Dienesta pārbaudē par “Rail Baltica” nepabeigto tilta balstu Daugavā un iesākto dzelzceļa estakādi Mārupē secināts, ka valdības lēmums izpildīts tikai daļēji, jo valdība bija noteikusi citas projekta prioritātes, aģentūrai LETA pavēstīja Valsts kancelejas direktora vietnieks valsts attīstības un starpnozaru pārvaldības jautājumos, Pārresoru koordinācijas departamenta vadītājs Pēteris Vilks.
Viņš norādīja, ka valdības lēmums ir izpildīts daļēji, jo valdība skaidri uzdeva, ka projekta prioritātes ir citas, nevis Rīgas lidostas dienvidu savienojuma un Daugavas tilta būvniecība. “Tas, protams, bija process, lai to apstādinātu, jo bija uzņemtas saistības gan ar Eiropas Savienību, gan ar būvniekiem. Respektīvi, būvniecība daļēji bija ar inerci un tā turpinājās,” skaidroja Vilks.
Pārresoru koordinācijas departamenta vadītājs norādīja, ka pārbaudē vērtēts, cik precīzi izpildīts valdības 2024. gada 10. decembra lēmums, kas bija pirmais mēģinājums pārskatīt visu projektu. Līdz tam projektā galvenokārt auga izmaksas un paplašināts darbu apmērs, bet finansējuma pārskatīšana neesot veikta.
2024. gada 10. decembra valdības lēmums paredz, ka pirmās kārtas uzdevumu izpilde tiek nodrošināta atbilstoši pieejamajam finansējumam, neuzņemoties finansiālas saistības bez atbilstoša seguma, izriet no Ministru kabineta (MK) protokollēmuma.
Tāpat viņš informēja, ka dienesta komisija konstatējusi atsevišķus faktus, ir ieguvusi skaidrojumus no Satiksmes ministrijas (SM) un SIA “Eiropas dzelzceļa līnijas” (EDzL), un šī informācija tiks nosūtīta Ģenerālprokuratūrai.
Savukārt otrdien valdības sēdē ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) norādīja, ka pēc būtības, balstoties uz būvnieka slēdzienu, pieņemts valdības lēmumam pretējs lēmums. “Būvnieku lobijs ir bijis spēcīgāks par valdības lēmumu,” sacīja ministrs.
Valainis uzsvēra, ka Latvijas situācijā nav pieņemama šāda mēroga būvniecības projektu organizēšana, ņemot vērā to būtisko fiskālo ietekmi. Viņš norādīja, ka ziņojums apliecina – institūcijas turpinājušas ieguldīt līdzekļus projektos, par kuriem jau bijis zināms, ka tie netiks īstenoti, tādējādi novirzot finansējumu no citām tautsaimniecības nozarēm.
Ministrs pauda, ka pēc valdības lēmuma par pamattrases prioritātēm visiem turpmākajiem lēmumiem vajadzēja notikt valdības līmenī vai vismaz valdībai vajadzēja būt pilnībā informētai par notiekošo. Pēc Valaiņa teiktā, situācija atkārtoti apliecina būtiskas problēmas projekta pārvaldībā. Lai arī projekta gaitā mainījušies ministri, problēma esot dziļāka, tādēļ nepieciešama nopietna diskusija par SM pārvaldības modeli.
Tāpat ministrs uzsvēra, ka šajā gadījumā ignorēti valdības pieņemtie lēmumi. Viņš norādīja, lai arī par projekta īstenošanu atbild kapitālsabiedrība, tās akcionāram – SM – bijis konkrēts valdības uzdevums, kas nav izpildīts.
Pēc Valaiņa teiktā, valdībai bija tiesības lemt par iespējamo risku uzņemšanos vai nepieļaušanu, taču šajā gadījumā akcionārs esot pieļāvis vairāku desmitu miljonu eiro ieguldīšanu neperspektīvā virzienā, lai gan bijis zināms, ka šie ieguldījumi nesniegs rezultātu. Ministrs piebilda, ka, balstoties uz ziņojumā ietverto informāciju, Eiropas Komisija būtu piekritusi šī finansējuma pārdalei.
Satiksmes ministrs Atis Švinka (P) atzīmēja, ka ir grūti argumentēt, ja Ekonomikas ministrijai (EM) trūkst zināšanu un nav kompetences atsevišķos jautājumos, un būvnieks nav EDzL, bet pilnsabiedrība “B.S.L. Infra” ir projekta “Rail Baltica” dzelzceļa stacijas un saistītās infrastruktūras izbūves realizētājs Rīgas lidostā, kamēr Rīgas centrālā mezgla būvnieks ir “BeReRix”. EDzL ir nacionālais ieviesējs, kas pārstāv Latviju šajā procesā, bet būvē būvnieks.
Satiksmes ministrs arī norādīja, ka SM nepiekrīt visiem dienesta pārbaudes secinājumiem. Viņš pauda, ka būtu vēlējies vairāk laika un iespēju ministrijai sniegt papildinājumus, kā arī uzsvēra nepieciešamību detalizētāk iepazīstināt MK locekļus ar secinājumiem, lai tie varētu pilnvērtīgāk izprast situāciju.
Pēc Švinkas teiktā, SM komisijas darba laikā iesniegusi vairākus papildinājumus un skaidrojumus, taču daļa no tiem neesot ņemta vērā vai atspoguļota tikai daļēji. Ministrs arī uzsvēra, ka projekta saistības jāvērtē nevis pēc veiktajiem maksājumiem, bet gan no brīža, kad EDzL autorizē būvdarbus un materiālu pasūtīšanu.
SM valsts sekretārs Andulis Židkovs sēdē uzsvēra, ka pēc būtības lēmumi tika pieņemti valstij labākajā veidā. “Varbūt pēc formas var pārmest, ka atnācām ar ziņojumu tikai oktobrī. MK lēmums 2024. gada 10. decembrī paredzēja, ka Ministru kabinets nekavējoties jāinformē un jāsniedz priekšlikumi turpmākajai rīcībai, tomēr, lai sagatavotu priekšlikumus, bija nepieciešamas Kohēzijas fonda pārdales, lai SM rastu risinājumus,” viņš minēja.
SM pārstāvis papildināja, ka patlaban notiek “Rail Baltica” projekta starptautiskā izpēte, arī attiecībā uz projekta turpmāko vadību. Viņš sacīja, ka ir jāpagaida vēl daži mēneši, un tad šis darbs beigsies un valdībā tiks sniegti priekšlikumi projekta vadības uzlabošanai.
Sēdē finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) jautāja, kāda patlaban ir “Rail Baltica” projekta kopējā summa. Židkovs sacīja, ka starptautiskiem konsultantiem ir uzdots minimālajā tvērumā izvērtēt, kā savienot Lietuvu ar Igauniju, kā arī klāt vēl ir nākusi inflācija. “Tagad, atņemot Rīgas loku, 2023. gada cenās tie varētu būt 6,5 miljardi eiro, bet jārēķinās ar inflāciju un cenu pieaugumu,” sacīja Židkovs.
SM valsts sekretārs arī sacīja, ka projekti tika turpināti, ņemot vērā SM aprēķinus, kā arī tika ņemti vērā vairāki apstākļi, lai noskaidrotu, kas valstij būtu izdevīgāk. Viņš sacīja, ka, neturpinot būvēt objektus, piemēram, vairs nevarētu pieteikties fondu finansējumam šiem objektiem, tādēļ izdevīgāk bija tos pabeigt.
Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) sēdē pauda, ka pēc šodienas valdības sēdē uzklausītā ziņojuma kādreizējais satiksmes ministrs, pašreizējais Saeimas deputāts Kaspars Briškens (P) parlamentā nemaz vairs nevar piedalīties nekādu jautājumu lemšanā par “Rail Baltica”, jo viņam esot tiešs interešu konflikts.
Premjere izcēla, ka Briškens ir bijis gan Baltijas valstu kopuzņēmuma AS “RB Rail” padomē, darbojies arī citos amatos “Rail Baltica” īstenošanā un bijis arī satiksmes ministrs. “Tagad ko viņš dara Saeimā? Lemj par to projektu, kurā viņš ir savārījis ziepes, ka par to atbildēs citi,” pārmeta Siliņa.
Viņa atzina, ka šobrīd liels izaicinājums ir projekta pārvaldība. Politiski par to varot būt atbildīgs kaut vai Valsts prezidents, tomēr ne prezidents, ne premjers, ne Ministru kabinets nevarot vadīt sliežu būvniecību.
Viņa vaicāja, vai tad, ja “RB Rail” uzskata, ka ir neatkarīgi un nepakļaujas valdības lēmumiem, vai šāds pārvaldības modelis projektā vispār der. “Šeit ir baigais valsts pārvaldes vājums,” secināja Siliņa.
LETA jau ziņoja, ka valdība šogad 10. martā vienojās veidot divas dienesta pārbaudes komisijas, lai izvērtētu “RB Rail” iepirkumu par sliežu ceļu pārmiju un sliežu izplešanās šuvju piegādi, kā arī nepabeigto tilta balstu Daugavā un iesākto dzelzceļa estakādi Mārupē.
Pirmajā dienesta pārbaudē tika secināts, ka attiecīgajā iepirkumā nav konstatēti juridiski pārkāpumi, tomēr dienesta komisijas ieskatā “RB Rail” nav darījis visu, kas tam kā “rūpīgam un atbildīgam” saimniekam bija objektīvi iespējams, lai nodrošinātu efektīvu konkurenci iepirkuma procedūrā.
Savukārt otrajai komisijai bija jāizvērtē “Rail Baltica” nepabeigto tilta balstu Daugavā un iesākto dzelzceļa estakādes Mārupē darbu atbilstība MK lēmumiem, tostarp attiecīgā risinājuma pamatotība un lietderība, to izbūves ietekme uz valsts tautsaimniecību un valsts budžetu iepriekšējos un turpmākajos gados, tostarp atbilstība Eiropas Savienības finansējuma izlietojuma mērķim un nosacījumiem, kā arī iesaistīto amatpersonu iespējamā atbildība.
Komisija sastāvā ir EM valsts sekretārs Raivis Bremšmits kā komisijas priekšsēdētāju, kā arī Finanšu ministrijas valsts sekretāre Baiba Bāne, Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs, Kultūras ministrijas valsts sekretāre Dace Vilsone, kā arī Vilks.
Vēstīts, ka dzelzceļa projekta “Rail Baltica” tilta pār Daugavu pirmā posma inženierbūvju ilgtermiņa konservācijas izmaksas šogad februārī bija aplēstas 551 000 eiro apmērā.
Ziņojumā sniegta informācija par Rīgas Centrālās stacijas tvērumā ietilpstošo būvju, kā arī par posma pie Rīgas lidostas – viadukta no stacijas ēkas līdz Dzirnieku ielas zonai Mārupes virzienā – konservācijas provizoriskajām izmaksām un finansējuma sadalījumu 2026.-2027. gadam.
SM februārī norādīja, ka plāno sagatavot informatīvo ziņojumu par “Rail Baltica” projekta nepabeigto būvju konservācijas darbiem un nepieciešamo finansējumu no valsts budžeta līdzekļiem, lai to iesniegtu izskatīšanai MK.
Švinka iepriekš vēstīja, ka darbiem pie konservācijas projekta realizācijas ir jāsākas šogad un konservācijai ir jāattiecas uz dzelzceļa tilta balstu un laidumu pār Daugavu, Rīgas lidostas dzelzceļa stacijas posma balstiem virzienā uz Mārupi, kā arī rievsienu un citiem ar šiem objektiem saistītajiem elementiem.
Jau vēstīts, ka “Rail Baltica” pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu sasniegt 14,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā – 5,5 miljardus eiro, tomēr atbilstoši indeksācijai šī summa varētu sasniegt sešus miljardus eiro.
Kopējās projekta izmaksas atbilstoši izmaksu un ieguvumu analīzei Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017. gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.
“Rail Baltica” projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 mm) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.
