
GLĀBĒJPROCENTI. FAKTS: Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nākusi klajā ar rosinājumu, ka minimālo slieksni 9. klašu centralizēto eksāmenu nokārtošanai varētu necelt arī šogad un atstāt to 10% līmenī. Iepriekš bija noteikts to paaugstināt līdz 15%. IZM raizējas, ka minimālā vērtējuma prasības celšana varētu palielināt eksāmenus nenokārtojušo 9. klašu skolēnu skaitu. Pagājušajā mācību gadā Bauskas novadā centralizētos eksāmenus nenokārtoja četrpadsmit 9. klases izglītojamie.
Kas to būtu domājis,/ Gadu lapas pāršķīris –/ Kompetenču latiņu/ Neaizsniegs ar prātiņu./ Paredzētā augšupeja/ Stāv pie durvīm – bezizeja,/ Pamatskolas eksāmens –/ Parādība-fenomens./ Programmu, reformu haoss,/ Kad un kas to vairs labos?/ Miķelis vingrina spalu,/ Kā «uzzīmēt» gudru galvu,/ Ja ministrijas viedais logs/ Kļuvis skolai un bērniem slogs./ Nav reformu mānijai vietas,/ Ir jāskata naudas lietas./ Ja vecāki, vērtējot ainu,/ Arī savu saredzēs vainu,/ Tad nebūs vairs bērnu spējas/ Vien desmit procentu vērtas.
ZĪMĒJUMS – VILNIS BULAVS, RĪMES – DAINA ZIEMELE
Vai esošais 10% slieksnis ir reālistisks? Kādi ir cēloņi noteiktajam zemajam līmenim un kādi risinājumi?

Iveta Neilande, Codes pamatskolas matemātikas skolotāja
Izaicinājums – veidot kopskatu
– Manuprāt, galvenais iemesls, kāpēc šo slieksni nepaaugstināja – nav izdomāts, ko darīt ar tiem jauniešiem, kas nenokārto eksāmenus. Protams, ka 10% devītās klases beigās ir neadekvāti, bet, ja nav sistēmas, ko darīt tālāk? Kārtot otrreiz? Tur ir divi varianti. Vai nu skolēns ir nekauņa, bet vai tad viņš paliks kaunīgāks pēc gada? Vai arī, ja bērnam dažādu iemeslu dēļ ir grūtības ar mācībām. Vai viņš kļūs gudrāks nākamajā gadā?
Problēma ir arī tā, ka Latvijā vairs nav iespējas mācīties tikai profesiju.
Pēc manām domām, mēs pārāk koncentrējamies uz to, ka bērnam jāsagatavojas konkrētam pārbaudes darbam, un viņam neveidojas kopskats. Tas ir liels izaicinājums skolotājam mācīt šo kopskatu, lai skolēns spēj «pārlēkāt» no vienas tēmas uz otru, jo eksāmenā ir uzdevumi par visām tēmām, un tad skolēni apjūk. Iemesls ir arī skaitļošanas prasmes. To ļoti negatīvi ietekmēja kovids, kad bērni mācījās attālināti. Vienkārši neprot izrēķināt – reizrēķinu, saskaitīšanu, atņemšanu. Un trešais – mākslīgais intelekts, ar kuru mājās var izrēķināt visu. Tāpēc mājasdarbi jau zaudējuši jēgu. Jāpiemin arī skolotāju trūkums. ◆

Jānis Rumba,
Bauskas pilsētas pamatskolas direktors
Noplicinām tautas izglītības līmeni
– Šī ministrijas rīcība nav risinājums, tā ir tikai statistikas uzskaistināšanai. Klasēs audzēkņi ar zemu zināšanu līmeni ir tie, kuriem ir objektīvas mācīšanās grūtības, un tie, kuri vispār nemācās, neko nedara, arī ģimenēs parasti nevar viņus ietekmēt pozitīvi, lai uzlabotu disciplīnu un kaut vai nekavētu skolu.
Un tad ir izvairīšanās no jebkurām grūtībām. Ja angļu valodā vēl kaut kas «aizķeras» no viedtālruņa, no kādas filmas, tad matemātikā ir jāmācās, tas nav viegli, un jaunieši smagu darbu negrib. Vērtēšanas sistēma mācību gada laikā arī nav motivējoša. Tagad skolās ir tā sauktā summatīvā vērtēšana – varētu teikt, ka ieskaišu sistēma kā augstskolā, un formatīvā – diagnosticējošā, no kuras būtu jāizdara secinājumi par problēmām, par to, vai viela apgūta. Tomēr tas dzīvē īsti nestrādā.
Manuprāt, valstī atbildīgajām personām būtu jāmeklē iemesli, jāveic analīze un pētījums, kāpēc zināšanu līmenis tā krītas. Jo arī tas skolēnu augstākais līmenis vairs nav tāds kā agrāk – vēl pirms gadiem bija vairāki skolēni, kam ballu sistēmā ielikām 9 un 10, tagad tādu nav, ir 7 un 8 ballu līmenī. Ir situācijai jāmeklē cēloņi, nevis ar mākslīgi zemiem procentiem jānoplicina tautas izglītības līmenis. ◆
Iveta Kaupe,
ģimenes māte Iecavas pagastā
Lēmumi bez pamatojuma
– Nemitīgās pārmaiņas izglītībā notiek bez saprotama pamatojuma. Te celsim vērtējuma slieksni, te necelsim… Jau iepriekš lēmums samazināt eksāmenu vērtējuma standartu bija pieņemts bez skaidra pamata un likās absurds – kāpēc kaut ko mainīt vērtēšanā, ja nemaina mācību saturu?! Vienam no maniem bērniem tas varēja apgrūtināt tālākās mācības, jo no sākotnējā 100% vērtējuma eksāmena līmeni samazināja līdz 80%, kaut pārbaudījums pirms tam bija nokārtots izcili.
Vai ministrijā pārdomāja par minimālā eksāmenu sliekšņa celšanu tāpēc, ka bērni ir dumji un nespēj nokārtot eksāmenus? Tādā gadījumā jāsāk ar mācību saturu, mācīšanas metodēm, skolotāju kvalifikāciju un prasmi iemācīt bērniem dzīvē vajadzīgo. Citādi dzird tikai nemitīgas prasības palielināt skolotājiem algas, bet nerūpējas par bērniem un to, kas viņiem jāsaņem no skolas. Esmu redzējusi piemērus, kā jaunākus skolotājus vai tos, kuri strādā mūsdienīgi, prot aizraut bērnus un tā panākt labus rezultātus, vecajā rutīnā iestrēgušie kolēģi mēģina nospiest vai izēst no skolas. Pārmaiņām jābūt vispirms skatījumā un domāšanā, nevis tikai virspusējā lēkāšanā. ◆

cēlonis varētu būt tie jau labu laiku kā IM šiverējošie “progresīvie reformisti”, kuri paši diez vai pat to 10% slieksni pārvarētu.
Nu un,tāpat izmirstam.