Valdība otrdien atbalstīja Tieslietu ministrijas (TM) sagatavotos grozījumus likumā par zvērinātu notāru atlīdzības taksēm, kas paredz tās pārskatīt un pielāgot inflācijai, faktiskajām izmaiņām un paplašinātajiem notāru pienākumiem.
Grozījumu mērķis ir aktualizēt takses atbilstoši patēriņa cenu pieaugumam, novērst neatbilstības spēkā esošajam regulējumam un ieviest jaunas atlīdzības pozīcijas par līdz šim nenoteiktiem pakalpojumiem.
Takses plānots noapaļot, lai to piemērošana būtu vienkāršāka.
Patlaban notāru atlīdzību nosaka valsts, ņemot vērā darījuma vērtību, notāra atbildību, darba apjomu un sociālo līdzsvaru.
Notāri paši sedz savas prakses izmaksas un nesaņem valsts finansējumu. TM norādīja, ka pēdējos gados būtiski pieaugušas biroju uzturēšanas, darbinieku algu un informācijas tehnoloģiju izmaksas, tostarp kiberdrošības jomā.
TM skaidroja, ka zemais atlīdzības līmenis un augstā atbildība samazina profesijas pievilcību.
Taksēm, kas noteiktas 2016. gadā, plānots piemērot 1,53 koeficientu jeb pieaugumu par 53%, savukārt 2019. gadā noteiktajām taksēm paredzēts koeficients 1,39 jeb pieaugums par 38,9%. 2021. gadā noteiktajām taksēm paredzēts koeficients 1,3 jeb pieaugums par 30,4%.
Plānots arī noteikt minimālo atlīdzību 140 eiro apmērā par notariāla akta sagatavošanu.
Tāpat plānots ieviest jaunas takses par papildu pienākumiem mantojuma lietās, tostarp mantinieku apzināšanu un kreditoru pretenziju pārraudzību, kā arī precizēt atlīdzību par dokumentu legalizāciju.
