Aptauja: Gandrīz 40% Latvijas iedzīvotāju pašreizējā ekonomiskajā situācijā nav iespēju iekrāt naudu

Gandrīz 40% Latvijas iedzīvotāju pašreizējā ekonomiskajā situācijā nav iespēju iekrāt naudu finanšu drošības spilvena veidošanai, vai arī viņu iekrājumi ir pavisam nelieli jeb robežās zem 200 eiro, kamēr Lietuvā un Igaunijā iekrājumus veido biežāk un lielākos apjomos, secināts bankas “Citadele” septembrī veiktajā Baltijas iedzīvotāju aptaujā.

Drošības spilvena rezervei naudu iekrāt visbiežāk nevar atļauties Latvijā, kur šī situācija ir aktuāla 26% sabiedrības, savukārt Igaunijā un Lietuvā naudu neparedzētu izdevumu segšanai nevar atlikt, attiecīgi, 25% un 19% iedzīvotāju.

Latvijā šādā situācijā visbiežāk atrodas sievietes vecumā no 30 līdz 39 gadiem, kuras nav precējušās un audzina vienu bērnu. Reģionu kontekstā vismazāk drošības spilvenus veido Latgalē dzīvojošie, savukārt profesiju vidū – pakalpojumu vai tirdzniecības nozarē strādājošie.

Visizplatītākais drošības spilvena uzkrājuma apjoms Latvijā ir līdz 200 eiro, kas pieejams 11% respondentu (Lietuvā – 9%, Igaunijā – 7%). Līdz 300 eiro drošības spilvenā uzkrājuši 6%, savukārt līdz 500 eiro – 7% Latvijas sabiedrības, liecina aptaujas dati.

Drošības spilvenu vienas mēnešalgas apmērā spējuši iekrāt 9% Latvijā, 8% Lietuvā un 12% Igaunijā, savukārt divas mēnešalgas neparedzētiem gadījumiem glabā 8% Latvijā un Igaunijā, kā arī 9% Lietuvā.

Katrs desmitais Latvijā ir uzkrājis drošības spilvenu trīs līdz četru mēnešalgu apmērā, kamēr Lietuvā un Igaunijā šādā situācijā ir, attiecīgi, 12% un 11% respondentu.

Izteikti līderi lielo drošības spilvenu veidošanā ir lietuvieši – piecu līdz sešu algu apjoms ikdienā uzkrāts 9% dienvidu kaimiņu, kas ir krietni vairāk nekā Latvijā (5%) un Igaunijā (6%) strādājošajiem.

Drošības spilvens, kas lielāks par sešām mēnešalgām, ir katram sestajam Lietuvas iedzīvotājam jeb 17%, kamēr Latvijā un Igaunijā šādā situācijā ir 9% sabiedrības.

Aptuveni 4% visās Baltijas valstīs atklāj, ka ir spējīgi atlikt naudu uzkrājumu veidošanai, taču dažādu iemeslu dēļ to izvēlas nedarīt. Tāpat vēl 4% Latvijā norāda, ka ir apmierināti ar savu drošības spilvena apjomu un izvēlējušies veikt iemaksas pensiju trešajā līmenī, Lietuvā šādu izvēli atbalsta 2%, savukārt Igaunijā – 3% aptaujāto.

Reprezentatīvu iedzīvotāju aptauju par finanšu drošības spilvena izveidošanu banka “Citadele” kopā ar pētījumu aģentūru “Norstat” veica 2022.gada septembrī, aptaujājot vairāk nekā 1000 iedzīvotājus katrā no Baltijas valstīm.