Kvalitatīva vēlēšanu procesa sagatavošanai CVK nepieciešami 1,32 miljoni eiro

Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) 2023.gadā nepieciešami 1,32 miljoni eiro iestādes kapacitātes stiprināšanai un kvalitatīva vēlēšanu procesa sagatavošanai, aģentūra LETA noskaidroja CVK.

Kā aģentūrai skaidroja CVK sekretārs Ritvars Eglājs, iestāde gaidāmajam 2023.gada budžetam kā galveno prioritāro pasākumu pieteikusi Informācijas tehnoloģiju (IT) nodaļas izveidi, vienlaikus tiek lūgts finansējums arī iestādes kapacitātes stiprināšanai, vēlēšanu sistēmu uzturēšanai un Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu moduļa iegādei.

Kopumā šiem mērķiem CVK lūgusi šogad valsts budžetā piešķirt 1,32 miljonus eiro.

Vēlēšanu komisijā skaidro, ka kritiska situācija ir IT jomā, jo iestādē ir tikai divi atbilstošās jomas speciālisti, kuri zemā atalgojuma dēļ strādā vēl citur. Tādēļ nepieciešams izveidot IT nodaļu ar papildus četriem speciālistiem – IT projektu vadītāju, sistēmanalītiķi, vecāko informācijas sistēmu administratoru un IT drošības pārvaldnieku.

Eglājs norāda, ka, jau lūdzot papildu nepieciešamo finansējumu 2022.gada budžetā, CVK vērsa uzmanību uz iestādes nepietiekamo IT kapacitāti un nepieciešamību rast risinājumu. Toreiz šis lūgums netika atbalstīts, tādēļ CVK atkārtoti lūgusi piešķirt līdzekļus.

Nodaļas izveidei un konkurētspējīga atalgojuma nodrošināšanai esošajiem speciālistiem 2023.gadā būtu nepieciešami 264 000 eiro. Valsts kontrole 2019.gada revīzijas ziņojumā norādījusi uz atkarības risku no viena IT piegādātāja un tā novēršanas nepieciešamību, taču samazināt atkarību ir apgrūtināti, ja iestādē nav attiecīgo IT speciālistu, atzīmē vēlēšanu komisijā.

CVK pēdējos divos gados sāka iegādāties īpašumā Vēlēšanu vadības sistēmas moduļus, tajā skaitā pašvaldību un Saeimas vēlēšanu moduļus. Šogad plānots izstrādāt pēdējos divus moduļus – Eiropas Parlamenta vēlēšanu un tautas nobalsošanas moduli, un tam papildus nepieciešami 757 000 eiro, skaidro CVK sekretārs.

Vēlēšanu komisijā arī norāda, ka, pieaugot veicamā darba apjomam un sarežģītībai, iestādes speciālistiem jānosaka konkurētspējīgs atalgojums, taču CVK tam nav līdzekļu. Eglājs atzīmē, ka līdz šim profesionālākos darbiniekus izdevās noturēt ar piemaksām par papildu darbu un noslodzi no vēlēšanu, parakstu vākšanas vai tautas nobalsošanas nodrošināšanai piešķirtajiem budžeta līdzekļiem.

Savukārt valstī noteiktie jaunās atlīdzības kārtības nosacījumi ierobežos šādas pieejas izmantošanu turpmāk. CVK vērš uzmanību uz risku, ka zinošākie darbinieki var izlemt strādāt citur par labāku atalgojumu, it īpaši ievērojot inflācijas un dzīves dārdzības pieaugumu Latvijā. Tāpēc tiek lūgts piešķirt 57 000 eiro atalgojuma celšanai un veselības apdrošināšanai.

Savukārt summa, kas šogad nepieciešama IT sistēmu uzturēšanai, ir 189 000 eiro, atzīmē CVK sekretārs. Ja CVK netiktu piešķirti vajadzīgie resursi, tad sistēmu uzturēšana un attīstība būtu jāuzņemas kādai citai iestādei, skaidro vēlēšanu komisijā.

Lai uzlabotu komisijas organizatoriskās un tehniskās apkalpošanas pārraudzību un nepārtrauktību, šā gada budžetā ir lūgts piešķirt finansējumu 53 000 eiro apmērā CVK sekretariāta vadītāja amata vietas izveidei. Lai gan likumā ir paredzēta šāda amata vieta, līdz šim nav bijis finansējuma tās izveidei kā pastāvīgai štata vietai iestādē.

Kā ziņots, Saeimā nosacīti drīzumā gaidāmas jaunā CVK sastāva vēlēšanas. Bijusī Pasaules Brīvo latviešu apvienības priekšsēdētāja Kristīne Saulīte ir viena no iespējamām CVK priekšsēdētāja amata kandidātēm.

Saulīte aģentūrai LETA pauda, ka redz iespēju CVK strādāt sasaistē jeb kopā ar Saeimu. Iespējamās kandidātes skatījumā tas nodrošinātu, ka ar Saeimai pieejamajiem resursiem tiktu sniegts atbalsts institūcijas darbā, tajā pašā laikā arī saglabājot CVK neatkarību.

Izmantots ilustratīvs attēls no “Bauskas Dzīves” arhīva.