Saules dārzā trešdien, 11. septembrī, norisinājās Bauskas Centrālās bibliotēkas organizētā «Dzejas diena – Grāmatu diena», kurā skanēja gan konkursa dalībnieku, gan dzejnieka Viļa Plūdoņa darbi.
Sarīkojums sākās Saules dārzā pie novadnieka, šī gada jubilāra Viļa Plūdoņa pieminekļa. Ar garīgi piepildītām sarunām tas turpinājās Bauskas Kultūras centrā (BKC).
«Dzejnieka piemineklis Saules dārzā slejas kopš 2014. gada, tas šeit atrodas apaļus desmit gadus, bet Vilim Plūdonim šogad 150. Dzejnieka jubilejas gadā Bauska ir kārtīgi uzjundīta – rātsnamā ir notikusi konference, Saules dārzā un «Lejeniekos» ir aizvadīti skaisti koncerti, izveidtota izstāde pilsētvidē, un kā kronis visam – renovētas Viļa Plūdoņa dzimtās mājas «Lejeniekos»,» sacīja Bauskas Centrālās bibliotēkas (BCB) galvenā bibliogrāfe Madara Maslova-Konrāde.
Konkursa «Plūdoņa dzejas akordeons» dalībnieki deklamēja pašu radītās dzejas rindas. Piedalījās vairāku vecuma grupu dzejdari, kuri dzejoļos pauda dažādas domas un tēmas. Konkursantu skaitā – Bauskas Valsts ģimnāzijas audzēkņi Lēra Oboleviča, Patriks Levāns, Melisa Mincenberga, Dāvis Mokrijs un Vendija Volosovska, Bauskas 2. vidusskolas skolniece Līva Grosberga, dzejniece Sandra Cīrule, novada iedzīvotājas Violeta Kļaviņa un Agrita Otomere.
Pēc konkursa dalībnieku sveikšanas mūziķis Raitis Zapackis, kurš Bauskā uzstājies vairākkārt, izpildīja dziesmas ar Viļa Plūdoņa vārdiem un lasīja dzejnieka laikabiedru atmiņas, kas ļāva novadnieku iepazīt no personiskākas perspektīvas. Viļa Plūdoņa dzeja mūzikā dzestrajā gaisā skanēja ar īpašu spēku, it kā dzejnieks pats būtu klāt – dažbrīd piemineklis laistījās zeltā, saules staru apspīdēts.
BKC izstāžu zālē apmeklētājiem bija iespēja iegādāties grāmatas par zemākām cenām, foajē darbojās improvizēta dzejas bibliotēka – lasītāji te varēja nodot iepriekš bibliotēkā paņemtās grāmatas un mājup nest kādu no dzejas izlasēm.
Kultūras centra zālē klātesošos uz sarunu aicināja literatūrzinātnieks un dzejnieks Kārlis Vērdiņš. Tikšanās laikā viņš deklamēja savu dzeju, stāstīja par sevi, kā arī atbildēja uz jautājumiem. Nenopietnus darbus dzejnieks sācis rakstīt jau skolas laikā, taču nopietnāk tam pievērsās vidusskolas izskaņā. «Uzreiz pēc vidusskolas nonācu jauno autoru nometnē, kur satiku citus tādus pašus jaunus un trakus, kam interesē literatūra. Seminārā mūs vērtēja jau pieredzējuši dzejnieki, un pamazām tas viss turpinājās.» K. Vērdiņa «maizes darbs» ir pētniecība Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta kultūras, sabiedrības un vides pētījumu nodaļā.
«Viss, kas notiek dzīvē, var iedvesmot – arī viss, ko izlasu grāmatās. Man patīk laikabiedri, citi latviešu dzejnieki, un, kad viņi publicē ko jaunu, viņi iedvesmo arī mani ko uzrakstīt. Nav speciālas formulas, kas iedvesmo – tas notiek pats no sevis. Gadā uzrakstu vien nedaudzus dzejoļus, jo ikdienā daru svarīgākas lietas, bet dzeja man ir kā brīvība, jo rakstu, kā gribu.»
Aizraujošā ceļojumā klātesošos veda vairāku ceļojumu grāmatu autori Laine Pērse un Artūrs Driņins. Par jaunākajā grāmatā «Sarkanā pūķa zemē» lasāmo pāris stāstīja, fonā rādot bildes un videoklipus no ceļojuma Ķīnā, kur abi pavadīja trīsarpus gadus. Izzinot Āzijas lielvalsti, ikdienā Laine un Artūrs bērniem skolā mācīja angļu valodu. Abi smejoties atzina, ka viņu āriene Ķīnas iedzīvotājiem šķitusi ļoti eksotiska – īpaši apmatojums uz rokām, kuru bērni nekautrējoties arī «testēja», proti, pienāca, lai paraustītu matiņus uz Artūra rokām. Daudziem bija atklājums, ka Latvijā zināmā austrumu virtuves restorāna «Gan Bei» nosaukums no ķīniešu valodas tulkojams kā tosts «Priekā!».
Pēc sarunām ar autoriem mūziķe Anta Eņģele ar garīgu skaņu lidojumu noslēdza kultūras piesātināto dzejas dienu.
Priecē tādi pasākumi!
Darbdienā pa dienu nevar apmeklēt
Ļoti vienkārši – skolām obligātais apmeklējums. Par darbaļaudīm vienalga