Latvija ierindojas starp valstīm ar vislielāko svētku dienu skaitu Eiropā. Katru gadu mums ir 15 svētku dienas, bet gadā, kad norisinās Vispārējie latviešu dziesmu un deju svētki, – 16 svētku dienas. Saskaņā ar Darba likumu par darbu svētku dienās ir jāmaksā dubultā. Piemēram, maijā šogad ir četras svētku dienas, kurās darbaspēka izmaksas pieaugs – 1. un 4. maijs, Mātes diena un Vasarsvētki. Daudzās nozarēs, tostarp ēdināšanas nozarē, šādas dienas ir ļoti neefektīvas, un paaugstināto izmaksu dēļ uzņēmumi svētku laikā pārskata darba laikus.
“Realitātē bieži vien izmaksas par darbu svētku dienās ir finansiāla katastrofa, jo, lai svētku dienā paveiktu tieši to pašu darbu, uzņēmuma darbaspēka izmaksas pēkšņi kļūst divas reizes lielākas,” uzsver Toms Zukulis, “Tiamo grupas” valdes priekšsēdētājs, un piebilst, ka tieši klusie nesezonas mēneši ar “bagātīgu” svētku kalendāru ir tie, kas nozarei nes vislielākos zaudējumus.
Personāla izmaksas veido 35-40 % no pārdošanas cenas
T. Zukulis uzsver, ka personāla izmaksas ēdināšanas nozarē veido apmēram 35-40 % no pārdošanas cenas. Tiesa, šie procenti ēdinātājiem var atšķirties – tas atkarīgs no vietas specifikas, ēdienkartes, apkalpošanas veida, cenu līmeņa un citiem faktoriem. Ja klients samaksā 10 eiro par maltīti, apmēram 1,74 eiro veido PVN. No atlikušās summas ap 40 % tiek izmaksāti algās, kas ir 3,30 eiro. Par atlikušo ir jāsedz pārējās izmaksas – ēdiena izejvielas, elektrības un ūdens rēķini, tīrīšanas līdzekļi, noma un vēl desmitiem citu pozīciju, un ideālajā gadījumā – jāpaliek arī kaut kam pāri attīstībai.
“Ja parastā dienā personāla izmaksas ir 40 %, tad, dubultojot atalgojumu, tās ir divas reizes augstākas – līdz pat 80 %. Vai pēc tam vēl paliek pietiekami, lai samaksātu par produktu un citām izmaksām? Godīgi – visbiežāk nē. Šajā brīdī uzņēmumiem rodas loģisks jautājums – kāpēc vispār strādāt svētku dienās? Kāpēc vienkārši neaizvērt durvis un neļaut visiem atpūsties? Daži tā arī dara, un arī mēs mēdzam svētku laikā vairākas lokācijas aizvērt,” atklāj T. Zukulis, norādot, ka dubulto izmaksu dēļ vairākas “Tiamo grupas” kafejnīcas Rīgā un Liepājā nestrādās 1. un 4. maijā.
Nozare, kas strādā tad, kad citi atpūšas
Ēdināšanas nozare nav gluži tāda kā citas. Tā ir nozare, kas strādā tad, kad citi atpūšas. Ne tikai svētku dienās, bet arī svētku vakaros un naktīs – tieši tad, kad cilvēki vēlas iet uz restorāniem, satikties un svinēt. “Ja restorāns šajos brīžos nestrādā, tas ļoti ātri kļūst “nemīlēts”. Klienti to pamana, atceras un, ja durvis ir ciet, viņi vienkārši aiziet citur,” uzsver T. Zukulis.
Turklāt bieži vien izvēles nemaz nav. Daudzi ēdinātāji strādā tirdzniecības centros, kur darba laiku nosaka centrs, nevis pats uzņēmējs. Uzņēmējs atklāj, ka nestrādāt svētku dienās arī nav risinājums, jo izmaksas jau nekur nepazūd. Noma, komunālie maksājumi un citi fiksētie izdevumi turpina augt arī tad, kad durvis ir ciet. “Ēdināšana arī nav nozare, kur var vienkārši pārtraukt darbu uz vienu dienu un atstrādāt to citā. Klienti neatnāks dubultā nākamajā dienā tikai tāpēc, ka vakar bijām ciet,” viņš norāda.
Ēdināšanas nozarē darba laiku nenosaka uzņēmējs – to nosaka patērētājs. Ja cilvēki dodas ēst ārpus mājas vakarā, restorāns strādā vakarā. Ja nāk brīvdienās, tas strādā brīvdienās. Normāls darba laiks šajā nozarē bieži vien nav mazāks par 12 stundām dienā. Tas nav birojs, kur var aizvērt durvis piecos pēcpusdienā un visu atlikt uz rītdienu. Maltītes nevar “saražot uz priekšu”, lai pēdējās stundās puse komandas varētu doties mājās. Ja virtuve ir vaļā, tai jāstrādā ar pilnu jaudu līdz pat pēdējam klientam.
“Nepārprotiet – svētku dienas ir vajadzīgas. Un ir tikai godīgi, ka cilvēkiem maksā vairāk par darbu laikā, kad citi svin. Ja svētku dienā redzat pilnu restorānu, nevajag automātiski domāt, ka tas nozīmē peļņu. Ļoti bieži tas nozīmē tieši pretējo. Tāpēc rodas jautājums – vai visas likumā noteiktās svētku dienas tiešām ir nepieciešamas kā oficiālas svētku dienas ar dubulto samaksu? Dažas – noteikti jā, savukārt par citām neesmu tik pārliecināts. Uzņēmējiem ir nepieciešama lielāka elastība attiecībā uz piemaksām par darbu svētku dienās, lai varētu sabalansēt izmaksas, nodrošināt labāku atalgojumu un iespēju uzņēmumam izdzīvot,” viņš uzskata.
