Abonē e-avīzi "Bauskas Dzīve"!
Abonēt

Reklāma

Latvijas Spēļu biznesa asociācija: Mēs nekad neatgriezīsimies situācijā, kāda bija pirms 20 gadiem

People in elegant clothes standing and playing poker in casino together.

Mainās cilvēku paradumi un vietas, kur cilvēki izklaidējas un vēlas spēlēt azartspēles. Šis apstāklis noteikti būtu jāņem vērā, skatoties uz nozares attīstības perspektīvām nākotnē, tostarp vēlmi ierobežot azartspēles. Fiziskās azartspēles jebkurā gadījumā samazinās, ne tikai dažādu pašvaldību lēmumu dēļ, bet arī pašu uzņēmumu lēmumu dēļ, intervijā aģentūrai LETA saka Latvijas Spēļu biznesa asociācijas prezidents Arnis Vērzemnieks. Mēs nekad neatgriezīsimies situācijā, kāda bija pirms gadiem 20, viņš piebilst.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas dati liecina, ka pērn neto ieņēmumi no azartspēlēm, salīdzinot ar tiem 2022.gada ceturkšņiem, kad spēkā vairs nebija pandēmijas laika ierobežojumu, praktiski jau ir tajā pašā līmenī. Kā kopumā raksturotu pagājušo gadu?

Kopējie ieņēmumi no azartspēlēm pagājušajā gadā salīdzinājumā ar 2022.gadu ir pieauguši par apmēram 9%, savukārt jau detalizētāk ir redzams, ka, piemēram, ieņēmumi no spēļu automātiem ir pieauguši vien par 6%. Ņemot vērā faktu, ka 2022.gada pirmajā ceturksnī pandēmijas dēļ vēl pastāvēja aizliegums strādāt, pieaugums faktiski nav bijis nekāds. 10% pieaugums ir bijis interaktīvajām azartspēlēm, lai arī pieaugumu gaidījām lielāku, nekā tas bija, jo iepriekš šis segments auga par apmēram 15% gadā.

Interesanti un būtiski ir tas, ka pagājušajā gadā klasisko azartspēļu (spēļu zāles, kazino) un interaktīvo jeb interneta azartspēļu proporcija ir nonākusi līdz 50:50. Ja vēl 2019.gadā klasiskās azartspēles veidoja 70%, tad pagājušajā gadā proporcionālais sadalījums jau ir puse uz pusi. Interneta azartspēļu segments aug, un šāda tendence nav tikai Latvijā, bet notiek visā Eiropā un arī pasaulē. Mainās cilvēku paradumi un vietas, kur cilvēki izklaidējas un vēlas spēlēt. Šis apstāklis noteikti būtu jāņem vērā, skatoties uz nozares attīstības perspektīvām nākotnē, tostarp vēlmi ierobežot azartspēles. Fiziskās azartspēles jebkurā gadījumā samazinās, ne tikai dažādu pašvaldību lēmumu dēļ ierobežot azartspēles savās teritorijās, bet spēļu zāles tiek slēgtas arī pašu uzņēmumu lēmumu dēļ. Kāpēc? Jo tās kļūst nerentablas Covid-19 ierobežojumu, energoresursu sadārdzināšanās un inflācijas dēļ. Mēs nekad neatgriezīsimies situācijā, kāda bija pirms gadiem 20.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Pagājušais gads, protams, nozarei bija ar daudziem izaicinājumiem, īpaši fizisko azartspēļu segmentā. Ir saprotama vēlme politiski regulēt šo segmentu, jo spēļu zāles un kazino ir redzamākā daļa no azartspēlēm. Tādējādi ir vēlme pārmērīgi regulēt segmentu, kas jau pats par sevi samazinās. Pagājušā gada beigās viens no ļoti sāpīgiem faktiem bija nodokļu paaugstināšana. Ja kopš 2019.gada ieņēmumi no spēļu automātiem ir samazinājušies par vairāk nekā 40% un ieņēmumi no kazino galdiem par vairāk nekā 50%, savukārt interneta azartspēles ir augušas par vismaz 100%, tad vienādi šiem spēļu segmentiem paaugstināt nodokli par 20% nav pareizi. Ar nodokļu paaugstināšanu vēl vairāk bremzēt segmentu, kas samazinās, nav racionāli.

Tāpat, manuprāt, no valsts puses ir liekulīgi un divkosīgi nerunāt par valsts monopoluzņēmumu “Latvijas Loto”. Latvijā esam unikāli ar to, ka izlozes un loterijas ir izceltas ārpus azartspēlēm. Visur citur tas tā nav. Protams, izlozēm un loterijām ir cita kategorija, cits risks, bet tās ir tās pašas azartspēles. Latvijā likumdošanas ietvaros izlozes nav azartspēles. Ja valsts ar šādu uzņēmējdarbību nodarbojas, turklāt pēdējo četru gadu laikā “Latvijas Loto” ieņēmumi ir dubultojušies, tad nepalielināt nodokļa likmi izlozēm nešķiet pareizi. “Latvijas Loto” nodokļa likme ir 10%, Lietuvā tā ir 18%, bet Igaunijā no šī gada ir 22%. Atšķirība ir milzīga. Arī kaimiņvalstīs tie ir valsts monopoli. Šajā segmentā Latvijai ir iespēja gūt papildu nodokļu ieņēmumus, turklāt segments ir ļoti augošs. Tapāt “Latvijas Loto” priekšrocība ir ļoti brīva iespēja reklamēties, turklāt pēdējos gados reklāmu apjoms ir ļoti pieaudzis. Var jau teikt, kas tur slikts nopirkt “simtgades” loteriju, bet arī mēs asociācijā esam saņēmuši zvanus par to, ka pensionārs pusi savas pensijas iztērē momentloterijās. Tad tā gan ir problēma, jo šāds azartspēļu veids ir ļoti brīvi pieejams.

Pagājušais gads zināmā mērā parādīja to, ka nozarē joprojām pastāv milzīgs disbalanss, tostarp saistībā ar pašvaldību jautājumiem, Rīgas domes lēmumiem un neskaidru valsts politiku. Ik pa laikam parādās situācijas, kas varētu ieviest skaidrību un dod virzienu racionālam dialogam, piemēram, Satversmes tiesas (ST) spriedums par Ķekavas domes lēmumu, kur ST atzina, ka vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs pamatoti apturēja Ķekavas domes lēmumu par azartspēļu aizliegumu visā pašvaldības teritorijā.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Tomēr, lai arī kāds šis ST lēmums nebija, tas jau nepasaka, kādam ir jābūt nozares regulējumam. Šobrīd visi gaida ST lēmumu Rīgas jautājumā, kas gaidāms aprīļa sākumā. Vai tas būs par labu Rīgai vai nozarei, tas nemaina problēmu, ka lēmums nenoteiks nozares regulējumu. Problēma, par kuru jau ilgstoši runājam, ir, ka trūkst nozares regulējuma par izvietojuma jautājumu. Pašlaik valsts līmenī pašvaldību ieskatā nav noteikts gana stingrs regulējums, kurā vietā spēļu zāles var atrasties un kur nevar.

Tas nozīmē, ka pašvaldībām tiek atstātas tiesības lemt par azartspēlēm savās teritorijās.

Praksē notiek tas, ka katra pašvaldība mēģina atrast savu unikālo risinājumu un modeli, kā azartspēļu nozari savā novadā regulēt. Arī pašas pašvaldības atzīst, ka šajā jautājumā skaidrības nav. To arī redzam pēc sāktajām tiesvedībām. Labs piemērs ir Salaspilī, kur dome pieņēma jauno teritorijas plānojumu, kas noteica, kurās vietās drīkst būt azartspēles un kur nedrīkst. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija šo plānojumu saskaņoja un attiecīgi pašvaldība anulēja azartspēļu atļaujas divām esošajām zālēm. Uzņēmējs šo pašvaldības lēmumu apstrīdēja tiesā. Bija divas tiesvedības, kur vienā tiesvedībā uzvarēja Salaspils dome, bet otrā – uzņēmums. Tas liecina, ka arī tiesām ir dažādi uzskati. Turklāt šo jautājumu nav jārisina tiesām.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Nozarei būtībā ir vienalga, vai to regulē valsts vai pašvaldības, svarīgākais, lai ir skaidri spēles noteikumi. Ja ir decentralizēts regulējums un par azartspēļu ierobežošanu lemj pašvaldības, tad arī azartspēļu nodokļiem būtu jānonāk pašvaldību budžetos, savukārt, ja lēmumi ir centralizēti, tad nodokļiem ir jānonāk Valsts kasē, kā tas ir pašlaik.

Ir jau atsākušās diskusijas, ka azartspēļu nodoklis atgriezīsies pie pašvaldībām.

Mēs nozarē uzskatām, ka azartspēļu nodokļa sadalījumam, mazākais, ir jāatgriežas tādā līmenī, kāds tas bija, pirms tika veiktas izmaiņas. Tagad ir 5% pašvaldībām un 95% valstij, bet iepriekš bija 25% pašvaldībām un 75% valstij. Citās valstīs, kurās pašvaldībām dod lielas tiesības regulēt šo nozari, apmēram 50% nodokļu nonāk pašvaldībās. Tas būtu pareizākais variants. Esmu dzirdējis pārmetumus, ka tad kāda pašvaldība izdomās savā teritorijā atļaut “Lasvegasu”, bet tieši tādēļ ir valstisks regulējums un likumdošanas rāmis, kas ir vērsts uz to, lai mazinātu iespējamos riskus, tostarp atkarību mazināšanai.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Ja runājam par nodokļu sadalījumu, tad šobrīd pašvaldības saņem nodokļus par zemes spēlēm, bet visi nodokļi no interaktīvā segmenta aiziet valstij. Domājams, ka arī šo regulējumu ir vērts pārskatīt un kādu daļu novirzīt pašvaldībām. Interaktīvās spēles spēlē dažādās pašvaldībās dzīvojošie, tādēļ būtu nepieciešams algoritms, kā arī šos nodokļus novirzīt pašvaldībām, īpaši šobrīd, kad pašvaldībām ļoti trūkst naudas. Azartspēļu nodoklis būtu tas nodoklis, ko valstij vajadzētu atdot pašvaldībām.

Savus priekšlikumus sniegsiet Saeimā?

Protams. Jaunajā likumā, kas drīzumā dosies uz valdību un Saeimu, no nozares puses ir izrādīta ļoti liela pretimnākšana un kompromisi, piekāpšanās un samierināšanās, kā šī vide mainīsies. Svarīgākais ir tas, ka nozarei būs skaidri spēles noteikumi un tie būs prognozējami periodu uz priekšu. Grozījumi arī paredz risinājumus, kas ir ļoti investīciju ietilpīgi. Piemēram, azartspēļu vizuālais izskats, kas nozīmē, ka būs jāiegulda līdzekļi. Tāpat finansiāli ietilpīga ir riskanto spēlētāju uzraudzības programma. Katram operatoram būs jāizveido sistēma, kādā veidā tiek sekots līdzi spēlētājam, viņa spēlei, kādas darbības ir jāveic, līdz pat tam, kad jāaptur spēlēšana un jāliedz spēlēt. Tas būs nostiprināts likumā. Šobrīd regulējums to neparedz, ir vien reģistrs, kurā spēlētājs var pats savi iekļaut, un viņu nelaiž spēļu zālēs.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Ja runājam par spēlētāju ierobežošanu, tad kādi secinājumi būtu jāizdara pēc Lietuvas skandāla ar fonda “BaltCap” partneri, kurš kazino nospēlēja miljonus fonda naudas? Tur spēļu rīkotājiem nebija jāredz sarkanie karogi?

Es nevaru komentēt konkrēto gadījumu Lietuvā. Izmeklēšana vēl notiek, un tas viss ir procesā. Šo gadījumu varēs komentēt, kad izmeklēšana būs noslēgusies un būs skaidrs, kas tad īsti tur noticis.

Azartspēles ir pakļautas naudas atmazgāšanas novēršanas (AML) regulējumam, kas ir ļoti strikts un paredz ziņot par katru spēlētāju, sākot no 2000 eiro, ir jāveic izpēte, jāievada dati un jāziņo atbildīgajām iestādēm.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

AML regulējums ir visās ES valstīs, arī Lietuvā, un acīmredzot konkrētais operators – “Olimpic Casino Group” – nav ziņojis par šo gadījumu, ja cilvēks var nospēlēt miljonus eiro ne savas naudas.

Ir grūti komentēt, kamēr nav pabeigta izmeklēšana. Cik sapratu no medijiem, viņš ir spējis pierādīt, ka spēlē ar savu naudu, sava uzņēmuma naudu. Kā viņš šo naudu ieguvis no uzņēmuma, tas ir cits jautājums, turklāt spēlējis gadiem.

Ja, piemēram, atnāk cilvēks ar vidējo algu un pēkšņi sāk spēlēt ar desmitiem, simtiem tūkstošiem eiro, tad tas ir aizdomīgi, bet ja atnāk cilvēks, kuru pārbaudot, ir redzami viņa ienākumi, kur, piemēram dividendēs no uzņēmuma saņēmis piecus miljonus eiro, tad tas ir cits stāsts. Nezinot situāciju, šo konkrēto gadījumu es nevaru komentēt.

Mēs esam daudz diskutējuši par riska spēlētāja monitoringu un kritērijiem, kā tos noteikt. Kopējā izpratne ir tāda, ka nevar tos noteikt pēc summas, jo vienam pieci eiro ir daudz un citam 500 eiro nav nekas. Var ņemt vērā kritērijus par spēlēšanas biežumu, par zaudēšanas apjomu, ja, piemēram, nedēļā spēlētājs zaudē konkrētu summu un pēkšņi vienā nedēļā zaudē trīs reizes vairāk, tad tas jau ir riska faktors un tam jāpievērš uzmanība.

Vai konkrētais Lietuvas gadījums nepierāda to, ka šāda sistēma ir vajadzīga un pašreizējie melnie saraksti neko nedod?

Protams, ir nepieciešams riskanto spēlētāju monitorings. Tam bija jābūt jau sen. Ja Azartspēļu un izložu politikas pamatnostādnes pieņēma 2021.gadā, tad šobrīd ir jau 2024.gads. Jau sen tam bija jāstājas spēkā.

Minējāt, ka jaunais regulējums un pamatnostādņu īstenošana arī prasīs lielas investīcijas. Vai visi nozares spēlētāji būs gatavi tam? Varbūt kādam nāksies aiziet no tirgus?

To izslēgt nevar. Ja runājam par asociācijas biedriem, kas veido 90% no zemes spēļu tirgus, tie viennozīmīgi ir gatavi investēt un to arī darīs.

Būtisks jautājums šajā gadījumā, skatoties uz Rīgu un arī citām pašvaldībām, ir par to, ka tagad valsts līmenī pieņem jaunu regulējumu un prasa investēt lielus līdzekļus zālēs un biznesā, kura pēc dažiem gadiem vairs nebūs. Rīgas gadījumā, ja nekas netiek mainīts, pēc pieciem gadiem spēļu zāļu vairs nebūs. Ja šogad pieņem likumu, kurš stājas spēkā, iespējams, ar pārejas periodu, tad tas nozīmē, ka valsts prasa investēt biznesā, kura pēc trijiem četriem gadiem vairs nebūs. Tādēļ ir skaidrs, ka spēļu zāles izvietojuma jautājums ir jāregulē. Visi tagad gaida ST lēmumu par Rīgu, bet vienalga, vai tas būs par labu Rīgai vai nozarei, tā nebūs atbilde, ko darīt.

Ja ST lēmums nebūs par labu Rīgai, tad konkrētajā likumā ir jāievieš regulējums, vai tomēr to var atstāt pašvaldību ziņā?

Loģika saka, būs kaut kas jādara. To arī pašas pašvaldības saka. Pašvaldības, ar kurām esmu ticies, neviena nav priecīga par esošo situāciju, jo neviens nesaprot, kā un ko darīt. Tāpat ir politiskās spēlītes, kad izdomā aizvērt atlikušās divas vai vienu spēļu zāli, lai gan pašā pašvaldībā tā nav liela problēma. Piemēram, Cēsīs pirms dažiem gadiem bija sešas spēļu zāles, tagad ir palikušas divas, jo paši uzņēmumi ir aizvēruši ciet. Pēc diviem trim gadiem varbūt būs vairs tikai viena un vēl pēc desmit gadiem nevienas spēļu zāles.

Kādu kopumā jūs redzat spēļu zāļu nākotni? Tās pašas dabīgā veidā pazudīs un, piemēram, paliks tikai kazino turīgiem cilvēkiem un pārējie pāries uz internetu?

Klasiskās jeb zemes spēles kaut kādā apjomā noteikti saglabāsies. Domājams, ka kaut kādā laika periodā proporcija būs 30% pret 70% par labu interaktīvajām spēlēm internetā, bet zemes spēles noteikti saglabāsies. Pieņēmums par kazino tikai turīgajiem spēlētājiem ir mīts, jo kazino ir tāda pati spēļu zāle ar atšķirību, ka kazino ir arī spēļu galdi, ne tikai automāti. Fiziskās spēļu zāles noteikti saglabāsies, jo ir cilvēku daļa, kas azartspēles izvēlas kā socializācijas vietu.

Mainās paaudzes, mainās paradumi, internets ir ērtāks un vieglāk sasniedzams azartspēļu veids, bet tieši tajā arī ir lielākie riski, kuriem šobrīd nepietiekami pievēršam uzmanību, un attapsimies tad, kad problēma jau būs ļoti samilzusi. Cilvēks ar azartspēlēm šobrīd sastopas jau ne tikai azartspēļu vietnēs, vienalga, vai legālās vai nelegālās, bet arī, piemēram, “Facebook”. Arī tur spēļu sadaļā ir spēļu automāti, kurus sākumā spēlē ar virtuālu naudu, bet, ja to nospēlē, tad ar īstu naudu vari to nopirkt vēl. Atšķirībā no citiem atkarību veidiem un kaitīgiem ieradumiem, kā alkohols, cigaretes, azartspēles vari ne tikai iegādāties internetā, bet arī lietot. Alkoholu un cigaretes virtuāli lietot nav iespējams. Līdz ar to azartspēļu spēlētājs vienmēr atradīs savu spēli. Tādējādi, jā, fizisko azartspēļu vietu skaits samazināsies, bet spēlētāji atradīs, kur spēlēt, un labi, ja legālu vietu. Nelegālās interneta azartspēles šobrīd aizņem 18-20% tirgus.

Tas šķiet pat maz.

Tie ir oficiālie dati. Esmu runājis ar kolēģiem citās valstīs, kurās dati par nelegālo tirgu ir vēl zemāki, taču faktiskā aina ir pilnīgi cita. Pavisam nesen uzgāju Latgales medijā reklāmas rakstu par azartspēļu vietni – tur viss latviešu valodā skaisti aprakstīts, bet, kad meklēju par licenci, tad ir licencēts uzņēmums kādā tur salā. Tāda ir reālā situācija, un ar to ir ļoti grūti cīnīties. Šobrīd aiztaisīt visas zāles ciet un iedzīt azartspēles pagrīdē un internetā nav pareizākais risinājums. Arī Covid-19 laiks bija labs eksperiments, kurā varēja redzēt, ka, slēdzot uz 12 mēnešiem fiziskās azartspēļu vietas, pieņēmums, ka azartspēļu atkarības problēmai vajadzētu, ja ne pazust, tad mazināties, nepiepildījās, bet notika tieši pretējais – to sacīja gan atkarību ārstēšanas speciālisti, gan pieauga zvanu skaits uz palīdzības tālruņiem. Pēc palīdzības vērsās cilvēki, kas azartspēles ir pamēģinājuši internetā un aizrāvušies. Liela daļa no spēlētājiem bija nelegālās lapās.

Šajā nozarē fundamentālā lieta, ka nevar būt vienkāršota risinājuma. Politiskā ziņā ir vēlme ātri atrisināt problēmu, aizverot visas zāles ciet, bet šajā gadījumā vienkāršotais risinājums noved pie daudz nopietnākām problēmām. Sekas varbūt nav šodien, bet tūlīt, tūlīt iestāsies. Ja netiek šis jautājums kompleksi risināts, tad problēmas būs lielas.

Ja runājam par legālajām azartspēļu vietnēm internetā, tad gan tagad, gan līdz ar jaunajiem likuma grozījumiem kā jūs spēsiet sekot līdzi, vai cilvēks nav ar atkarību, vai nespēlē, nezaudē par daudz?

Jau šobrīd, tāpat kā fiziskajās spēļu zālēs, kazino, pirms ieej azartspēļu vietnē, tev sevi ir jāidentificē. Internetā ir reģistrācija, pārbaudot identitāti un dokumentus, ar vienu bankas kontu. Kad esi reģistrējies, tad automātiski tiek pārbaudīts, vai cilvēks nav melnajā sarakstā jeb pašatteikušos personu reģistrā. Ja neesi šajā reģistrā vai valsts noteiktajā grupā, kas ir uzturlīdzekļu nemaksātāji, tad tiek tālāk. Tālāk sistēma strādā tā, ka ir noteiktie kritēriji, kam jāseko līdzi, un seko tam, kā spēlētājs spēlē un kāda ir viņa uzvedība. Arī zemes spēlēs tiks ieviesta viedā karte, ar kuru persona identificēsies, varēs sekot līdzi spēlēšanas vēsturei, cik spēlē, cik liek laimestus, cik zaudē, cik bieži spēlē un kad. Uzņēmumiem būs vienots kritēriju kopums, bet katrs veidos savu sistēmu. Piemēram, ja iepriekš esi spēlējis trīs reizes nedēļā no septiņiem līdz astoņiem vakarā, bet pēkšņi sāc spēlēt katru dienu četras stundas pēc kārtas, tad sistēma pievērš tam uzmanību, jo tā ir nobīde no normas.

Tāpat jau tagad internetā ir jāliek limiti, cik var spēlēt un kādus laimestus likt, limitus nevar pēkšņi mainīt. Ja to maina, tad tie stājas spēkā tikai pēc kāda laika. Tāpat par naudas summām, proti, ja visu laiku esi spēlējis ar 100 eiro nedēļā, bet pēkšņi ir 500 un vairāk eiro, tad sistēma to redz, izlec sarkanais karodziņš, uzņēmums to redz un ir kontakts ar spēlētāju – spēļu zālē uzņēmuma darbinieki iet fiziski ar viņu runāt, bet interneta vidē caur citiem saziņas līdzekļiem. Ja redz, ka situācija kļūst nekontrolējama, tad uzņēmumam ir tiesības nobloķēt kontu un pārtraukt spēlēšanu.

Vai to regulē uzņēmums? Ņemot vērā jau pieminēto Lietuvas piemēru, parādās, ka vispār jau uzņēmums ir tikai ieinteresēts, lai spēlē, un var ignorēt sistēmas sarkanos karogus.

Uzņēmumam ir jāizveido sistēma, jāseko līdzi, kas notiek, un jāveic konkrētās darbības. To uzrauga Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija, viņi seko līdzi, redz, kādas sistēmas ir katram uzņēmumam, kas tur notiek, veic regulāras pārbaudes un to, kā sistēma tiek uzraudzīta. Ja redz, ka no uzņēmuma puses nav sekojusi kāda darbība, tad ir soda mehānisms.

Kādas ir tendences nelegālo azartspēļu tirgū, tas aug, nemainās? Izdodas apkarot tās lapas, kuras Latvijā tiek lietotas, bet reģistrētas tālās salās, uz kurām neattiecas ES likumdošana?

Vēl nav publicēti dati par pagājušo gadu, bet pieļauju, ka nelegālā daļa veido 18-20%. Naudas izteiksmē gan pieaug, jo pats segments ir augošs, līdz ar to pieaug arī nelegālā daļa. Droši vien tā nebūs, ka kādā brīdī to varēs pilnībā izskaust. Tas nav reāli, jo internets ir internets. Tāpēc jo īpaši svarīgi ir risinājumi spēlētāju aizsardzībai. Piemēram, ja cilvēks pats sevi iekļauj aizlieguma reģistrā, kur minimālais termiņš ir gads, tad ir jautājums, kas ar šo cilvēku notiek gada laikā? Šobrīd nenotiek nekas. Ja pats cilvēks nemeklē palīdzību, neārstējas, tad nekas nenotiek. Mums ir gadījumi, ka jau nākamajā dienā pēc iekļaušanas reģistrā cilvēks nāk uz spēļu zāli un lūdzas, lai ielaiž, jo nav gribējis tikt iekļauts reģistrā, ir kaut ko sajaucis.

Nākamais solis, kas būtu liela valsts atbildība un Veselības ministrijai tam būtu jāvelta enerģija, proti, kas notiek ar cilvēku? Mums nav datu, bet daļa, kas netiek legāli spēļu zālēs vai spēlēt internetā, pāriet uz nelegālo azartspēļu spēlēšanu. Skaidrs, ka viņa pašizslēgšanās neko nerisina.

Vai sistēma būs vienota visiem uzņēmumiem, jo, ja cilvēku vienā vietā bloķē, tad var aiziet uz citu vietu un turpināt spēlēt?

Sistēma nebūs vienota. Ja veido vienotu sistēmu, tad tas būtu jādara valstij. Šobrīd valsts šo pienākumu uzliek uz uzņēmuma pleciem un katrs uzņēmums veido savu sistēmu.

Kā tad tiek risināta atkarīgo cilvēku problēma? Galu galā, ja mani vairs nelaiž iekšā viens uzņēmums, es vienkārši eju uz nākamo.

Tādā ziņā risks pastāv, tam es piekrītu. Mums par to ir bijusi diskusija, ka vienotas sistēmas izveidē būtu jāinvestē valstij. Tad ir jautājums, vai valsts ir gatava to darīt. Šajā brīdī valsts ir izvēlējusies to nedarīt, un jāinvestē būs katram uzņēmumam pašam, būs vienoti kritēriji, bet sistēma katram būs sava.

Tad cik tas būs efektīvi?

Tas noteikti ir labāk nekā tad, ja tādas sistēmas nav. Turklāt lielākoties azartspēļu spēlētāji jau nespēlē vienā vietā, un, ja ne uzreiz visās vietās, tad sarkanie karogi kādā brīdī parādīsies visur, kur šis cilvēks spēlē. Arī pašlaik, bez šādas sistēmas, ja redz, ka kāds spēlētājs pārlieku sāk aizrauties, tad viņu aicina iekļaut sevi reģistrā. Tas ir mīts, ka uzņēmums ir ieinteresēts atkarības problēmu vairošanā. Tajā brīdī principā klients pazūd un vairs nenāk izklaidēties, atpūsties.

Uzņēmuma galvenais uzdevums ir gūt peļņu.

Jā, bet gribas jau peļņu gūt ilgtermiņā. Lielāku labumu uzņēmums gūst no tā, ja cilvēks nāk regulāri, uzspēlē, atpūšas, nerada sev problēmas un nerada problēmas citiem.

Jau stāstījāt par vienotā regulējuma trūkumu spēļu zāļu vietām, jo tas ir pašvaldību ziņā. Vai redzat, ka vēl kāda pašvaldība varētu sekot Rīgas, arī Ķekavas piemēram?

Pašlaik man nav informācijas par Ķekavas plāniem. Attiecībā uz citām pašvaldībām, šobrīd pastāv apmēram 18 dažādi pašvaldību rīcību modeļi. Ir vietas, kur saistošie noteikumi ir pieņemti, spēļu zāļu atļaujas tiek anulētas, ir vietas, kur nekas nenotiek. Daudzi tagad gaida ST spriedumu Rīgas lietā. Ja lēmums būs par labu Rīgai, tad pašvaldības var iegūt pārliecību, ka drīkst ierobežot azartspēļu organizēšanu tik lielā mērā, ka tā ir iespējama tikai teorētiski.

Nav daudz pašvaldību, kurās ir pieczvaigžņu viesnīcas.

Nav arī četru zvaigžņu, savukārt esošās nav piemērotas azartspēļu organizēšanas vietu izveidei. Būs atkal tiesvedības. Skaidrs, ka tas nenāk par labu nevienam.

Vai ir vēl kādi komersanti, kas, sekojot “Alfor” piemēram, plāno atvērt viesnīcas, lai varētu turpināt darbu Rīgas vēsturiskajā centrā?

Domāju, ka nē. Tas ir viens atsevišķs gadījums, un no citiem uzņēmumiem nekas tāds nav dzirdēts. “Alfor” gadījumā viņiem šī māja pieder un viņi bija gatavi ieguldīt līdzekļus viesnīcas izveidē. Kad Rīgas dome sāka virzīt šo priekšlikumu par azartspēļu atļaušanu tikai viesnīcās, mēs aptaujājām viesnīcas, un tikai pāris atbildēja, ka varētu izskatīt domu par spēļu zāles izvietošanu. Viens aspekts ir viesnīcas vēlme kaut ko tādu savās telpās atļaut, bet otrs aspekts – vai tas vispār ir iespējams platības ziņā. Jaunais likumprojekts paredz to, ka minimālais spēļu automātu skaits tiks palielināts – no 20 uz 25 -, kas prasa lielāku platību. Arī šīs prasības dēļ mazās zāles, kas vēl nav aizvērtas, tiks aizvērtas. Viesnīcā atrast telpas vismaz 250 kvadrātmetru platībā spēļu zāles izveidei ir visai problemātiski. Tāpat ir redzams, ka Rīgā un arī citās pašvaldībās, kur bijuši lēmumi aizvērt spēļu zāles, šīs telpas stāv tukšas. Zinu tikai vienu vietu Rīgā, kur spēļu zāles vietā tagad ir ēdināšanas uzņēmums. Vienā pašvaldībā spēļu zāles vietā tagad ir bārs, citā pašvaldībā – alkohola veikals. Arī nav īsti labi, ja spēļu zāles aizvēršanu pamatoja ar vēlmi veidot ģimenei draudzīgu pašvaldību. Tagad spēļu zāles vietā ir alkohols.

Kādas kopumā jūs prognozējat izmaiņas azartspēļu uzņēmumu tirgū, ņemot vērā gaidāmās likumdošanas izmaiņas, tiesas spriedumus un spēlētāju paradumu maiņu? Vai ir kādi uzņēmumi, kas varētu pārtraukt biznesu, varbūt kādi pilnībā pāriet uz interaktīvajām azartspēlēm?

Ir daļa uzņēmumu, kas darbojas tikai internetā, daļa darbojas gan klasisko azartspēļu segmentā, gan internetā. Tādu, kas darbojas tikai klasisko azartspēļu segmentā, vairs nav. Domāju, ka pašreizējie tirgus līderi, kas ir četri uzņēmumi un aizņem 90% tirgus, tā arī paliks. Kas notiks ar pārējiem 10%, to rādīs laiks. Piemēram, no šī gada ir aizvēries vēl viens kazino, kas bija Tērbatas ielā Rīgā, tādējādi Latvijā vairs atlikuši tikai divi kazino. Domāju, ka četru lielo uzņēmumu vidē izmaiņas nav gaidāmas un neviens netaisās pazust.

Varbūt kāds no tiem varētu atteikties no klasisko azartspēļu segmenta un pāriet tikai interneta biznesā?

Domāju, ka tuvāko divu trīs gadu laikā noteikti nē. Kas būs pēc tam, to nevaru pateikt.

Foto: Freepick.com

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
BauskasDzive.lv komanda.