Maija otrā puse ir laiks, kad vislabāk iespējams izvērtēt, kā aizvadītā ziema ietekmējusi augļu kokus Latvijas dārzos. Šogad situācija daudzviet Latvijā izrādījusies sarežģīta – vairāk nekā 50 dienas ilgušais spēcīgais sals, ko papildināja auksti un sausi ziemeļu un ziemeļaustrumu vēji, atstājis būtisku ietekmi uz augļu koku veselību un gaidāmo ražu, informē Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs.
Visvairāk cietuši kauleņkoki – plūmes, ķirši, persiki, aprikozes, jo tiem raksturīgs īsāks miera periods, kas padara tos jutīgākus pret ilgstošu salu. Savukārt sēkleņi – ābeles un bumbieres – ziemu pārcietuši daudz labāk, lai gan atsevišķām kultūrām bojājumi ir būtiski.
Īpaši izteikti šoziem atklājās kāds būtisks faktors – augļu dārza novietojums. Vislielākie bojājumi novēroti ieplakās, nogāžu lejasdaļās, pilnībā atklātās vietās un pauguru virsotnēs. Savukārt aizsargātās vietās ar labvēlīgu mikroklimatu augļu koki daudzviet spējuši veiksmīgi pārziemot un tagad spēj pat bagātīgi ziedēt.
Papildus salam būtisku ietekmi atstājuši arī ilgstošie aukstie pavasara vēji, kas izžāvējuši ziedpumpurus. Pat vietās, kur sākotnēji situācija šķita labvēlīga, vēlāk novērota plaša pumpuru bojāeja.
Kā atpazīt sala bojājumus?
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) augkopības eksperts Māris Narvils stāsta, ka bojājumi augļu kokiem šopavasar izpaužas ļoti dažādi.
Par bojātiem ziedpumpuriem liecina tas, ka tie neuzbriest, neparādās zaļums starp pumpura zvīņām, un, tiem pieskaroties, pumpuri vienkārši nobirst. Taču ne vienmēr ziedu trūkums saistīts ar salu – pēc īpaši bagātīgas ražas gadiem koki mēdz “atpūsties” un ziedēt mazāk.
Sala bojāti zari pakāpeniski iekalst, tajos nenotiek sulu cirkulācija, tie viegli lūst, un koksne griezuma vietā ir brūna vai tumši brūna. Savukārt, ja ir bojāts stumbrs un neveidojas jauni snaudpumpuri, pastāv augsts risks, ka koks pilnībā aizies bojā.
Šopavasar būtiska nozīme bijusi arī mitruma nodrošinājumam. Īpaši Kurzemes piejūras reģionos sausums apgrūtinājis sakņu darbību, tādēļ laistīšana daudzviet palīdzējusi kokiem veiksmīgāk atgūties pēc ziemas.
Persiki un aprikozes – vissmagāk cietušās kultūras
Visdramatiskākā situācija šogad novērota persiku un aprikožu stādījumos. Daudzviet virs sniega līnijas persiki pilnībā izsaluši. Atklātās vietās bojā gājuši gandrīz visi koki, un izdzīvot spējuši vien atsevišķi koki īpaši aizsargātās vietās pie ēkām vai aizvējā. Līdzīga aina vērojama aprikozēm – jaunie koki daudzviet smagi bojāti, un raža iespējama vien ļoti labvēlīgos mikroklimata apstākļos.
M. Narvils akcentē, ka dažkārt kokiem izdzīvot palīdzējuši zemāk atstāti zari vai krūmveida vainaga veidošana, jo zem sniega segas esošās daļas sala laikā bija labāk pasargātas.
Plūmes un ķirši – situācija ļoti atkarīga no dārza vietas
Kaukāza plūmēm un hibrīdajām plūmēm bojājumi pārsvarā saistīti ar ziedpumpuru izsalšanu. Atklātās vietās to ziedēšana bijusi minimāla vai nav novērota vispār, savukārt aizsargātās vietās koki ziedējuši daudz labāk.
Arī saldajiem un skābajiem ķiršiem situācija ir nevienmērīga. Labās dārzu vietās ziedēšana bijusi bagātīga un iespējama laba raža, kamēr atklātās vietās daudzviet bojāti ne tikai pumpuri, bet arī zari, un atsevišķos gadījumos pat stumbri.
Papildus problēmas novērotas tajos stādījumos, kur iepriekš izplatījušās slimības – ķiršu monilioze vai lapbire.
Pozitīvākā situācija šogad vērojama ābeļu stādījumos. Lielākie koki ziemu pārdzīvojuši veiksmīgi, un daudzviet, kur nebija salnas ziedēšanas laikā, sagaidāma pat laba ābolu raža. Vietām cietuši jaunie koki un atsevišķi ziedpumpuri, taču kopumā tas būtiski neapdraud stādījumu dzīvotspēju.
M. Narvils uzsver, ka pie bagātīgas ražas veidošanās atsevišķām ābeļu šķirnēm var nākties regulēt ziedēšanu vai augļu aizmetņu daudzumu, lai saglabātu augļu kvalitāti.
Bumbierēm un cidonijām situācija sarežģītāka
Bumbieru dārzos aina ļoti nevienmērīga. Sliktākajās vietās koki nezied vispār, bet jutīgākām šķirnēm ziedēšana novērota tikai augstu vainagā. Dažviet konstatēti arī zaru bojājumi.
Savukārt īstās cidonijas šogad cietušas īpaši smagi – daudzviet nav ne ziedpumpuru, ne pilnvērtīgi attīstītu lapu pumpuru. Tomēr lielākie zari un stumbri pārsvarā palikuši dzīvi.
“Šopavasar ziemas bojājumu apmērs katrā dārzā var būt ļoti atšķirīgs, un tas ir pilnīgi normāli. Galvenā atšķirība starp veiksmīgiem un ziemā smagi cietušiem stādījumiem bieži bijusi tieši dārza atrašanās vieta un mikroklimats,” teic M. Narvils.
