Energoresursu cenu kāpums krietni ietekmējis uzņēmējus Zemgalē

Nedarīt neko un bankrotēt vai kaut ko optimizēt un celt cenas. Energoresursu cenu kāpums ietekmē ne tikai mājsaimniecības, bet arī uzņēmējus teju visās jomās. Katram, situācija, protams, atšķirīga – kāds vairāk patērē elektrību, cits gāzi, vēl kādu ietekmē arī cita veida kurināmā izmaksu pieaugums, dārgākas kļuvušas arī dažādas izejvielas, ziņo Latvijas radio raidījums “Reģioni Krustpunktā”.

Klausies audio:

Malkas un zāģmateriālu ražotājam elektrības cena pieaugusi par 230%

Netālu no Bauskas Codes pagastā uzņēmums “Arbora” ražo kamīnmalku, ko pārsvarā eksportē. Te ražo arī zāģmateriālus. Elektrības cenu kāpums ir dramatisks, tas ietekmējis uzņēmumu, stāstīja uzņēmuma pārstāvis Mārcis Rācenājs. Elektrība sadārdzinājusies pat par 230%.

“Līdzekļi, kurus mēs varbūt bijām plānojuši ieguldīt kaut kādā attīstībā, mums ir jānovirza tekošo rēķinu maksāšanā. Otrs svarīgākais, ne jau tik daudz mēs samaksājam par to elektrību, cik daudz aiziet par pārvadi, sadali un šo obligāto iepirkuma komponenti. Un tas cenu kāpums, ko es jums minēju par 230%, tas ir, ņemot vērā to, ka valdība kompensē 50% no pārvades sadales un OIK,” teica SIA “Arbora” pārstāvis.

Pieminot atbalstu no valsts, Rācenājs salīdzināja 2020. un pērnā gada decembra rēķinus.

“Konkrēti 1966 eiro un 4500 eiro. Tā ir tikai elektrība. Tur jau ir tā lieta, ja rēķins par elektrību ir 1966 eiro, tad kopējā rēķina summa ir 6350. Tā starpība – tie četri tūkstoši –, tos sastāda pārvade, sadale, OIK un PVN,” teica Rācenājs.

Par decembri kopējā rēķina summa bija virs 8000 eiro, ja nebūtu bijis atbalsts no valsts, tad būtu jāmaksā 10 tūkstoši eiro, rēķina Rācenājs. Elektrība uzņēmumā tiek patērēta daudz, jo, ražojot kamīnmalku, tā tiek žāvēta kamerās. “Malkai ir jābūt konkrētā temperatūrā  konkrētu laiku izturētai, jo Lielbritānijas tirgus, viņi arī pieprasa gatavu malku kurināšanai.”

Rācenājs stāstīja, kamīnmalku eksportē arī uz citām valstīm Eiropas Savienībā un ASV. Pieprasījums pēc tās šobrīd esot liels.

“Realizācijas apjoms ir diezgan liels, šogad arī mēs viņu esam gandrīz dubultojuši, uzņēmums cenšas attīstīties, lai varētu iekarot arvien jaunus tirgus.

Jūtams no vecās Eiropas, ka agrāk viņiem tas nebija tik aktuāli, šobrīd arī viņi arvien vairāk pievēršas šiem kurināmā veidiem. Arī viņi, kas kurināja daudzviet akmeņogles vai dīzdeļdegvielu, vai izmantoja elektrību apsildei, viņi pāriet uz malku,” teica “Arbora” pārstāvis.

Taču vairāk jau jāmaksā ne tikai par patērēto elektrību, cena kāpusi arī izejmateriāliem. Salīdzinājumā ar pagājušo gadu, pašas malkas apaļkoksnes cena pieaugusi par 24% un,  izvērtējot, kas notiek apaļkoka tirgū, Rācenājs sacīja, progresija turpinās. Šobrīd savas produkcijas cenu arī “Arbora” palielinājusi par mazliet vairāk nekā 20%.

Rudenī dārgākas kļuva izejvielas, tagad ietekmē arī energoresursu cenas

Malka, elektrība, gāze un dīzeļdegviela – sadārdzinājums spiež no visām pusēm, atzina arī Bēnes patērētāju biedrībā Dobeles novadā, kas pārsvarā nodarbojas ar mazumtirdzniecību, taču pašiem ir arī sava maizes ceptuve, kurā top arī dažādi konditorejas izstrādājumi un cepumi. Rudenī jau pamatīgs trieciens bijis bāzes izejvielu miltu sadārdzināšanās, pēc tam eļļas, cukura un citu, tagad nākmais cēnu kāpums, stāstīja Bēnes Patērētāju biedrības valdes priekšsēdētājs Grigorijs Sidorčiks.

“Mēs skaitamies lielākie energopatērētāji, vairāk nekā 5 megavatstundas gadā. Veikalos visas vitrīnas vai apgaismojums, vai klimata uzturēšanas, viss iet uz elektrību, kases aparāti, tagad vēl taromāti, – mežonīgi rēķini,” teica SIA “Bēnes PB” valdes priekšsēdētājs Grigorijs Sidorčiks.

No kopumā 30 veikaliem lielākā daļa tiek apkurināta ar gāzi. Pārējie ar malku. Arī ceptuve, bet pašā maizes un konditorijas izstrādājumu ražošanās procesā krāsns darbojas ar dīzeļdegvielu.Bēnes patērētāju biedrības maizes ceptuve.

“Nevar uzreiz apkuri pārveidot par kaut kādu citu, bet nav jau alternatīvas. Sevišķi mazā ciematā centralizētās katlu mājas likvidētas, viņu nav. Paldies, Dievam, pagājušā gadā mēs ar lielu kompāniju vairākus gadus sadarbojamies, malka bija par veco cenu, kubikmetrā  nesastrādāta trīsmetrīga bija 24 eiro, tagad atveda kravu 44–46 [eiro],” atzina Sidorčiks.

Pagaidām citu kurināmo, uz ko pāriet, lai mazinātu izmaksas, Sidorčiks nesaredz. Tas nozīmētu apkures katlu maiņu, bet – uz ko? Arī briketēm un graunulām cena pieaugusi.

“Septembrī, oktobrī, mēs veikalā tirgojam briketes, bija apmēram 120 eiro palete, tagad pēdējā 260.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Nu, kur tā ekonomija, kādu tu katlu pamainīsi? Labi, var uz granulu, bet granulām arī sakāpa cena. Bet granulām katli ir automātiski, ļoti bieži elektrība vējā, tagad trīs, četras reizes pa dienu pazuda elektrība, tas granulu katls apstājas. Tā ir lauku realitāte. Vai es cenu palielināšu,  vai no savas kabatas segšu,” stāstīja “Bēnes PB” valdes priekšsēdētājs.

Lai izvairītos no bankrota, patērētāju biedrība spiesta celt cenas. Savai produkcijai tas ir 10–16% pieaugums. Nedaudz atvieglo tas, ka daļu tirgo savos veikalos, tātad nav starpnieku, paši arī piegādā, ir sava loģistika. Arī uz citiem veikaliem Latvijā savu preci izvadā paši.

Olu ražotāju “Balticovo” lielākā mērā ietekmējis graudu cenu kāpums

Mazāk energoresursu cenas, drīzāk lielāku ietekmi atstājis izejvielu cenu kāpums, norādīja viens no lielākajiem olu ražotājiem “Balticovo”. Olu pašizmaksu lielākoties veido graudi. Cenu kāpums pagājušā gadā bijis ārkārtīgi straujš, stāstīja uzņēmuma pārstāvis Toms Auškāps.

“Pēdējās vasaras bijušas ļoti karstas, kas attiecīgi negatīvi ietekmē ražas apjomus un kvalitāti, un tādā veidā šīs izejvielas ir mazāk, ir pieprasītāka un cena kāpj,” norādīja uzņēmuma pārstāvis.

Lai gan elektrību izmanto visos olu pārstrādes procesos, uzņēmumu nedaudz pasargājis tas, ka pašiem ir iespēja vistu mēslus pārvērst citās alternatīvās enerģijās – kā elektrībā, tā biometānā. Vienlaikus šobrīd uzņēmums izskata papildu variantus, kā nākotnē kļūt vēl energoneatkarīgākiem.

“Gāzi arī izmantojam, to mēs noteikti jūtam. (..) Šobrīd biogāzes ražotne vēl mums nav saslēgta tiešā veidā ar fabriku, mēs nevaram, tā teikt, pārslēgt slēdzi no publiskā tīkla uz savu elektroenerģijas ražotni. Šobrīd zaļā enerģija, kas tiek saražota, pārstrādājot vistu mēslus, tiek nodota kopējā tīklā, tiek pārdota. Nākotnē, protams, mēs izskatām arī šādu risku diversifikācijas modeli, ka mēs varētu pieslēgt savu biogāzes rūpnīcu pie fabrikas tīkla, lai nepieciešamības gadījumā mēs būtu pasargāti no kaut kādām citām krīzēm. Kā jau ne mazums, izskatām arī saules bateriju paneļu projektu,” teica Auškāps.

Par savas produkcijas cenu celšanu ”Balticovo” precīzus ciparus vēl nesauc, mērķis tomēr noturēt pēc iespējas zemākas pašizmaksas, lai nezaudētu savu konkurētspēju arī pasaulē.

“Mums ir jāspēj konkurēt gan ar ziemeļu kaimiņiem, gan ar Lietuvu, Poliju, ar Nīderlandi un Čehijas tirgiem, tā kā mums ir ļoti svarīgi vispār nezaudēt konkurētspēju. Skaidrs, ka šis energoresursu cenu kāpums ir globāla lieta, bet katrā valstī šī situācija izpaužas nedaudz atšķirīgi un citādāk, nekā tas ir Latvijā.

Riska zona ir tajā, ka atsevišķas valstis vairāk metas glābt un kaut kā pasargāt savu iekšējo tirgu ar subsīdijām, ar kaut kādām PVN korekcijām,

un attiecīgi tas var noteikti kaut kādā veidā nospēlēt, ja nebūs saskaņotas šīs atbalsta formas. Tas var radīt atsevišķām valstīm salīdzinošās priekšrocības,” sacīja uzņēmuma pārstāvis.

Pie vienādas kvalitātes pircējs izvēlēsies preci par zemāku cenu

To, ka jāsargā mūsu ražotāji eksporta tirgos, uzskata arī Jelgavas Ražotāju un tirgotāju asociācijā. Ja energopatēriņš ir ietilpīgs un produkta saražošanu ietekmē tā augstās izmaksas, gala rezultātā arī pats produkts kļūst dārgāks. Un, ja citās valstīs cena ir zemāka, tad arī gala produkta cena tāda varētu būt, norādīja asociācijas valdes priekšsēdētājs Imants Kanaška.

“Skatoties, protams, cik šis produkts ir unikāls, bet, ja, teiksim, šo produktu piedāvā gan mūsu uzņēmumi, gan arī no citām valstīm, tad gala pircējs, protams, izvēlēsies tur, kur pie vienādi labas kvalitātes cena būs zemāka,” norādīja Kanaška.

“Šis uzņēmums, viņam pirms gada cena par elektroenerģiju bija 43 eiro par megavatstundu. Līgums bija noslēgts līdz 2021. gada beigām, bet augustā tirgotājs “Latvenergo” paziņoja, ka situācija tirgū ir mainījusies un vai nu pārtrauc līgumu, vai turpinām līgumu par citām cenām. Sāka tajā brīdī meklēt citus tirgotājus, bet elektroenerģijas cena tirgū jau bija virs 100 eiro par megavatstundu. Gada beigās neviens arī nepiedāvāja fiksēto cenu 2022. gadam, un cena apmēram svārstījās jau 200 eiro par megavatstundu, tagad līgums viņam ir par biržas cenām. Viņš arī patērē gāzi, tad gadu atpakaļ šim pašam uzņēmumam cena par gāzi bija 14 eiro par megavatsstundu, šodien biržas cena ir 115 eiro par megavatstundu, un tīri automātiski šis viss rēķins jau tālāk iet uz gala patērētāju, uz šiem uzņēmumiem,” stāstīja Jelgavas Ražotāju un tirgotāju asociācijas vadītājs.

Tāpat Kanaška norādīja, ka spiediens uzņēmējiem šobrīd ir liels un, tā kā Jelgavas Ražotāju un tirgotāju asociācija ir arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras kolektīvais biedrs, arī Latvijas Darba devēju konfederācijas biedrs, pie risinājumiem un priekšlikumiem valdībai strādā kopīgi.

Starp sporta bāzēm, energocenu kāpumu ļoti būtiski izjūt ledus halles

Būtiski elektroenerģijas cenu pieaugumu izjūt arī sporta bāzes, sevišķi ledus halles, kas starp sporta būvēm ir energoietilpīgākās.

Jelgavas Ledus sporta skolas un hokeja kluba “Zemgale” direktors Aivars Zeltiņš stāstīja, ka gāzes cena pieaugusi pat trīs reizes, bet elektrības cena vairāk nekā divas reizes. Te visvairāk tiek patērēta elektrība.

“Elektrība, protams, un arī pie lielas noslodzes, izmantojot daudzas dušas; ja daudz treniņu  notiek, tad arī gāze, kas tiek izmantots kā apkures veids. Tāpēc arī šobrīd mēs skatāmies šo iespēju varbūt pāriet uz šķeldas apkuri, bet, protams, tas ir ietilpīgi arī tādā laika ziņā un naudas izpratnē, lai pārbūvētu visu šo apkures sistēmu. Bet katrā ziņā elektrība ir pats pamats, lai tiktu sasaldēts ledus,” stāstīja Zeltiņš.

Viņš sacīja, ka tie ir padsmit tūkstoši eiro un, ja vēl pieskaita gāzi, tad vēl vairāki tūkstoši eiro, atkarībā no patēriņa. Ledus halles pamatnomnieks ir Jelgavas Ledus sporta skola, kas ir pilsētas dibināta, līdz ar to atbalsts netiešā veidā nāk no pašvaldības. Tiesa, šobrīd jau lielā mērā ietekmē arī kovida ierobežojumi, kuru dēļ halles noslodze bijusi zema.

“Ja mēs vērtēsim pēdējos divus gadus, ilglaicīgi mēnešiem šī noslodze bijusi ļoti zema vai brīžam pilnīgi nemaz, un tajos mēnešos situācija jāvērtē ļoti kritiski, jo dienā varbūt var trenēties profesionālā komanda, kas ir pāris treniņi, bet kompresorus, saldēšanas iekārtas izslēgt nevar un tajā brīdi tie ir milzīgi zaudējumi,” stāstīja Zeltiņš.

Pagājušā gadā gan bijis posms, kad visas iekārtas nācies izslēgt, taču, lai pēc tam ledu atjaunotu, arī tas atkal prasa laiku un līdzekļus.

Lai izmaksas kaut cik mazinātu, tiek apsvērta doma par saules paneļiem, taču arī tas prasa lielas investīcijas, un vēl jāvērtē, vai un kāds būs valsts atbalsts par to izvietošanu.

Energoresursu sadārdzinājums būtiski skaris vēl divu ledus haļļu – “OZO halles” Ozolniekos un “Inbox” ledus halles Piņķos. 

“Kā kurā hallē; “Inbox” hallē galvenais patēriņš ir gāze. Ja parasti bija 4500 eiro maksājums par gāzi mēnesī, šobrīd pēdējie mēneši bija 19 [tūkstoši],” stāstīja ledus haļļu līdzīpašnieks Dainis Liepiņš.

Kamēr uzņēmēji vēl cenšas saprast, ko iesākt šobrīd un kādi būtu labākie risinājumi nākotnē, lai daļēji kompensētu pieaugošās izmaksas, janvāra beigās stājās spēkā regulējums, ka par laiku no šī gada 1. janvāra līdz aprīļa beigām valsts pilnā apmērā segs izmaksas par elektroenerģijas sadali un pārvadi, un obligātā iepirkuma komponenti (OIK).