www.bauskasdzive.lv
Ceturtdien, 27. februārī, Bauskas novada dome lems par saistošo noteikumu apstiprināšanu, kas paredz licencētās makšķerēšanas kārtību Lielupē, Mūsā un Mēmelē novada administratīvajā teritorijā. Šo noteikumu galvenais mērķis ir regulēt zivju resursu izmantošanu, īpaši pavasara nārsta periodā, un nodrošināt ilgtspējīgu dabas resursu apsaimniekošanu. Jāmin, ka noteikumi aizstās iepriekšējos, kas bija spēkā no 2022.-2024.gadam.
Šobrīd saistošo noteikumu projekts ir nodots publiskai apspriešanai, un iedzīvotāji tiek aicināti iesniegt savus priekšlikumus līdz 25. februārim, sūtot tos uz e-pastu pasts@bauskasnovads.lv. Ar tiem iespējams iepazīties pašvaldības mājaslapā bauskasnovads.lv.
Noteikumu paskaidrojuma rakstā vēstīts, ka licencētā makšķerēšana Bauskas novada administratīvajā teritorijā tiek organizēta saskaņā ar “Bauskas Mednieku un makšķernieku biedrības” izstrādātu nolikumu “Licencētā makšķerēšana Lielupē, Mūsā un Mēmelē, Bauskas novadā 2025.–2029. gadam”.
Salīdzinot jaunizstrādāto ar iepriekšējo nolikumu, būtiskākās izmaiņas ir makšķerēšanas sezonas periodā, licenču cenās, noķerto zivju skaitā, kā arī zonējumā.
Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem, licencētā makšķerēšana tiek pārcelta uz agrāku periodu, proti, sezona sāksies jau 15. martā un ilgs līdz 15. maijam. Iepriekš šis periods bija noteikts no 1. aprīļa līdz 15. maijam. Bauskas Mednieku un makšķernieku biedrības vadītājs Māris Vaitekūns norāda, ka savulaik mūspuses upēs ledus izgāja marta beigās vai aprīļa sākumā, taču pēdējās ziemas rāda, ka šī tendence ir izzudusi. “Faktiski pēdējos trijos gados februārī jau sākās aktīva vimbu cope. Arī šis gads nav izņēmums, jo pavasarīgajās februāra pirmajās dienās vīri no upes vilka ārā vimbas, un tās nebija pērnā gada, kas te uzkavējušās, bet gan uznākušas jaunas. Tāpēc, izvērtējot reālos apstākļus, licencētā sezona ir pagarināta, lai kaut kā zivju resursus varētu regulēt, ” skaidro M. Vaitekūns.
Vēl viena būtiska atšķirība ir attiecībā uz maksimāli atļauto lomu. Iepriekš makšķernieks drīkstēja iegūt un paturēt astoņas vimbas, taču jaunajā nolikumā šis skaits palielināts līdz 10 vimbām. “Pagājušajā gadā aprīļa beigās stājās spēkā grozījumi makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību noteikumos, mainot atsevišķām zivju sugām atļauto paturamā loma apjomu. Vimbām skaits tika koriģēts no piecām līdz septiņām, tālab mums arī vajadzēja ieviest izmaiņas un licencētajā makšķerēšanā tika mainīts skaits no astoņām uz desmit zivīm. Nevaru lāgā izskaidrot, kā “BIOR” uzskaitījis zivju resursus, jo ar paša pieredzi tas lāgā nesakrīt. Savulaik pie Mūsas trases uz tilta varēja vērot vimbas, kuras Mūsā “mudžēt mudžēja”, bet tagad aina pavisam citāda. Upe pārpurvojas, labās nārsta vietas izzudušas un zivju kļuvis krietni mazāk. Tāpat jāatzīmē, ka zivju krājumu saglabāšanā vājākā vieta ir uzraudzības trūkums. Ja ir minimāla kontrole un no upes tā saucamie “gaļinieki” var vilkt simtiem zivju, tad būtu jāpieņem kādi stingrāki mēri. Pats esmu nokārtojis nepieciešamās formalitātes un šogad varēšu personiski pārbaudes veikt, un lūkot patieso ainu pie upes” stāsta M. Vaitekūns.
Arī iepriekš makšķerēšanas teritorijā tika noteiktas divas makšķerēšanas zonas – „A zona” un „B zona”. Šogad zonējums paliek līdzīgs, vien izmaiņas skar Mēmeli, kur licencētā makšķerēšana noteikta visā pilsētas administratīvajā teritorijā – kreisajā krastā noteikta “A zona”. “Šo vajadzēja izdarīt jau sen, bet sanāca, ka pārmaiņas iekustinātas tikai tagad. Bija iecere ieviest arī C zonu, kas būtu Mēmelē līdz pat Kurmenei, taču šādas izmaiņas netika atbalstītas. Taču nākotnē pie šī jautājuma mēs varētu atgriezties,” paziņo M. Vaitekūns.
Viņš aicina ņemt vērā, ka licences būs dārgākas. “Daudzus gadus cenas netika mainītas, taču paši redzam, kā ir augusi dzīves dārdzība. Makšķernieku skaits lielāks nekļūst. Pērn pieredzēts vēl nebijis gadījums, jo pāri palika vairākas sezonas licences. Es domāju, ka prasīta naudas summa par licenci nav augsta un, sezonai beidzoties, katrs jau var sākt atlikt naudu nākamās sezonas licences iegādei,” teic M. Vaitekūns.
Vienas dienas licence A zonā maksās 10 eiro (iepriekš 9 eiro), bet B zonā maksa iepriekšējā – 8 eiro. Sezonas licencēm attiecīgi – 100 eiro A zonā (iepriekš 80 eiro) un 70 eiro (iepriekš 50 eiro) B zonā. Tāpat tiek saglabātas atlaides noteiktām sabiedrības grupām – bērniem un jauniešiem līdz 16 gadu vecumam, senioriem, personām ar invaliditāti, politiski represētajām personām, kā arī “Goda ģimenes” kartes īpašniekiem. Ar atlaidi A zona licence maksās 70 eiro, bet B zonā 40 eiro. M. Vaitekūns atklāja, ka šobrīd licences tiek drukātas, kad varētu sākt to pārdošanu, vēl nemācēja teikt, bet pieļāva, ka tas varētu būt 8. marts. “Pieraksta sistēma nebūs, bet organizēsim kā iepriekšējā gadā – pēc dzīvās rindas principa,” tā M. Vaitekūns. Licences varēs iegādāties arī tīmekļvietnē manacope.lv un mobilajā lietotnē “Mana Cope”.
Atbilstoši nolikumam, bezmaksas licences var piešķirt Bauskas mednieku un makšķernieku biedrības biedriem, kuri aktīvi piedalās organizācijas rīkotajos zivju un vēžu resursu, kā arī dabas aizsardzības un saglabāšanas pasākumos. Tāpat bezmaksas licences var saņemt arī Bauskas novada pašvaldības pilnvarotas personas, kuras veic zivju un vēžu ieguves kontroli pašvaldības administratīvās teritorijas ūdeņos. Šīs licences tiek izsniegtas tikai klātienē Bauskas mednieku un makšķernieku biedrībā.
Jāņem vērā, ka iegādātās licences nav atļauts nodot vai pārdot citam makšķerniekam.
Makšķerēšanas licenču veidi un cenas
| Nr. | Licences veids | Cena (EUR) | Pieejamais licenču skaits gadā (gab.) |
|---|---|---|---|
| 1. | Vienreizējā / dienas licence A zonā | 10,00 | 50 |
| 2. | Vienreizējā / dienas licence B zonā | 8,00 | 400 |
| 3. | Vienreizējā / dienas licence ar atlaidi A zonā | 8,00 | 50 |
| 4. | Vienreizējā / dienas licence ar atlaidi B zonā | 5,00 | 150 |
| 5. | Sezonas licence A zonā | 100,00 | 30 |
| 6. | Sezonas licence B zonā | 70,00 | 150 |
| 7. | Sezonas licence ar atlaidi A zonā | 60,00 | 50 |
| 8. | Sezonas licence ar atlaidi B zonā | 40,00 | 100 |
| 9. | Sezonas bezmaksas licence A/B zonā | – | 20 |
Paredzēts, ka no licenču pārdošanas iegūtie līdzekļi tiks izmantoti zivju krājumu papildināšanai, vides aizsardzības pasākumiem un makšķerēšanas infrastruktūras uzlabošanai.
Bauskas Mednieku un makšķernieku biedrības vadītājs M. Vaitekūns spriež, ka sabiedriskajai apspriešanai ir formāls raksturs, jo ar visām institūcijām jaunais nolikums ir saskaņots. “To ir apstiprinājusi Zemkopības ministrija, Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts “BIOR”, Valsts vides dienests un Dabas aizsardzības pārvalde. Šis jautājums pārrunāts arī ar iedzīvotāju konsultatīvajām padomēm, pašvaldības amatpersonām un iebildumi nav saņemti. Būtiskus šķēršļus jauno noteikumu apstiprināšanai neredzu. Taču, ja tādi atradīsies, tad sanāk sezona jau būs beigusies -nesākusies,” pauž M. Vaitekūns.
“Bauskas Dzīves” aptaujātie copmaņi, kuri iepriekš, sākoties licencētai makšķerēšanai pilsētas teritorijā, pārcēlās un Mēmeli, kur licenci nevajadzēja, bet pietika tikai ar makšķerēšanas karti, izteica neizpratni un dusmas par plānotajām izmaiņām.
“Kur ir loģika? Iepriekš Bauskā paši pilsētnieki varēja nosacīti par brīvu nodoties savam hobijam. Tagad visur licencētā zona – gribi ķert vimbu, maksā!” sašutis baušķenieks Vilnis. Viņaprāt, jāpaliek pie iepriekšējās kārtības, jo ir jāpadomā par neaizsargātākajām iedzīvotāju grupām, kurām katrs eiro ir no svara. Ne visiem ir auto ar ko aizbraukt uz copi, kur nav licencētā makšķerēšana ieviesta.
“Kā lai ar minimāliem ienākumiem iztiek? Gudri var paziņot- krājiet, bet jāatliek jau visam- elektrībai, malkai, zālēm. Kur tos eiro, lai dabū? Pensionāram, invalīdam vēl jāiet stāvēt rindā pēc licences. Absurds!” neizpratnē ir Vilnis.
Savukārt Normunds pastāsta, ka bija dzirdējis runas par jauno nolikumu, bet izstrādāto nav redzējis. Viņš apšauba, ka seniori pētīs pašvaldības mājaslapu, jo datoru, viedierīces neizmanto. “Turklāt paziņojums par sabiedrības viedokļa noskaidrošanu parādījās vien 19. februārī, bet paskaidrojuma rakstā iegrāmatots ir 11. februāris. Vai apzināti tik īss periods atstāts? Kā tie iedzīvotāji tika sasniegti, kuri nelasa pašvaldības ziņas internetā? Cik vispār no mūsu deputātiem ir aktīvi makšķernieki? Tagad deputāti nolems, kur mums makšķerēt un par cik makšķerēt! Novada iedzīvotāji un viņu vajadzības ir mazsvarīgas, tagad bagātie “londonieši” (Rīgas makšķernieki) varēs ieņemt baušķenieku vietas,” uzskata Normunds.
Makšķerēšana mūsdienās ir biezo privilēģija.
Atklātā tekstā pasaka,ka apspriešana ir formalitāte un viss jau ir saskaņots un droši vien arī nolemts
Pareizi jau copmaņi saka, viss tik ļoti sarežģīts
jau sen kā pateikts paša BMMB vadoņa vārdiem: “Kaut nebūs vairs neviena biedrības biedra, mēs joprojām būsim”. Kas tie mēs? Varētu būt tie, kuriem bija un joprojām tiek piešķirta iespēja “apgūt” ES, Zivju fonda un pašvaldības piešķirtos līdzekļus. Apgūt līdz tādam līmenim, kad šajās trijās upēs ir vien iespējams noķert vairošanās instinkta dzītās zivis, līdakas ieskaitot. Tās līdakas, kuras līdz šejienei jau rudenī atpeld no Lielupes lejteces un arī jūras, lai agri pavasarī nārstotu. Tā nārsta rezultātu, sīkās līdaciņas te tā arī nav sastopamas jau daudzus gadus. Paliek jautājums, vai tas nav rezutāts tam, ko savulaik BDZ pauda BMMB valdes loceklis, pēc izglītības ihtiologs- pārmest zemniekiem par palieņu pļavu tranformēšanu aramzemēs un konvencionālas lauksaimniecības veikšanu šajās palieņu pļavās ir muļķigi, pat noziedzīgi. Varbūt tādēl, ka Vides dienests izdeva rīkojumu vienam šādam upes aparējam, BMMB projektos iesaitītajam “upes tīrītājam” šādu aramzemi ‘atgriezt” iepriekšējā izskatā, kā palienes pļavu?
Vai neredzam par ko pārvērties Ziedoņu sēklis ,vai tur nārsto vimbas,vai laši? Varbūt vērts papētīt kur paliek projektu nauda? Par kādiem līdzekļiem laivu zaglis uzcēlis tādu māju ? Vajag tikai visu aizliegt un naudu novirzīt kur vajag!
ko šajā gadījumā lems mūsu Okmaņpaps? Vai viņam tā “izveidojusies situācija” būs saskatāma no domes otrā stāva logiem, vai arī rezultāts būs kā savulaik Zemkopības ministrs izsacījās par tukšās taras problēmām mežos un upju krastos- es pa saviem ministrijas logiem nevienu pudeli neredzu! Vien, vai tie, kaut 10 eiro nav krietni par daudz tiem mūslaiku pensijas, invaliditātes pabalsta saņēmējiem par kaut par 10 zivīm, ja tās, cerams, noķers? Bet, ko darīt tiem, kam tie 10 eiro tomēr jāatlicina sadārdzināto rēķinu nomaksai? Tiem, kuriem līdz bezmaksas vietai upē kājām neaiziet bet sab, transports nekursē? Sēdēt uz soliņa parkā un atcerēties “labos” padomju laikus, kad cilvēki nebija tik rijīgi?
Gabis, tev ir pierādījumi, ka Ziedoņu sēklī (vispār jau Važītes) nenārsto vimbas, ja nav tad turi muti. Dīvānu eksperta spriedumus paturi pie sevis….
p.s. ja vimbas nenārstotu BIOR nekad neļautu pacelt noķerto skaitu līdz 7 un licencētā laikā līdz 10…..
tad jau redzēsim – “labos” padomju laikos biļete maksāja 3 rubļus (polšu par 2.80 varēja nopirkt).
Matemātika 70 euro (sezonas) dalīt ar 36 ķeršanas reizēm ir 1,94 par dienu, 36 reizes pareizina ar 10 zivīm iegūstam 360 zivis, vienas zivs izmaksa 0,19 centi. Nu ko leiputrijā dzīvojam…. (cik veikalā maksā?)
Tā kā nečīksti…….
Te nav variantu, jāliek iekšā rūtainā.
jaunieceltais inpektoriņ, tad ko iebildīsi sen kā novērotajam, ka gandrīz visi “gaļenieki” meklējami tajā pašlaik BMMB biedru sarakstā, tajā, kuriem garantēta licence ar atlaidi A zonā? Dosies šājā zonā vien “zināmā laikā” vai arī “pievērtām acīm”?
nārsto, nārsto, vien pēcnārsta sīkie vimbulēni nav redzami, ar dažiem izņēmumiem, jau vismaz gadus desmit. Tieši tāpat, kā “uz grunts” savulaik šeit mudžējušās zivis, tādas, kā akmeņgrauži, grunduļi, par ‘pīckām” dēvētās un arī nēģu ņurņiki, naf un viss. Arī vimbu nebūtu, ja Latvenergo tās nepavairotu zivaudzētavās. Arī līdakas, vēl sastopamās šeit, “saules gaismu” ir ieraudzījušas zivjaudzētavās. Bet, to jau kabinetos nesaskatīt.
atnāc, iemet un velc. Vien, ja nebūtu redzējis- atnāk tie paši Valērijs, Māris un vēl viens otrs, met, met, uzmet kūkumu un aiziet. Tikai viņiem tajās licencēs iedrukāts BEZMKSAS
dēliņ, tajos tavai zināšanai, šādas “biļetes” vietējiem netirgoja ne par kādu naudu. Liegums bija liegums un viss. Tajā, tolaik noteiktajā liegumā makšķerēt varēja vien ar Rīgas izsniegtām atļaujām, kurās bija pieminēts arī šīs atļaujas saņēmēja biedrs, kuru bieži vien atļaujas saņēmējs izvēlējās no Bauskas “asu” vidus. Vien tolaik pat partijas CK neienāca prātā liegumu “ierīkot” visas upes garumā.
Nav jau daudz to sezonas licenču pēc skaita. No gaļiniekiem zivis pagājušā gadā varēja nopirkt 1,50 eur gabalā, kad zivju mazāk tad 2 eiro. Nu man tās prasmes nav tik labas un astoņas nekādi nevaru no tās upes izdabūt, kur nu vēl desmit. Labi, ja trīs sanāk. Tad, ja gribas zivi, lētāk nopirkt no šiem “matadoriem”. Un smeļ viņi šo zivju sudrabu ne jau pie pilsētas stadiona, bet atvarā pie Mežotnes pilskalna. Leiši tur arī nakšņo un vezumus ved uz mājām, kaut pašiem Lietuvā tajā pašā Mūsā un Mēmelē nav nekāda licencētā zveja.
ko tad teiksiet par joprojām spēkā esošajam BIOR un ZM ierēdņu atzinumam, ka murdu zveja Buļļupē piekopjama līdz 15 aprīlim, bet šeit liegums jau no 15 marta? Vai nebūtu jāņem vērā kaut zinošu makšķernieku gadiem pieredzētais, ka “īstais krējums” šeit sākas neilgi pēc murdu izņemšanas Buļļupē. To, ka dažu “neražu” gadu dēļ murdiem garām aizpeld krietni vairāk zivju un tās šeit parādās agrāk dēļ būtu jāmaina lieguma laiks?
Visur pāri peld nauda,ir nauda,atdod.
Rijība aug augumā. Štatos nauda noderēs.
Brīnums ka dolāros neliek maksāt.
Un kā teica,iekrāj,bet atdod
Skaisti jau uzrakstīts: Saistošo noteikumu īstenošana nodrošinās iedzīvotājiem veselīga dzīvesveida, atpūtas un brīvā laika pavadīšanas pakalpojuma pieejamību Bauskas novadā radot vienlīdzīgas tiesības un iespējas saņemt kvalitatīvu pakalpojumu. Tiešie ieguvēji būs Bauskas novada iedzīvotāji un viesi, kuri nodarbojas ar
makšķerēšanu. Netiešie ieguvēji prognozēti tūrisma pakalpojumu sniedzēji –ēdināšanas, tirdzniecības,
naktsmītņu u.c. uzņēmumi, kā arī makšķerēšanas inventāra veikali. Līdz ar pieaugošo apgrozījumu ar
makšķerēšanu saistītajās nozarēs, palielināsies ieņēmumi valsts budžetā nodokļu veidā. Saistošie
noteikumi neierobežo uzņēmējdarbības aktivitātes un komersantu pakalpojumus vai konkurētspēju.
Būtu padomāts par iedzīvotājiem, ja tiem atstātu kādu brīvu upes daļiņu, kur savu pīcku iemērkt bez tās licences. Nu es ar diviem kruķiem tālu netieku, bet makšķerēt kāre ir. Nu ar laivu es ar uz augšu pa upi neaizpeldēs un auto man nav.
kāds adrenalīna pieplūdums, laikā kad tās zivis līdz mašīnai jādabū un līdz nospied gāzes pedāli… Un kāds atvieglojums, ja kārtējo reizi esi izsprucis sveikā. Un tas gandrīz par visiem “veselīgā dzīvesveida cienītājiem” ar licenci kabatā kārtīga vimbu kāpiena laikā.
Maksāsiet vairāk un tad arī zivis būs vairāk, ka es jums saku…
Pirms nelika murdus un tīklus visiem zivis pietika,rodas jautāt kapēc centrāltirgu tirgo zemizmera vimbas
Mēmelē virs gaisa tiltiņa atļaut ķert vismaz pensionāriem,invalīdiem,bez licenses.
Šīs izmaiņas noteikti nav vietējo iedzīvotāju interesēs. Kur lai Bauskā aiziet ar bērnu iemērkt makšķeri upē?
Nevajag to vimbu tik iespēju pacopēt Bauskā
tad kuru gan citu, ja ne vietējo? Tu domā to rīdzinieku, kuri jau iepriekšējās dienas vidū pirms licenču tirgošanas sākuma veidoja sarakstus to “ar atlaidi” pāri palikušo licenču iegūšanai A zonā? Taču nē, tie rīdzinieki taču šeit nekulsies naksts vidū to kaut 10 vimbu dēļ. Interese ir ir tieši vietējiem, tiem, kuriem tiek tie 80% no ietirgotā, tiem, kuri pat izlemj “uzlabot” MK noteikumos rakstīto un nārsta liegumu pagarina par 15 dienām, kā arī lieguma zonu palielina. Tiem, kuri nespējot iztirgot pagājušajā gadā izprintēto licenšu skaitu, tagad domā to paveikt ar cenas paaugstināšanu šīm licencēm. Tie nav mūsu novada iedzīvotāji, kuri izdomāja licencēto makšķerēšanu ieviest visā novada teritorijā Mēmelē, vien šoreiz nesanāca? Vai tie nav mūsu novada iedzīvotāji, kuri sev piešķīra bezmaksas licences, tieši tāpat kā tās bezmaksas biļetes savulaik šeit festivālu rīkotājiem. Diez vai bagarētājam, ekskavatoristam arī tika…Interese ir tiem, nu jau zem 40 skaitā BMMB biedriem, ar garantēti piešķirtajām licencēm ar atlaidi A zonā un diez vai tikai to 10 vimbu dienā noķeršanai. vai ne?
Kuldīgā Ventā arī ir vimbas, pie tam lielākas kā Bauskā. Tur licencētā makšķerēšana notiek Ventas upes posmā, kas sākas no ķieģeļu tilta pār Ventu un turpinās lejup pa straumi līdz Abavas ietekai. Makšķerēšanas sezona ir sadalīta divos periodos: Ziemas-pavasara sezona: 1. janvāris – 15. jūnijs; Vasaras-rudens sezona: 16. jūnijs – 31. decembris.
Pieejamas dažāda veida licences – vienas dienas, sezonas un gada licences. Vienas dienas licence ziemas-pavasara sezonā maksā 10 eiro, savukārt vasaras-rudens sezonā tā ir 5 eiro. Sezonas licence ziemas-pavasara sezonā maksā 40 eiro, bet vasaras-rudens sezonā – 20 eiro. Gada bezmaksas licences makšķerēšanai Ventas upes posmā ir tiesīgas saņemt: personas, kuras ir vecākas par 65 gadiem; bērni un pusaudži līdz 16 gadu vecumam; personas ar invaliditāti; politiski represētās personas; trūcīgie un maznodrošinātie Kuldīgas novada iedzīvotāji; Ventas upes posmam pieguļošo krastu zemju īpašnieki un viņu ģimenes locekļi (laulātais, bērni, vecāki); Latvijas Goda ģimenes apliecības “3+ Ģimenes karte” lietotāji. Ziemas-pavasara sezonā katras nedēļas otrdiena ir saudzēšanas diena, kad makšķerēšana ir aizliegta. Makšķerēšanas noteikumu ievērošanu kontrolē Kuldīgas novada pašvaldības policija, Valsts vides dienests un Dabas aizsardzības pārvalde. Makšķerniekam pārbaudes laikā jāuzrāda licence, makšķerēšanas karte un personas apliecinošs dokuments.
un kā tad te, Bauskas novadā, cik licences mēs pārdotu pārējos mēnešos, laikā, kad vimbas vairs mūspusē nav sastopamas? Ja nu vienīgi bezmaksas.
Te nu būtu jāuzdod jautājums novada domes priekšēdētājam, biedram Okmanim. Kā tad ir ar to iedzīvotāju līdztiesību vienotajā novadā? Vai savulaik Rundāles novadā dzīvojošajiem tās nav krietni lielākas par citās teritorijās dzīvojošo tiesībām uz nakstmieru, atpūtu brīvdienās, bez daudzos gadījumos iedzērušu vai citādi neadekvātu makšķernieku klaigām? Vai Lielupes kreisā krasta posma no tās sākuma līdz karjeram “Zaķi” mājsaimniecību iedzīvotāji ir jūtīgāki pret licencēto makšķernieku darbībām, tā nav tāda, kā , teiksim, “dzeltenās mājas” pirms Mūsas tilta, māju Mēmeles labajā krastā, iepretim Pilskalna parkam un pilij, kā arī citu pilsētas upes krastos atrodošo privātīpašnieku un citu iedzīvotāju “jūtība” pret ne vienmēr adekvātajiem pīckas turētājiem? Tad, kādēl vieniem tas “sirdsmiers” pienākas, bet citiem nē, vai tad arī tu neesi visa novada iedzīvotāju pārstāvis?
Pie mums visi iedzīvotāji ir līdztiesīgi,bet daži iedzīvotāji ir līdztiesīgāki par citiem.
Rīgā Daugavā pašlaik redz tīklu bojas. Lielupes lejtecē arī ir tīkli?
Zagĺi ir un paliek zagĺi mazà krievija tà jusu latvija
Vai grēcinieks var būt mācitājs ?
ja tev būtu kaut cik necik smadzeņu galvā, vai tad tu uz āķa uzķertos. Tās aukstās smadzenes tev vien instinktam.
Iemetīšu savas 5 kapeikas.
Beidziet čīkstēt, jebkuram vismaz vienu dienu sezonā ir pieejama bezmaksas licenze A zonai- katru gadu vimbu svētkos tiek organizētas makšķerēšanas sacencības- piesakies un saņem savu bezmaksas licenzi un droši viens pats vai ar bērniem vari baudīt ķeršanu pilsētas teritorijā.
Otra lieta- aiz pilsētas administratīvās robežas to var turpināt darīt cauru gadu – pāris simti metru un ķer, kā ķēri iepriekš.
Trešā lieta – tie lielākie bļāvēji kaut kā parasti neprot ievērot noteikumus un noķerto vimbu skaits dažam labam Norčam neapstājas pie dienā noķertām un paturētām iepriekš atļautām 8 vimbām. Nests prom tiek maisiem! Un te nekas nemainīsies no tā vai licence kļūs dārgāka vai sezona garāka.
Ceturtā lieta- vīri ir piemirsuši, ka zivju ieguve Latvijas teritorijā fiziskām personām atļauta tikai pašpatēriņam- lasīt -nevis tirgošanai un pus Bauskas pabarošanai tās pārdodot.
Bet par organizēšanu- pietrūkst kontroles,piebtā būtu jāpiestrādā, bet tajā pašā laikā ir uzlabojusies situācija ar atkritumu daudzumu pie upēm, kas paliek pēc makšķerniekiem. Vismaz vairs ne**ršam, kur ēdam.
diez, ko teiktu, ja tava sieva uz Latviju atbrauktu vienreiz gadā un šī atvaļinājuma laikā ar viereizējo bezmaksas mīlas nakti , bet par pārējām- maksās ragā laulāto draudzīņ. Tepat pāris simtu metru, nu tas būtu, ja vien tu dzīvo Janeikās, vai arī virs mototrases Mūsa, bet upes tuvumā.Diez, kurim tavuprāt, nes “tiem maisim”, tie, kuri to licenci vairs nespēj nopirkt, vai tie, kuriem tā pienākas ‘automātiski”, ar atlaidi A zonā, BMMB biedriem, kurus tu arī, iespējams, tepat pilsētā arī esi redzējis, nonofilmēji, nebija mobilņika līdzi, jeb esi vienkāršs Dir-ējs? Pašpatēriņam, tad no kurienes tad pašvaldības svētku rīlotājie tie simti saldēto vimbu uzradās? Vēl laikā, kad vietējais copmanis par komersantu nebija pārtapis? “Ēdiena pasniedzējiņ”, kā tad ir ap sirdi, vai pats domē un BMMB nesi visu sad-irsis?
par tiem atkritumiem. Tie “melnie maisi”, BMMB uzstādītie pirms licenžu sezonas, tie dažķārt pat pāris gadus “stāvēja” kur pakārti bija.
Žēl, ka Tavas spirta nodzertās smadzenes nespēj sagremot vairāk par 2 nepaplašinātiem teikumiem. Tavā dzīvē haļava ir beigusies, būs jāstaigā tev uz Janeikām copēt. Tik nesabeidz muguru, stiepjot vimbas uz Bausku
vēl jau tev palicis skolas laiku “arguments” – tāds kā “pats esi muļķis”, ja citi argumenti beigušies.