Darbaspēka trūkumu lauksaimniecībā varētu mazināt robotizācija, emigrējušo iedzīvotāju atgriešanās un pārdomāta ārvalstu strādnieku piesaiste, intervijā aģentūrai LETA pauda Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis.
Tāpat viņš uzsvēra, ka lauksaimniecībā darbaspēka visvairāk trūkst sezonas laikā, kad notiek ražas novākšana.
Gūtmanis norādīja, ka lauksaimnieki labprāt iztiktu bez ārvalstu darbaspēka, tomēr pašreizējā situācijā tas daudzviet ir nepieciešams. Pēc Gūtmaņa teiktā, līdzīga situācija vērojama arī citās Eiropas valstīs, kur vietējā darbaspēka nepietiek un tiek piesaistīti strādnieki no ārvalstīm.
Vienlaikus viņš uzsvēra, ka migrācijas procesiem jābūt rūpīgi kontrolētiem un uzraudzītiem. “Labāk mēs to kontrolējam, nekā tas notiek kaut kā nelegāli, nekontrolēti,” sacīja Gūtmanis.
Gūtmanis atzīmēja, ka lauksaimniekiem nāksies risināt darbaspēka problēmu un daļa lauksaimnieku mēģina arī ražas novākšanu robotizēt, bet, lai pie tā nonāktu, saimniecībām ir jābūt lielām, jaudīgām un spējīgām to izdarīt.
Tāpat viņš norādīja, ka darbaspēka problēmu varētu mazināt ekonomikas izaugsme un emigrējušo iedzīvotāju atgriešanās. Gūtmanis atzīmēja, ka arī Latvijā atgriežas emigrējušie iedzīvotāji, bet īpaši to patlaban var novērot Polijā, kur ir liels pieplūdums poļu, kuri iepriekš bija aizbraukuši uz citām Eiropas valstīm. Viņš papildināja, ka tādā veidā darbaspēka problēmu var risināt lauksaimniekiem daudz vēlamākā veidā.
Komentējot Latvijas algu konkurētspēju salīdzinājumā ar citām Eiropas Savienības valstīm, LOSP valdes priekšsēdētājs atzina, ka brīvas iedzīvotāju kustības apstākļos cilvēki bieži izvēlas strādāt valstīs, kur iespējams nopelnīt vairāk. Viņaprāt, Latvijas lauksaimniecības nozarei jāspēj kļūt ražīgākai un konkurētspējīgākai, lai uzņēmumi spētu maksāt lielākas algas un noturēt darbiniekus.
Konkurētspējas celšanas kontekstā Gūtmanis kritizēja Latvijas Bankas izstrādātās biodaudzveidības vadlīnijas. Viņaprāt, Latvijas Bankas vadlīnijas samazinās Latvijas lauksaimnieku konkurētspēju.
Gūtmanis kā piemēru minēja vadlīnijās ietverto pieeju, ka bioloģiskajai daudzveidībai labvēlīga prakse ir lopu ganīšana ārā, paredzot būtiskas ganību platības uz vienu dzīvnieku. Pēc Gūtmaņa vērtējuma, šādas prasības būtu grūti īstenojamas lielajās piena lopkopības saimniecībās, kurās tiek turēti vairāki tūkstoši govju.
Jau ziņots, ka LOSP valdes sēdē 14. maijā, izvērtējot vadlīniju dokumentu, secināja, ka Latvijas Bankas biodaudzveidības vadlīniju dokumenta izstrādē nav nodrošināta pilnvērtīga lauksaimniecības nozares pārstāvju iesaiste.
Savukārt Latvijas Bankas ilgtspējības vadītājs Edvards Kušners aģentūrai LETA norādīja, ka Latvijas Bankas biodaudzveidības vadlīniju dokuments apkopo vadošo zinātnieku un dabas daudzveidības ekspertu konsensuālos viedokļus par saimnieciskās darbības ietekmi uz bioloģisko daudzveidību.
Informācija Latvijas Bankas mājaslapā liecina, ka Latvijas Banka sadarbībā ar dabaszinātņu jomas zinātniekiem izstrādājusi “Vadlīnijas dabas daudzveidībai nelabvēlīgās un labvēlīgās saimnieciskās darbības identificēšanai”. Tās ir praktisks instruments, kas sniedz iespēju kredītiestādēm sistēmiski novērtēt, vai klienta saimnieciskā darbība veicina vai apdraud dabas daudzveidības saglabāšanu Latvijā.
