Baltā Spieķa dienā aicina pievērst uzmanību neredzīgo un vājredzīgo nepieciešamībām

15.oktobrī pasaulē atzīmē starptautisko Baltā Spieķa dienu, kurā tiek akcentētas vājredzīgu un neredzīgu cilvēku vajadzības. Šogad Latvijā īpaši tiek pievērsta uzmanība daudzkārt konstatētajām neizdarībām ielu un gājēju celiņu izbūvē, kas rada bīstamību vājredzīgajiem un neredzīgajiem, portālu informēja Latvijas Neredzīgo biedrībā.

Veicot ielu un ceļu izbūvi vai rekonstrukciju, pēdējos gados daudzās vietās Latvijā tiek izmantoti t.s. universālā dizaina principi, kas paredz uzbrauktuvju izveidošanu ratiņkrēslu un bērnu ratiņu uzstumšanai pie ēkām, veikaliem, autobusu pieturām utt., kā arī dzelteni rievotās vadlīnijas iestrādāšanu ietvēs, pieturās, krustojumos – šī vadlīnija domāta gājējiem ar pasliktinātu redzi, kuri bieži vien izmanto spieķi.

Taču nezināšanas vai neapdomības dēļ būvdarbu izpildījums bieži vien ir ne līdz galam pārdomāts – piemēram, gājēju pāreja uz ļoti dzīva krustojuma pie Gaiļezera slimnīcas, ja to izmantotu neredzīgais, aizvestu cilvēku tieši iekšā mežrožu krūmos, savukārt tramvaja pieturas nojume Brīvības ielā pie Mārkalnes ielas uzbūvēta tā, ka nojumes stikla malas iznāk tieši ceļā cilvēkam, kas pārvietojas ar balto spieķi pa vadlīniju. Vēl viens piemērs – pie kādas automazgātavas Juglā rievotā vadlīnija pagriežas nepareizā leņķī, lai izvestu gājēju ārā uz braucamās daļas, pakļaujot briesmām.

“Tie ir tikai tie piemēri, kuri atrodas Latvijas Neredzīgo biedrības un Neredzīgo bibliotēkas tuvākajā apkārtnē, taču visā Latvijā ir atrodami arī citi, tāpēc šogad Baltā Spieķa dienā mēs aicinām visus, kas iesaistīti un strādā ielu, ceļu, tiltu būvdarbos un rekonstrukcijā, padomāt par šādiem sīkumiem, ko viegli ir izdarīt būvniecības laikā, bet vēlāk grūti novērst,” aicina Latvijas Neredzīgo biedrības Centrālās valdes priekšsēdētājs Kaspars Biezais.

Otra problēma, kas pēdējos gados radījusi bīstamas situācijas – lielajās pilsētās jebkurā laikā un jebkurā vietā var atrasties elektriskie skrejriteņi, kas nomesti uz ietvēm vai gājēju celiņiem. Parasti cilvēkiem šie transportlīdzekļi nesagādā lielas neērtības, bet citādi ir ar tiem, kas pārvietojas ar balto spieķi.

“Mums ir bijuši gadījumi, kad neredzīgais iet pa gājēju celiņu, bet tur pēkšņi ir priekšā salikti elektriskie skūteri, kas tur parasti neatrodas. Neredzīgais to nevar zināt, paklūp pār tiem, nogāžas un gūst sasitumus, pat traumas. Par to ir jāizglīto tieši šo braucamrīku lietotāji, lai viņi tos pēc izmantošanas nenoliek, kā pagadās, kur tie varētu traucēt gājējus ar sliktu redzi,” rosina Kaspars Biezais.

Latvijas Neredzīgo biedrība aicina atzīmēt Baltā Spieķa dienu visā Latvijā un atgādina, ka baltais spieķis ir visā pasaulē lietots simbols vājredzīgu un neredzīgu cilvēku mobilitātei. Ieraugot cilvēku ar balto spieķi, gājēji, autovadītāji un velosipēdisti dod ceļu baltajam spieķim, vajadzības gadījumā palīdzot atrast ceļu.

Latvijas Neredzīgo biedrība ir dibināta 1926.gadā un apvieno personas ar redzes invaliditāti, pašlaik biedrībā ir vairāk kā 3000 biedru, kas darbojas 11 teritoriālajās organizācijās visā Latvijā. Biedrības galvenais mērķis ir apvienot cilvēkus, kas daļēji vai pilnībā zaudējuši redzi, un viņu atbalstītājus, lai sniegtu tiem nepieciešamo atbalstu un palīdzētu veiksmīgi integrēties sabiedrībā.

Foto:Pixabay.com