Abonē e-avīzi "Bauskas Dzīve"!
Abonēt

Reklāma

Latvijas Banka: Mājsaimniecību maksātspēja turpina pasliktināties

Mājsaimniecību finansiālā situācija kopumā vēl ir laba, bet ilgstoša un strauja izmaksu kāpuma un spēja kredītu procentu likmju pieauguma dēļ mājsaimniecību maksātspēja turpina pasliktināties, teikts Latvijas Bankas jaunākajā Finanšu stabilitātes pārskatā.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Latvijas Bankā norāda, ka maksātnespējas riski nozīmīgi palielinās nelielai daļai mājsaimniecību. Līdzīgi kā 2022.gadā, arī 2023.gada pirmajā pusgadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi aug lēnāk nekā patēriņa cenas. Vairākumam mājsaimniecību – aizņēmēju papildu izmaksu slogu rada arī nozīmīgs kredītu procentu likmju pieaugums.

Ilgstošs izmaksu kāpums būtiskai daļai mājsaimniecību liek pārskatīt tēriņus un apgrūtina iespējas veikt uzkrājumus, norāda Latvijas Bankā. Cenu kāpuma un augošo procentu likmju ietekmē parāda slogs var kļūt pārmērīgs, tas ir, pārsniegt 40% no ienākumiem, līdz 12% mājsaimniecību, turklāt ietekme uz mazāk turīgām mājsaimniecībām ir nelabvēlīgāka.

Vienlaikus lielai daļai mājsaimniecību – aizņēmēju – maksātnespējas riski aizvien ir ļoti zemi, par ko liecina, piemēram, atsevišķu mājsaimniecību spēja ātrāk atmaksāt mājokļa kredītu vai daļu no tā. Arī mājsaimniecību noguldījumu atlikums kopumā 2023.gada pirmajā ceturksnī joprojām bija augstā līmenī, lai gan tā pieaugums pierimst, teikts Finanšu stabilitātes pārskatā.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Mājsaimniecību uzkrājumi, noturīgi augoši ienākumi no nodarbinātības un līdz 2022./2023.gada apkures sezonas beigām īstenotie apjomīgie valsts atbalsta pasākumi kopumā nozīmīgi mazina cenu un procentu likmju kāpuma negatīvo ietekmi uz maksātspēju, skaidro Latvijas Bankā.

Tāpat pārskatā teikts, ka mājsaimniecību maksātspēja kopumā ir laba arī tāpēc, ka to kopējais parāda līmenis saglabājas zems un parādu maksājumu slogs ir samērā mazs. Latvijas Bankā informē, ka Latvijas mājsaimniecību parādsaistību līmenis attiecībā pret iekšzemes kopproduktu (IKP) ir viens no zemākajiem Eiropas Savienībā (ES) – 2022.gada beigās tie bija 16,9%. Attiecīgi arī mājsaimniecību kredītu procentu maksājumi kopumā bija mazi – 2022.gada nogalē monetārajām finanšu institūcijām 0,54% attiecībā pret IKP, bet nebanku kreditētājiem – 0,38% attiecībā pret IKP.

Vienlaikus Latvijas Bankas Finanšu stabilitātes pārskatā pausts, ka mājsaimniecību parāda maksājumu slogs strauji palielinās. Procentu likmju kāpuma dēļ mājsaimniecību parāda maksājumi bankām 2022.gadā pieauga par 17,4%. Aprēķinātie procentu maksājumi nebanku kreditētājiem palielinājās par 36%.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Parāda maksājuma sloga pieaugumu nebanku kreditētājiem veicināja gan procentu likmju pieaugums līzinga aizdevumiem, gan straujš citu kreditēšanas pakalpojuma sniedzēju aizdevumu atlikuma pieaugums (2022.gadā par 21,6%).

Tomēr Latvijas Bankā atzīst, ka mājsaimniecību maksājumu disciplīna ir laba. Aprēķināto un atzīto mājsaimniecību kredītu procentu maksājumu starpība 2022.gada ceturtajā ceturksnī nedaudz pieauga, bet joprojām bija vēsturiski zemā līmenī. Mājsaimniecību maksātspējai ilgstoši strauja cenu kāpuma un procentu likmju pieauguma ietekmē pasliktinoties, maksājumu disciplīna var nedaudz pasliktināties.

Foto: pexels.com

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Komentāri (1)

  1. Nav arī nekāds brīnums.. Manuprāt, banku likmju celšanai, lai mazinātu inflāciju ir/būtu efekts pie zināmiem priekšnosacījumiem, kuri šajā gadījumā nav bijuši.

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
BauskasDzive.lv komanda.