www.bauskasdzive.lv
Saruna ar Sesīliju Malmstrēmu, Eiropas Savienības bijušo tirdzniecības komisāri
Eiropas Savienībai (ES) un ASV būtu vairāk jātirgojas vienai ar otru, nevis jārisina Baltā nama saimnieka Donalda Trampa uzsāktā tirdzniecības kara sekas. ES gan nevajadzētu strēbt karstu un ir jāizrāda vēlme runāt ar Vašingtonu, saglabājot sev iespējas stingri atbildēt, ja Tramps neatcels augstās ievedmuitas. To intervijā Latvijas Radio uzsvēra bijusī Eiropas Savienības tirdzniecības komisāre Sesīlija Malmstrēma.
S. Malmstrēma pašlaik ir nerezidējošā vecākā pētniece Pītersona Starptautiskās ekonomikas institūtā Vašingtonā. Ar viņu sarunājās Latvijas Radio žurnālists Uldis Ķezberis.
Uldis Ķezberis: Vai ES rīkojās pareizi, iepauzējot ar atbildi uz ASV ieviestajām ievedmuitām un dodot priekšroku sarunām ar Vašingtonu?
Sesīlija Malmstrēma: Personīgi uzskatu, ka mēs varējām noteikt tarifus, jo tā būtu atbilde tikai uz ASV ieviesto ievedmuitu tēraudam un alumīnijam 25% apmērā. Šī ievedmuita ir nelikumīga, tā neatbilst Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) noteikumiem. Tāpēc es domāju, ka mēs varējām atbildēt, vienlaikus, protams, paziņojot, ka esam gatavi risināt sarunas.
ASV spēkā ir arī 25% ievedmuita ārvalstīs ražotām automašīnām un automašīnu detaļām, un, protams, ir spēkā arī universālā 10% ievedmuita. Vēlreiz uzsvēršu, ka šie tarifi ir nelikumīgi.
Un es domāju, ka Eiropas Savienībai tas bija jāpasaka skaidrāk. Bet tagad mēs esam tur, kur esam.
Sarunas nevedas pārāk labi, bet tas nav tāpēc, ka Eiropas Savienībai trūkst gribas, bet gan tāpēc, ka mēs īsti nezinām, ko vēlas amerikāņi.
Vai sarunās ar Vašingtonu Brisele aizstāvēs visu 27 dalībvalstu intereses, vai arī priekšroka tiks dota, piemēram, Vācijas autoražotāju vai Francijas vīnkopju interesēm?
– Nē. Eiropas Komisija runā visu 27 dalībvalstu vārdā. Komisijai ir ekskluzīva kompetence tirdzniecības politikas jomā. Un esmu pārliecināta, ka visi Komisijas locekļi un Komisijas norīkotā sarunu vedēju komanda cīnīsies visas Eiropas Savienības vārdā.
Ja runājam par automašīnām, tad, jā, tas ir svarīgi Vācijai, bet automobiļu rūpnīcas atrodas arī daudzās citās Eiropas valstīs, un daudzas valstis arī ir atkarīgas no Vācijas autorūpniecības, jo tās nodarbojas ar mazumtirdzniecību, ražo automobiļu detaļas un tā tālāk. Tāpēc tas nav tik vienkārši, ka runa būtu tikai par vienu valsti.
Ja ES neizdosies panākt vienošanos ar ASV par tarifu atcelšanu vai samazināšanu, vai ES vajadzētu noteikt augstākus nodokļus no ASV importētajiem pakalpojumiem, piemēram, sociālajiem medijiem vai straumēšanas servisiem?
– Es domāju, ka pagaidām ir prātīgi pagaidīt. Eiropas Savienības tirdzniecības komisārs Marošs Šefčovičs, kurš ir ļoti pieredzējis sarunu vedējs, – viņš jau trīs reizes ir bijis ASV. Taču mēs joprojām nezinām, kā risināt sarunas, jo nezinām, ko no mums vēlas Amerikas Savienotās Valstis. Un šādos apstākļos ir grūti risināt sarunas.
Šobrīd, manuprāt, ir prātīgi pagaidīt, starptautiskie tirgi dara savu darbu. Augstie tarifi un ekonomiskais haoss, ko tie ir radījuši, ļoti kaitē Amerikas ekonomikai. Šobrīd tie daudz vairāk kaitē ASV nekā mums.
Ja konflikts saasināsies, mūsu rīcībā būs dažādi instrumenti. Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena ir paziņojusi, ka mēs varam noteikt lielākus tarifus. Un Eiropas Savienības rīcībā ir arī pretpiespiešanas instruments, kas nekad nav ticis izmantots, bet ko varētu izmantot kopā ar citiem pretpasākumiem. Tā varētu būt vēršanās pret pakalpojumiem, licenču izsniegšanas ierobežošana, izslēgšana no iekšējā tirgus saistībā ar publiskā iepirkuma konkursiem un tā tālāk. Tas varētu attiekties arī uz digitālo tirgu.
Taču Komisija nevar nodarboties ar nodokļu uzlikšanu. Tā ir dalībvalstu prerogatīva. Tāpēc tas būs jāizstrādā citādi.
Kurus ASV produktus Eiropa varētu importēt vairāk, lai samazinātu pašreizējo tirdzniecības pārpalikumu?
– Pirmkārt, mums nevajadzētu pieņemt Trampa versiju par tirdzniecības bilanci, jo mēs ne tikai pārdodam vairāk preču uz ASV, bet arī pērkam vairāk pakalpojumu no ASV. Tāpēc varam teikt, ka ASV un ES tirdzniecības bilance ir diezgan līdzsvarota. Un tirdzniecības bilance un tirdzniecības deficīts parasti nav labākais salīdzināšanas veids.
Ja es eju pie friziera nogriezt matus, tad es par to samaksāju. Tas nozīmē, ka man ir deficīts attiecībā pret savu frizieri. Bet pretī es par to kaut ko saņemu. Tāpēc jūs nevarat to mērīt tā, kā to dara Tramps.
Taču Eiropas Savienība ir norādījusi, ka tā ir gatava izskatīt iespēju iegādāties no ASV vairāk sašķidrinātās dabasgāzes un arī vairāk ieroču. Bet, protams, Komisija nav tā, kas pērk ieročus. Tās ir dalībvalstis. Tāpēc tas būs jākoordinē starp Komisiju un dalībvalstīm.
Bet, kā jau es teicu, vēl pat nav notikušas sarunas ar ASV. Tāpēc paskatīsimies. Un mēs arī neesam plānveida ekonomika. Mēs nevaram pateikt, ka pir-ksim no jums vairāk zemesriekstu sviesta. Tā tas nedarbojas.
Eiropas Savienība ir piedāvājusi atcelt tarifus precēm saskaņā ar vienošanos «nulle par nulli», tie gan nav ļoti augsti. Bet arī tas tomēr būtu labi. Taču tādā gadījumā arī Amerikas Savienotajām Valstīm būtu kaut kas jādod pretī.
Vai ASV protekcionisms var apdraudēt transatlantiskās ekonomiskās attiecības ilgtermiņā?
– Pilnīgi noteikti. Pašlaik Vašingtonā notiek Pasaules Bankas un Starptautiskā Valūtas fonda pavasara sanāksmes, kurās piedalās finanšu ministri no visas pasaules. Viņi jau brīdina, ka šī tirdzniecības kara dēļ globālās ekonomikas izaugsme būs mazāka, jo tas acīmredzot ietekmē visu pasauli.
Tarifi ir sava veida nodoklis. Tie sadārdzina tirdzniecību tiem, kas tirgojas. Un galu galā par to maksājam mēs, patērētāji. Tāpēc tas noteikti var negatīvi ietekmēt ekonomiku.
Taču mums kā eiropiešiem ir jācenšas paplašināt mūsu tirdzniecības tīklu, un tas arī tiek darīts. Mums jau ir daudz tirdzniecības nolīgumu ar pasauli, bet mums pēc iespējas ātrāk ir jāratificē nolīgums ar «Mercosur» valstīm, nolīgums ar Meksiku, jāpabeidz sarunas ar Indonēziju, Austrāliju, Malaiziju, Filipīnām, varbūt arī jānoslēdz vienošanās ar Āzijas un Klusā okeāna reģiona valstīm, lai nodrošinātu, ka mums ir iespēja tirgoties ar citām valstīm un samazināt atkarību no ASV.
Nevienam pasaulē nav vairāk tirdzniecības nolīgumu kā Eiropas Savienībai. Mums ir tirdzniecības nolīgumi ar 73 valstīm. Bet, kā jau teicu, četras «Mercosur» valstis – Argentīna, Brazīlija, Urugvaja un Paragvaja – ir svarīgs tirgus.
Mums ir tirdzniecības nolīgums, bet tas vēl ir jāratificē. Mums ir novecojis tirdzniecības nolīgums ar Meksiku, bet to esam atjauninājuši. Arī tas ir jāratificē. Austrālija ir svarīgs partneris, draugs un sabiedrotais. Notiek sarunas ar Indonēziju. Un notiek arī diskusijas un sarunas ar ļoti svarīgu un lielu tirgu – Indiju. Darbs pie vienošanās notiek jau ilgu laiku. Bet es domāju, ka ir interese no abām pusēm censties panākt progresu.
Un Āfrika, protams, ir ļoti svarīgs draugs un partneris. Ar Āfriku ir noslēgti daži reģionāli nolīgumi. Nupat tika noslēgts mazāks, ierobežotāks nolīgums ar Dienvidāfriku par tirdzniecību un ilgtspējību. Es domāju, ka varam darīt arī vairāk, lai palīdzētu izveidot brīvās tirdzniecības telpu Āfrikas kontinentā, kur ir 54 valstis.
Tas notiek lēni, bet ir virzība uz priekšu. Un es domāju, ka Eiropas Savienībai būtu jāsniedz palīdzība un jāskatās, kā mēs varam palīdzēt, kā mēs varam to veicināt un kā mēs varam arī uzlabot mūsu tirdzniecības attiecības ar Āfriku.
Vai ES spēs aizsargāt sevi no Ķīnas preču pieplūduma, ko varētu izraisīt Ķīnas eksporta samazināšanās uz ASV?
– Ķīnai tagad faktiski ir liegta pieeja ASV tirgum, jo pret to ir noteikti augsti tarifi. Tāpēc tā meklē veidus, kā pārdot savu produkciju. Ķīnas ekonomika ir ļoti atkarīga no eksporta. Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins un vadošie Ķīnas uzņēmēji apceļo Āziju, lai noskaidrotu, ko var darīt lietas labā.
Pastāv risks, ka Eiropas tirgu pārpludinās ķīniešu preces par dempinga cenām, un Eiropas Savienība tam gatavojas, īstenojot antisubsidēšanas pasākumus. Mums ir jābūt tam gataviem. Mēs turpinām tirgoties ar Ķīnu, mums ir jātirgojas ar Ķīnu, bet mums ir jānodrošina, ka tas tiek darīts pareizi, ievērojot noteikumus.
Kādus konkrētus soļus ES varētu spert, lai pasargātu sevi no Ķīnas preču pieplūduma? Vai mūsu rīcībā ir kādi instrumenti?
– Jā, un, protams, mūsu rīcībā ir arī tādi antisubsidēšanas pasākumi kā tarifi. Manuprāt, pašlaik notiek 25 dažādas antisubsidēšanas izmeklēšanas pret Ķīnu. Un ir arī noteikumi, kas ir jāievēro Pasaules Tirdzniecības organizācijas dalībvalstīm.
Jūs veicat izmeklēšanu, un, ja konstatējat, ka valsts pārkāpj noteikumus, jūs varat piemērot tarifus un citus pasākumus. Tātad, šis process ar Ķīnu jau notiek. Un es domāju, ka tas tiks pastiprināts. Un, protams, pastāvīgi notiek dialogs. Ķīna nevar atļauties tirdzniecības karus vienlaikus gan ar ASV, gan ar Eiropu. Tāpēc es domāju, ka dažas lietas varētu veicināt arī mūsu dialogs, ka mēs tirgojamies, bet uz godīgiem nosacījumiem.
Tātad ES rīcībā ir sviras, lai ietekmētu Ķīnu?
– Jā, mums ir. Mēs viņiem esam vajadzīgi, īpaši tagad, kad viņi ir izslēgti no ASV tirgus.
Vai ES būtu jāveido ciešāka tirdzniecības sadarbība ar Ķīnu, reaģējot uz ASV protekcionismu?
– Mēs jau tagad daudz tirgojamies ar Ķīnu, un tā ir svarīga mūsu tirdzniecības daļa. Un lielākā daļa šīs tirdzniecības ir neproblemātiska. Tā rada darbavietas, izaugsmi un investīcijas. Taču ir dažas jutīgas jomas, kurās mēs cenšamies mazināt ar Ķīnu saistītos riskus, piemēram, attiecībā uz kritiski svarīgiem minerāliem, tāpēc mēs meklējam jaunus partnerus.
Un daži no pārmetumiem, ko jau ilgu laiku esam izteikuši Ķīnai, ir tādi paši, kādus esam dzirdējuši no ASV, proti, ka Ķīna nerīkojas saskaņā ar noteikumiem, ka tā pārlieku subsidē savus ražojumus, ka tā eksportē pārprodukciju par dempinga cenām, ka tā nav tiesiska valsts, ka tā pārkāpj cilvēktiesības un tā tālāk. Un tas nav mainījies.
Ķīna arī atbalsta Krieviju tās briesmīgajā karā pret Ukrainu. Tātad, arī ģeopolitiski faktori apgrūtina mūsu tuvināšanos Ķīnai. Tagad ir pazīmes, ka Ukrainā Krievijas pusē cīnās pat Ķīnas karavīri. Un tā ir liela problēma.
Tarifi ir sarežģīti, un tie ir nodarījuši lielu kaitējumu, bet mēs varam ar to tikt galā. Taču Ukrainas jautājums ir eksistenciāls.
Kādas ir jūsu prognozes – vai šis Trampa tirdzniecības karš saasināsies, vai arī tas norimsies, ņemot vērā, ka pašas ASV arvien vairāk izjutīs tā negatīvās sekas?
– Manuprāt, šajos laikos ir ļoti grūti spriest, kas notiks, jo katru stundu notiek kaut kas jauns. Vispirms izziņo jaunus tarifus, pēc tam nosaka izņēmumus, ir atbildes tarifi, un ir pārtraukumi. Tāpēc ir grūti prognozēt.
Bet mēs redzam, ka kopš 2. aprīļa, kad Tramps paziņoja par lielajiem tarifiem, ir piedzīvotas lielas svārstības ASV akciju tirgū, ir liela nedrošība, nevis jaunas lielas investīcijas. Investori ir ļoti piesardzīgi. Tas ir pārāk neparedzami.
Tāpēc, manuprāt, ASV administrācija sapratīs, ka šāda politika nav laba ASV ekonomikai. Tāpēc pagaidām, manuprāt, labāk ir pagaidīt un ļaut lietām ritēt savu gaitu. Bet, protams, Eiropa vienmēr ir gatava runāt un mēģināt rast risinājumu. Mēs vēlamies tirgoties ar ASV. Patiesībā mums vajadzētu tirgoties vairāk. Bet ir grūti izteikt kādas prognozes.
Kāds ir politiskais noskaņojums Vašingtonā saistībā ar tirdzniecības tarifiem? Vai ir jūtama politiskā pretestība?
– Nē. Kongresam būtu daudz vairāk jāiesaistās šajā jautājumā, bet tas nenotiek, izņemot dažus atsevišķus kongresmeņus un kongresmenes. Kongress nav īsti nostājies pret to. Tāpēc redzēsim, kas notiks tālāk, jo Kongresam ir pilnvaras tirdzniecības politikas jomā.
Šobrīd prezidents Tramps to virza, izmantojot Starptautisko ārkārtas ekonomisko pilnvaru likumu un citus likumus. Cerams, ka drīzumā iejauksies arī Kongress. To ir grūti paredzēt. Es gribu teikt, ka tie, kas ir pret Trampa administrāciju, protams, ir sašutuši par tarifiem. Turpretī tie, kas viņu atbalsta, uzskata, ka tā ir laba ideja.
Ko saka Amerikas uzņēmumi, kuriem ir jāmaksā par tarifiem?
– Šobrīd tie nav īpaši skaļi. Daži ir pauduši bažas, bet citi patiesībā ir diezgan klusi.
Vai viņi baidās no iespējamām represijām?
– Varbūt, bet nevēlos runāt viņu vārdā. Jums ir jājautā viņiem. ◆
Teksts – EURANET PLUS, Uldis Ķezberis, Latvijas Radio ārzemju ziņu žurnālists
Reklāma