Sabiedrības iniciatīvu platformā “ManaBalss” iesniegta iniciatīva, kas rosina mainīt mācību slodzi skolās, samazinot mājasdarbu apjomu un saīsinot vasaras brīvlaiku.
Iniciatīvas autores Līgas Homkas ieskatā, pašreizējā izglītības sistēma vairs neatbilst mūsdienu bērnu vajadzībām, jo skolēniem ir pārmērīga slodze un nepietiekamas iespējas kvalitatīvi atpūsties. Lielais mājasdarbu apjoms, pēc viņas teiktā, rada stresu, emocionālu pārslodzi un negatīvi ietekmē gan bērnu, gan ģimeņu ikdienu.
Tāpat iniciatīvā uzsvērts, ka skolēniem ikdienā jānes smagas skolas somas, kas saistīts ar nepieciešamību izmantot vairākus mācību materiālus.
Vienlaikus iniciatīvā vērsta uzmanība uz vasaras brīvlaika ilgumu. Latvijā tas ir viens no garākajiem Eiropā – aptuveni 12 līdz 13 nedēļas. Autore uzskata, ka tik ilgs pārtraukums veicina apgūto zināšanu zudumu un palielina neproduktīvi pavadīta laika īpatsvaru.
Kā risinājumu iniciatīvas autore piedāvā samazināt vai pilnībā atteikties no mājasdarbiem, kā arī saīsināt vasaras brīvlaiku līdz sešām līdz astoņām nedēļām.
Autores ieskatā šādas izmaiņas palīdzētu nodrošināt līdzsvarotāku mācību slodzi, uzlabotu skolēnu fizisko un emocionālo labklājību, kā arī veicinātu efektīvāku zināšanu apguvi.
Diskusijas par skolēnu brīvlaika pārskatīšanu Latvijā notiek jau ilgstoši. Jau iepriekš izskanējuši priekšlikumi samazināt vasaras brīvlaiku un vienmērīgāk sadalīt brīvdienas visa mācību gada laikā, lai mazinātu skolēnu pārslodzi un uzlabotu mācību rezultātus.
Piemēram, pagājušā gada jūnijā platformā “ManaBalss” iesniegta līdzīga iniciatīva, kas paredzēja saīsināt vasaras brīvlaiku līdz sešām nedēļām un pagarināt rudens, ziemas un pavasara brīvlaikus. Tās autori uzsvēra, ka ilgais vasaras pārtraukums veicina zināšanu zudumu un rada grūtības vecākiem nodrošināt bērnu pieskatīšanu. Tomēr nepilna gada laikā šī iniciatīva savākusi vien nedaudz vairāk nekā 100 parakstu.
Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) aģentūrai LETA norādīja, ka lēmumi par vasaras brīvlaika saīsināšanu līdz šim nav pieņemti, jo tas skar visu izglītības sistēmu kopumā. Šādas izmaiņas ietekmētu ne tikai skolēnus, bet arī pedagogus, vecākus, pašvaldības un skolu darba organizāciju. Vienlaikus sabiedrībā neesot vienota viedokļa par garā vasaras brīvlaika nepieciešamību.
Vasaras brīvlaika saīsināšana prasītu plašas izmaiņas, tostarp pedagogu darba slodzes un atvaļinājuma regulējumā, eksāmenu norisē un mācību gada struktūrā. Tāpat jāņem vērā pašvaldību kapacitāte nodrošināt skolēnu pārvadājumus, ēdināšanu un atbalsta personālu vasaras periodā, kā arī papildu izmaksas valsts un pašvaldību budžetos.
Komentējot sabiedrības iniciatīvu par mājasdarbu apjoma samazināšanu, ministrijā norāda, ka paši mājasdarbi nav uzskatāmi par problēmu. To ietekme ir atkarīga no kvalitātes un apjoma.
IZM skaidro, ka mērķtiecīgi un pārdomāti uzdoti mājasdarbi var būtiski atbalstīt mācībās, nostiprinot stundās apgūto, attīstot skolēnu patstāvību un veicinot pašvadītas mācīšanās prasmes. Tāpat tie var veidot atbildības sajūtu un palīdzēt skolēniem labāk izprast mācību saturu.
Vienlaikus ministrijā atzīst, ka pārmērīgs, nesabalansēts vai nepietiekami izskaidrots mājasdarbu apjoms var radīt pretēju efektu – nogurumu, stresu un negatīvu attieksmi pret mācībām gan skolēniem, gan viņu ģimenēm.
IZM kā efektīvus mājasdarbus min tādus, kuriem ir skaidrs mērķis un saikne ar mācību darbu klasē, kā arī tie ir skolēnam saprotami un atbilstoši viņa vecumam, zināšanām un spējām. Būtiska ir arī kvalitatīva atgriezeniskā saite, kas palīdz skolēnam novērtēt savu progresu un izprast pieļautās kļūdas.
Latvijā normatīvie akti nenosaka obligātu mājasdarbu apjomu, un to organizēšana ir skolu un pedagogu kompetencē. Vienlaikus IZM uzsver, ka skolēnu labbūtību ietekmē nevis mājasdarbi kā tādi, bet gan kopējā pieeja mācību procesam. Ja mācību slodze ir sabalansēta un uzdevumi ir jēgpilni, mājasdarbi var veicināt mācīšanos, nevis palielināt stresu.
Runājot par jau īstenotajiem risinājumiem skolēnu slodzes mazināšanai, ministrijā kā vienu no galvenajiem min kompetencēs balstīta mācību satura ieviešanu, tostarp pārskatīts mācību priekšmetu saturs, mazināta dublēšanās un pārblīvētība, kā arī vairāk koncentrēšanās uz izpratni un prasmēm, nevis informācijas iegaumēšanu.
Tāpat mainīta pieeja skolēnu vērtēšanai, ikdienas mācību darbā lielāku uzsvaru liekot uz formatīvo vērtēšanu, lai samazinātu nepārtrauktu gatavošanos pārbaudes darbiem.
IZM arī analizē citu valstu pieredzi mājasdarbu un brīvlaiku organizēšanā, taču vienota risinājuma neesot, un katras valsts pieeja ir atkarīga no tās izglītības sistēmas un sociālā konteksta.
Ministrijā norāda, ka skolēnu slodzes sabalansēšana līdz šim galvenokārt risināta, pilnveidojot mācību procesa organizāciju – sabalansējot mācību saturu, uzlabojot plānošanu un veicinot pedagogu savstarpējo sadarbību. Mērķis esot nodrošināt līdzsvaru starp mācībām un skolēnu labbūtību, nepalielinot kopējo slodzi.
Gan vasaras brīvlaiks, gan mājasdarbu apjoms var ietekmēt skolēnu mācību sasniegumus, taču šo ietekmi nevar vērtēt viennozīmīgi, aģentūrai LETA norādīja Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes Starpnozaru izglītības inovāciju centra pētniece Ildze Čakāne.
Pētījumi liecina, ka garais vasaras brīvlaiks var būt saistīts ar daļēju mācību gada laikā sasniegtā progresa zudumu, īpaši matemātikā. Tiek lēsts, ka vasaras periodā skolēni var zaudēt aptuveni 30-40% no iepriekšējā mācību gadā sasniegtā izaugsmes pieauguma matemātikā. Savukārt lasīšanā šis kritums ir mazāks – ap 10-20%. Vienlaikus uzsvērts, ka tas nenozīmē, ka skolēni zaudē šādu daļu no kopējām zināšanām, bet gan daļu no iepriekš sasniegtā progresa.
Šādi zudumi var uzkrāties ilgākā laika periodā un veicināt sasniegumu atšķirības starp skolēniem, īpaši atkarībā no viņu sociālekonomiskās situācijas, norāda Čakāne. Mācību laika vienmērīgāks sadalījums gada laikā, piemēram, īsāks vasaras brīvlaiks, var dot nelielu pozitīvu ietekmi uz skolēnu sniegumu, tomēr šie secinājumi vērtējami piesardzīgi un atkarīgi no konkrētā izglītības konteksta.
Lai mazinātu vasaras laikā novēroto mācību progresa kritumu, sistēmas līmenī jāpievērš īpaša uzmanība skolēniem no zemāka sociālekonomiskā fona, nodrošinot viņiem strukturētas aktivitātes arī vasaras periodā, rosina pētniece. Savukārt skolām ieteikts mācību gada sākumā ņemt vērā iespējamos zināšanu zudumus, tos diagnosticēt un mērķtiecīgi atkārtot, īpaši stiprinot pamatprasmes, uz kurām balstās turpmākā mācību viela.
Vecākiem ieteikts vasarā uzturēt bērnu lasīšanas paradumus, lasot gan kopā, gan individuāli, kā arī pārrunājot izlasīto. Tāpat ieteicams regulāri, piemēram, reizi nedēļā, iesaistīt bērnus vienkāršās matemātiskās aktivitātēs vai spēlēs.
Runājot par mājasdarbiem, dati rāda, ka Latvijā 15 gadus veci skolēni tiem velta vidēji ap divām stundām dienā. Starptautiskā salīdzinājumā tas tiek vērtēts kā salīdzinoši liels apjoms. Latvija ir sestajā vietā no 80 valstīm pēc mājasdarbiem veltītā laika.
Pētījumi liecina, ka mērens mājasdarbu apjoms – aptuveni 30 līdz 60 minūtes dienā visos mācību priekšmetos kopā – var būt saistīts ar labākiem mācību rezultātiem. Vienlaikus Čakāne vērš uzmanību, ka šī saistība nav lineāra, un lielāks mājasdarbu apjoms pats par sevi negarantē augstākus sasniegumus. Pārmērīgs apjoms var liecināt par pārslodzi vai neefektīvu mācīšanās procesu.
Tāpat būtiskas atšķirības vērojamas atkarībā no skolēnu vecuma. Jaunākiem skolēniem mājasdarbu ietekme uz sasniegumiem ir minimāla, savukārt vecākiem skolēniem tā ir izteiktāka.
Kā praktisks orientieris nereti tiek minēts tā sauktais “desmitminūšu princips”, proti, kopējais mājasdarbu laiks dienā varētu atbilst aptuveni 10 minūtēm uz katru klasi, piemēram, 4. klasē – ap 40 minūtēm. Tomēr tas nav universāls standarts un jāpielāgo individuālajām vajadzībām, piebilst pētniece.
Viņa izcēla arī mājasdarbu kvalitātes nozīmi. Efektīvāki ir īsi, regulāri un ar mācību procesu cieši saistīti uzdevumi, īpaši tādi, kas palīdz nostiprināt pamatprasmes. Savukārt liels apjoms bez skaidras struktūras un atgriezeniskās saites var mazināt to efektivitāti.
Attiecībā uz mācību procesu pētniece uzsver, ka mājasdarbi primāri ir paša skolēna atbildība un mācīšanās instruments. Vecāku iesaiste ir būtiska, nodrošinot vidi un atbalstu, taču mājasdarbu pildīšana skolēna vietā var radīt maldīgu priekšstatu par mācīšanās mērķi un samazināt skolēna patstāvību.
Tāpat norādīts, ka skolotājam ir centrālā loma mācību procesā, un būtiski, lai skolēni varētu atklāti signalizēt par nesaprotamo, nevis kompensēt to ar ārēju palīdzību, kas var radīt neprecīzu priekšstatu par apgūto.
Pētniece arī uzsver, ka svarīgi skaidri nodot skolēniem izpratni par mājasdarbu nozīmi – tie nav paredzēti formālai izpildei vai atzīmes iegūšanai, bet gan kā instruments, lai nostiprinātu zināšanas un sagatavotos turpmākajam mācību procesam.
Lai iniciatīvu varētu iesniegt izskatīšanai Saeimā, tai nepieciešams savākt vismaz 10 000 iedzīvotāju parakstu. Divu nedēļu laikā kopš iesniegšanas to parakstījuši ap 70 iedzīvotājiem.
