Abonē e-avīzi "Bauskas Dzīve"!
Abonēt

Reklāma

“Latraps”: Latvijā rapšu platības katru gadu samazinās

Latvijā rapšu platības katru gadu samazinās, jo no saimniecībām nepieciešami lieli ieguldījumi, taču pastāv nepārziemošanas risks, kā arī samazinās ražība, aģentūrai LETA atzina lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības “Latraps” pārstāvji.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Kooperatīva pārstāvji norādīja, ka šobrīd Latvijā ziemas rapša sēja ir jau noslēgusies – tradicionāli tā ilgst līdz augusta beigām. Apsētā platība šogad varētu būt līdzīga kā pērn, vai arī nedaudz mazāka.

Tāpat “Latraps” pārstāvji atzīmēja, ka lielākajā daļā Latvijas ir beigusies pupu novākšana. Līdzīgi kā citiem produkcijas veidiem, ievākto pupu daudzums no viena hektāra šogad ir ļoti atšķirīgs dažādos reģionos – raža ir no 1,5 tonnām no hektāra līdz 4,5 tonnām no hektāra, savukārt vidēji apmēram 2,5 tonnas no hektāra. Šogad pupas cieta no insektu bojājumiem, tāpēc, salīdzinot ar pagājušo gadu, lielāks ražas īpatsvars ir lopbarības kvalitātē.

Savukārt saimniecībās iegūtā zirņu raža šogad ir no divām līdz piecām tonnām no hektāra. Ražas amplitūdu lielākoties ietekmēja laika apstākļi. Ja pērn izaicinājumus radīja krusa, tad šogad tā bija vētra, ietekmējot ne tikai ražas apmēru, bet arī novākšanu, minēja “Latraps” pārstāvji.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Kooperatīvā arī norādīja, ka līdz pat spēcīgajām lietavām zirņiem šis gads bija diezgan labvēlīgs, tostarp uzreiz pēc sējas laika apstākļi bija ļoti piemēroti augšanai. Vietām zirņu laukus 2024.gadā gan piemeklēja sausums, bet kopumā situācija bija laba. Lielākās zirņu ražas bija no laukiem, kuros zirņi tika iesēti labās augsnēs un ražu bija iespējams novākt savlaicīgi. Atsevišķās saimniecībās bija arī ražas rekordi, un, ņemot vērā, ka arvien vairāk saimnieku izvēlas audzēt zirņus, pieaugot arī sējplatībām, zirņu raža šogad ir lielāka nekā iepriekšējos gados. Tāpat zirņu raža šogad ir augstvērtīga, lielākajai daļai atbilstot pārtikas kvalitātes kategorijai.

Savukārt griķu kulšanai ir nepieciešamas pirmās salnas, tādēļ to kulšana Latvijā vēl nav sākusies.

Jau vēstīts, ka “Latraps” finanšu gadā, kas ilga no 2022.gada 1.jūlija līdz 2023.gada 30.jūnijam, strādāja ar 339,133 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 13,2% vairāk nekā gadu iepriekš, vienlaikus kooperatīva peļņa saruka par 26,7% un bija 2,73 miljoni eiro. Jaunākie dati vēl nav publiskoti.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Tāpat “Latraps” reģistrēta 2000.gadā un kooperatīvam ir gandrīz 1200 biedru.

Foto: Publicitātes foto

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
BauskasDzive.lv komanda.