Anita Rozentāle
Kurzemes-Zemgales hercogu Ketleru laika mūzikas un mākslas IX festivāls «Vivat Curlandia!» ar ārvalstu un pašmāju mākslinieku senās mūzikas koncertiem Bauskas pilī, Bauskas Sv. Gara baznīcā un Bauskas kultūras centrā izskanējis 13. un 14. jūlijā.
Festivālam svētdien beidzoties un atvadoties no skatītājiem pēc pēdējā koncerta, festivāla producente Aija Dimza aicināja uz tikšanos jau nākamgad, 12. un 13. jūlijā, X festivālā «Vivat Curlandia!».
Festivāla rīkotāji un mākslinieki ik reizi rūpējas par to, lai koncerti sniegtu ne tikai muzikālu baudījumu, bet būtu arī izzinoši un izglītojoši. Turklāt – vairāki koncerti ir apmeklējami bez maksas. Viens no tiem – bērniem veltītais izglītojošais pasākums ar stāstiem par senās mūzikas instrumentiem. Tas notika sveču gaismā, mākslinieces tērpušās īpašos rokoko kostīmos, ko darinājusi rundāliete Jeļena Forste un Elīna Kuzņecova. Elīna mūziķēm arī palīdzēja ietērpties, jo «Rundāles pils laika kleitas uzģērbt nemaz nav ne viegli, ne ātri».
Apmeklētāji tika ievesti 300 gadu senā pagātnē, kad nebija elektrības un mūzika skanēja klusināti, bez īpašām skaņu pastiprinošām ierīcēm. Pasākums ritēja dialogā ar publiku, tā kā mūzikas instrumenti un mūzika skanēja no baroka laika, tika arī noskaidrots, ka šim laikmetam atbilstīga vistuvāk atrodas Rundāles pils, un mūziķes tad arī aicināja uz «balli Rundāles pilī». Katra māksliniece šī koncerta laikā mazos klausītājus un viņu vecākus, vecvecākus iepazīstināja ar savu baroka laika instrumentu.
Senais Bībeles teiciens par to, ka neviens pravietis netiek cienīts savā tēvu zemē, izskatās, ka attiecināms arī uz festivāla koncertu apmeklējumu. Publikā bija daudz rīdzinieku, viesu no ārzemēm, bet pamaz vietējo novadnieku. Visapmeklētākā bija operas «Andromeda» izrāde Bauskas kultūras centrā, arī baušķenieku skatītāju rindās daudz.
Operas partitūra daļēji zaudēta. Lai atgūtu zaudēto vēsturi, radošā komanda, izmantojot mākslīgā intelekta rīku un balstoties uz saglabājušos komponista Marko Skaki un viņa laikabiedru daiļradi, centās atjaunot operu, kas 1644. gada 6. martā izskanēja Viļņas Valdnieku pilī.
Operu iestudēja un izrādīja baroka operteātris «Collegium Musicum Riga» diriģenta Māra Kupča vadībā, viņš arī mākslīgā intelekta veikumu rediģējis. M. Kupčs atzina, ka «mākslīgais intelekts vēl ir bērns, kam jāmācās, pēc gadiem diviem jau varēs gaidīt ko labāku». Arī tālab diriģents un viens no festivāla rīkotājiem Māris Kupčs ierosinājis baroka izrādē antīkajiem mitoloģiskajiem tēliem lietot mūsdienīgos viedtālruņus, lai ir skaidri redzama šī disonanse un lai publika nemeklē te autentisku baroku. «Sanāca mazliet «Disnejlenda»,» viņš atzina «Bauskas Dzīvei». Bet mūzika bija skaista, kaut arī modernāka, nekā barokā pienāktos, mūziķu un dziedātāju izpildījums izcils.
Antīkās literatūras tēlu nemitīgā rosīšanās viedtālruņos, pašbilžu uzņemšana sasaucās arī ar skatu no balkona publikā – tur arī spīdēja telefoni.
Visi festivāla astoņi koncerti un operas izrāde bija brīnišķīgs un neparasts muzikāls baudījums. Un, kā jau minēts iepriekš, šis pasākums sniedzis daudz izglītojošu atklājumu. Koncertā Bauskas Svētā Gara baznīcā svētdien, kur tikko bija beidzies dievnama 430. jubilejas dievkalpojums un sarīkojums, soli bija klausītāju piepildīti. Trīs jaunieši, izcili mūziķi sniedza koncertu «Muzikālās skices Frīdriha Lielā galmā», atskaņojot to komponistu darbus, kam dažāda saistība ar Prūsijas karaļa galmu. Frīdrihs Lielais pats bija mūziķis, spēlēja flautu un radīja sonātes un simfonijas, pastāstīja Aija Dimza. Kad publikai tika jautāts, vai kāds šo faktu iepriekš zinājis, atsaucās viens – vēsturnieks Raitis Ābelnieks.
Gan Frīdriha Lielā galma komponistu, gan karaļa paša sacerētas melodijas atskaņoja Aija Dimza (traversflauta), Mihails Pranovičs (klavesīns) un Elfrīda Švalbe (baroka čells).
Seno mūziku izpilda un ar to aizraujas daudz jaunu cilvēku. Kas šai mūzikai pievelk? Mihails Pranovičs, kurš līdz šim studējis Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā Ievas Salietes klavesīna spēles klasē, bet tūlīt turpinās studijas Karaliskajā Mūzikas akadēmijā Londonā, «Bauskas Dzīvei» atzīst, ka šī mūzika ir vienkārši skaista un «tik dabiska kā valoda». Senās mūzikas atskaņošana prasa daudz izpētes darba, un vienmēr atklājoties kas jauns. Kāds no skatītājiem bilda, ka daļai jauniešu tā varētu būt arī kā protesta forma pret to skaļumu, kas mums apkārt valda aizvien vairāk.
Īpašs bija talantīgā franču klavesīnista Nikolā Obēna koncerts «Variācijas mātei un bērnam». Mūziķis spēlēja Bauskas pils muzeja dubultvirdžinālu, ko gan viņš, gan daudzi citi mūziķi atzīst par izcilu. Koncerta laikā klausītāji tika iepazīstināti arī ar neparasto instrumentu, kuru dēvē par dubulto, jo tam ir divas taustiņu klaviatūras, kuras var lietot gan kopā, gan atsevišķi – lielākā «māte» un mazākā «bērns». N. Obēnu šim festivālam organizatori noskatījuši un uzrunājuši 2022. gadā Viļņā starptautiskajā konkursā «Lauxmin», kur viņš ieguva pirmo vietu.
Visus izcilos koncertus pat neiespējami aprakstīt, taču noteikti jāmin festivāla noslēgums – Nīderlandes vokālā ansambļa «Cappella Pratensis» uzstāšanās ar vēsturisko autentisko dziedājumu. Viņi izpildīja 15. – 16. gadsimta renesanses laikmeta frankoflāmu komponista Žoskēna Deprē motetes un psalmus. Īpašā rotējošā statīvā bija izlikti senie nošu pieraksti, kam mūziķi sekoja un kas uzieti gan Briseles Karaliskajā bibliotēkā, gan Vatikānā.
Dziedājums bija fascinējošs, un koncerta noslēgumā vīru grupa «Cappella Pratensis» tika sveikta ar stāvovācijām.
Reklāma