Latvijas noslēgtais dzelzceļa “Rail Baltica” projekta pamattrases līgums ar pilnsabiedrību “E.R.B. Rail JV” ir ļoti dārgs, aģentūrai LETA sacīja Baltijas valstu kopuzņēmuma AS “RB Rail” padomes priekšsēdētājs Matīss Paegle.
Viņš norādīja, ka “RB Rail” ir salīdzinājusi pamattrases būvniecības līguma uzbēruma vienības izmaksas Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, lai iegūtu savstarpēji salīdzināmus rādītājus.
Paegle informēja, ka posmā “Misa-Latvijas/Lietuvas robeža” (DS4) viena kilometra izmaksas Latvijā veido aptuveni 16,3 miljonus eiro, kas ir 2,3 reizes vairāk nekā normalizētais Igaunijas rādītājs, kā arī par aptuveni 66% vairāk nekā Lietuvā.
“Acīmredzot Latvijas noslēgtajā līgumā vienības cenas par šķembu, grunti un citiem pamatmateriāliem ir ļoti dārgas, un valsts nevar to atļauties,” uzsvēra Paegle.
Tādējādi viņš uzsvēra, ka valstij ir jāizšķiras, ko darīt. Pirmais variants paredz veidot jaunu pamattrases dienvidu daļas projekta dizainu, kas aizņemtu aptuveni pusotru gadu. Vienlaikus pārprojektēšana izmaksātu ap astoņiem miljoniem eiro, bet potenciāli ļautu ietaupīt 100-200 miljonus.
“Tomēr, izsludinot jaunu iepirkumu pēc diviem līdz trim gadiem, nav garantijas, ka inflācijas rezultātā varam saņemt vēl augstāku piedāvājumu,” norādīja Paegle.
Savukārt otrs variants, viņaprāt, ir sēsties pie galda ar pamattrases būvnieku “E.R.B. Rail JV” un jautāt, kādēļ šie elementi – grants, šķembas un citi – salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm ir tik nesamērīgi dārgi. Viņaprāt, būtu nepieciešams vienoties par saprātīgu cenu vienību samazinājumu, kas ļautu ietaupīt to pašu vai pat vairāk.
Satiksmes ministrijas (SM) informatīvajā ziņojumā, kuru otrdien, 26. maijā, pieņēma zināšanai valdība, bija minēts, ka Latvijai pamattrases būvdarbiem ir pieejami 603 miljoni eiro no kopumā pieejamiem nepilniem 700 miljoniem eiro, kas ietver arī būvuzraudzību un projektu vadību.
Ar šo finansējumu patlaban ir iespējams izbūvēt 52,66 kilometrus garu pamattrases uzbērumu. Tādējādi pamattrases uzbēruma izveide izmaksā aptuveni 11,45 miljonus eiro par kilometru bez sliedēm, signalizācijas un stacijām.
Ziņojumā teikts, ka kopš 2025. gada jūlija satiksmes ministrs ir iesaistījies sarunās ar pamattrases būvnieku “ERB”, uzstājot uz izmaksu samazinājumu un straujāku darbu progresu. Tas ir rezultējies ar to, ka 2025. gadā izdevās pamattrasē autorizēt darbus 110 miljonu eiro apmērā, savukārt 2026. gadā SIA “Eiropas dzelzceļa līnijas” (EDzL) informējusi par darbu autorizēšanu 125-175 miljonu eiro apmērā.
Vienlaikus SM informē, ka “ERB” šī gada 20. maijā satiksmes ministram prezentēja adaptācijas progresa rezultātus, kur būvniecības izmaksas posmā “Misa-Latvijas/Lietuvas robeža” (DS4) esošā būvdarbu līguma vienību cenu izmaksās veido 686 miljonus eiro, tostarp 487 miljonus eiro veido pieejamais Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF) finansējums, un sasniegtais progress adaptācijas pirmā posma risinājumu aprēķinos veido 465 miljonus eiro, veidojot 10,3 miljonus eiro par kilometru.
SM turpina darbu pie kilometra izmaksu precizēšanas, adaptācijas finanšu ietvaram un CEF finansējuma līgumu noteikumu izpildes.
LETA jau ziņoja, ka EDzL un pilnsabiedrība “E.R.B. Rail JV” līgumu par “Rail Baltica” pamattrases būvniecību noslēdza 2023. gada decembrī.
Pilnsabiedrību “E.R.B. Rail JV” veido Francijas “Eiffage Génie Civil”, Polijas “Budimex” un Itālijas “Rizzani de Eccher”, kuras uzvarēja starptautiskā konkursā.
Pamattrases būvdarbi ietver “Rail Baltica” izbūvi ārpus Rīgas pilsētas robežām. Būvniekam būs jānodrošina “Rail Baltica” dzelzceļa līnijas pamattrases infrastruktūra aptuveni 200 kilometru garumā – sliežu ceļu apakšbūvju un virsbūvju – izbūve, tostarp zemes sagatavošana, uzbērumu, dzelzceļa tiltu, ceļu, ceļa pazemes pāreju, pārvadu izbūve, inženiertehnisko tīklu pārvietošana, sliežu un balasta uzstādīšana.
Tāpat vēstīts, ka “Rail Baltica” pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu sasniegt 14,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā – 5,5 miljardus eiro, tomēr atbilstoši indeksācijai šī summa varētu sasniegt sešus miljardus eiro.
Kopējās projekta izmaksas atbilstoši izmaksu un ieguvumu analīzei Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017. gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.
“Rail Baltica” projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 mm) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.
