidotāju un vadītāju Jurģi Skulmi. Viņam bija ārkārtīgi liela loma tajā laikā, kad par kultūras pieminekļiem neinteresējās.»

I. Lancmanis atsauca atmiņā ekspedīciju norisi, to gaitu, mērķus un uzdevumus. Par izstādi viņš atklāja, ka tā viņam personīgi ir ļoti emocionāla. Tā atgādinājusi arī par pārdzīvojumiem un grūtībām, ar ko nācās saskarties. I. Lancmanis atzina, ka ir ļoti gandarīts par šo muzeja darbinieku veikumu un pauda visiem lielu paldies. Izstādes materiālu atlasē un izkārtojumā viņš redzot ar mīlestību veiktu darbu, te atklāta arī ekspedīciju prozaiskā puse, skatītājs redz arī to primitīvo aprīkojumu, ar kādu tolaik strādāja, sadzīvi.