KP par neatļautu vienošanos LAP, “Nordeka” un “Latvijas sabiedriskajam autobusam” piemērojusi kopumā 1,975 miljonu eiro sodu; “Nordeka” strādā Bauskas novada teritorijā, nepiekrīt KP lēmumam

Konkurences padome (KP) par aizliegtu vienošanos reģionālās nozīmes pasažieru pārvadājumos piemērojusi naudas sodu kopumā 1,975 miljonu eiro apmērā trim reģionālajiem pasažieru pārvadātājiem – AS “Liepājas autobusu parks” (LAP), AS “Nordeka” un SIA “Latvijas sabiedriskais autobuss”, trešdien žurnālistiem pavēstīja KP priekšsēdētājs Juris Gaiķis.

Tostarp LAP piemērota soda nauda 862 700 eiro apmērā, “Nordeka” – 637 600 eiro apmērā, bet “Latvijas sabiedriskajam autobusam” – 474 600 eiro apmērā.

“Bauskas Dzīve” atgādina, ka AS “Nordeka” veic pasažieru pārvadājumus maršrutos Bauskas novada teritorijā, kā arī līnijā Bauska-Rīga-Bauska.

KP Aizliegtu vienošanos departamenta direktore Ieva Šmite skaidroja, ka sodu apmēru nosaka, vērtējot pārkāpuma smagumu, ilgumu, vainu pastiprinošos un mīkstinošos apstākļus, kā arī sekas un citus aspektus. Visiem trim uzņēmumiem sods noteikts 5,6% apmērā no iepriekšējā pieejamā gada apgrozījuma. Turklāt “Nordeka” piespriestais 5,6% apmēra sods, kas veido 554 466 eiro palielināts par 15%, jo tā KP redzeslokā nonākusi atkārtoti un jau 2008.gadā tika sodīta par neatļautu vienošanos.

Soda nauda kompānijām piemērota par vienošanos Autotransporta direkcijas (ATD) organizētajos iepirkumos par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu ar autobusiem reģionālās nozīmes maršrutos uz 10 gadiem.

KP secinājusi, ka LAP, “Nordeka” un “Latvijas sabiedriskais autobuss”, lai iepirkumā iegūtu pakalpojuma sniegšanas tiesības maršrutos maksimāli pietuvināti noteiktajai robežai – 15 miljoni kilometru gadā, – savstarpēji apmainījās ar komerciāli sensitīvu informāciju ne tikai par lotu sadali, bet arī par dalības nosacījumiem iepirkumos, vienojoties, piemēram, par piedalīšanos vai nepiedalīšanos konkrētajā lotē, kā arī par piedalīšanās formu iepirkumos – individuāli vai veidojot apvienības.

Gaiķis skaidroja, ka KP sākotnējo informāciju par karteli saņēmuši no tirgus dalībnieku pieteikuma Iecietības programmas ietvaros, kas atklāja, ka pirms piedāvājumu iesniegšanas iepirkumā 2019.gada 26.augustā “Nordeka” telpās Rīgā notika LAP, “Nordeka”, “Latvijas sabiedriskais autobuss” un pieteikuma iesniedzēja tikšanās. KP priekšsēdētājs gan arī piebilda, ka ziņotājs tomēr nekvalificējās kā Iecietības programmas dalībnieks, jo nebija iesaistījies kartelī.

Tikšanos starp sodītajiem apstiprina arī lietas dalībnieku mobilo telefonu numuru noslodzes dati, kas norāda, ka minēto uzņēmumu pārstāvji norādītajā datumā un laikā atradās “Nordeka” telpās vai tās tuvākajā apkārtnē.

Šmite skaidroja, ka tikšanās laikā tika piedāvāts katram klātesošajam tirgus dalībniekam izlemt, kurā lotē tas gribētu piedalīties. Par sākotnējo paškritēriju tirgus sadalei tika piedāvāts izmantot katra tirgus dalībnieka jau noslēgtos līgumus, tas ir, maršrutus, ko katrs tirgus dalībnieks jau apkalpo, kā arī bāzes atrašanās vietas. Tikšanās laikā tika uzrādīta arī iepriekš sagatavota tabula ar visām 16 lotēm, ko papildināja rokrakstā veiktas piezīmes par iespējamo lotu sadali.

Tabulas, kurās norādītas visas 16 lotes un ietvertas piezīmes ar plānoto uzvarētāju un dalības formu – individuāli vai apvienībā -, lietas dalībnieki regulāri aktualizēja un savstarpēji sūtīja cits citam. Tas palīdzēja uzskatāmā veidā vienā dokumentā pārraudzīt visas 16 lotes un veikt lotu sadales rezultātu fiksāciju laika gaitā, nodrošinot karteļa vienošanās nepārtrauktību un sekošanu līdzi tās izpildei.

“Tiekoties, sarunu vedēji bija valdes pārstāvji un akcionāru dalība nebija,” teica Šmite, piebilstot, ka paši uzņēmumi uzskata, ka tā ir bijusi atļauta sadarbība un viņi neko nav pārkāpuši sadarbojoties. Šmite arī norādīja, ka KP ieskatā atļauta sadarbība būtu ar objektīviem iemesliem sadarboties, bet šeit ir redzams, ka karteļa pamats bija iegūt maksimāli tuvu atļautajiem 15 miljoniem kilometru un rūpīgi sekot, lai tos nepārkāptu. “Iesaistītie vienojās, kurā lotē iet kopā, kurā startēt atsevišķi,” teica Šmite. 

Šmite norādīja, ka karteļa vienošanās rezultātā tika deformēts sabiedriskā transporta pakalpojumu tirgus visā Latvijas teritorijā un ATD saņēma nevis reāli konkurējošus pretendentu piedāvājumus, bet gan savstarpēji konkurentu saskaņotus un konkurenci imitējošus piedāvājumus.

Sākotnējais ATD konkurss vairākkārtīgi tika pārtraukts un izsludināts no jauna. KP izpētē secināja, ka lietas dalībnieki apmainījās ar komerciāli sensitīvu informāciju arī pēc sākotnējā iepirkuma izsludināšanas, lai nodrošinātu, ka arī secīgi izsludinātajos iepirkumos katrs lietas dalībnieks varētu apkalpot maršrutus maksimāli pietuvināti 15 miljonu kilometru robežai.

KP, izvērtējot lietas pierādījumus, secināja, ka pārkāpumu periodā tika plānotas teju 20 tikšanās, kurās dažādās kombinācijās tikušies visi trīs lietas dalībnieki. Turklāt, lai īstenotu vienošanās un nodrošinātu tās nepārtrauktību, vienošanās starp lietas dalībniekiem tika sistemātiski aktualizēta un attīstīta, izmantojot dažādus saziņas kanālus – ne tikai zvanus, epastu un īsziņu sarakstes, bet arī mobilās lietotnes “Whatsapp”, “Telegram”, “Google drive”.

Procesuālās darbības KP veica 2020.gada vasarā un, kā norādīja Gaiķis, LAP arī kavēja procesuālo darbību veikšanu. “Tā bija laika vilcināšana, neuzrādot pieprasīto informāciju, telefonus, datorus, kā arī neierodoties laicīgi. Komplekss pasākumu kopums,” skaidroja Gaiķis, piebilstot, ka par šo LAP arī tika sodīts, bet uzņēmums nāca ar izlīgumu un samaksāja sodu. Tas neietekmēja šo KP izmeklēšanu un gala sodu.

Gaiķis arī paskaidroja, ka izmeklēšanas gaitā ir apmeklēta arī ATD un nav secināta iestādes iesaiste šajā kartelī. 

LAP valdes priekšsēdētājs Leonīds Krongorns aģentūrai LETA iepriekš norādīja, ka kompānija tuvākajā laikā padziļināti iepazīsies ar KP lēmuma pilno tekstu, lai varētu sniegt plašākus komentārus par situāciju.

“LAP savā profesionālajā darbībā ievēro visas likuma prasības un noliedz konkurences tiesību noteikumu neievērošanu vai Konkurences likuma pārkāpšanu. Pēc padziļinātas iepazīšanās ar lēmuma argumentāciju, LAP lems par konkrētu tiesību aizsardzības līdzekļu izmantošanu, lai aizsargātu savas tiesiskās intereses, pierādot savas rīcības godprātību un vainas neesamību,” pauda kompānijā.

Arī “Nordeka” pārstāvji aģentūrai LETA iepriekš pauda, ka nepiekrīt KP lēmumam, norādot, ka uzņēmums nav ņēmis dalību aizliegtā vienošanās, kas būtu pretrunā Konkurences likumam un ES tiesību normām. Sīkākus komentārus “Nordeka” sola sniegt pēc detalizētas iepazīšanās ar KP lēmuma pilno tekstu.

Savukārt ATD pārstāvji aģentūrai LETA iepriekš norādīja, ka Publisko iepirkumu likuma normas, kas paredz izslēgt pretendentu no dalības iepirkumā, konstatējot, ka pretendents ir atzīts par vainīgu konkurences tiesību pārkāpumā, nav attiecināmas uz jau noslēgtajiem iepirkuma līgumiem. Līdz ar to ATD nav tiesīga lauzt noslēgtos iepirkuma līgumus, pamatojoties uz KP pieņemtajiem lēmumiem.

ATD valdes priekšsēdētājs Kristians Godiņš otrdien, 17.janvārī, Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” norādīja, ja KP lēmums stāsies spēkā attiecībā uz kādu uzņēmumu, ar kuru bija plānots noslēgt līgumu, šādu līgumu nedrīkstēs noslēgt, kā arī attiecīgais uzņēmums nedrīkstēs piedalīties tuvākajā valsts iepirkuma konkursā.

Jau ziņots, ka LAP apgrozījums 2021.gadā bija 15,406 miljoni eiro, kas ir par 41% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa pieauga vairākkārt, sasniedzot 3,603 miljonus eiro.

Pēc KP 2022.gada 29.marta lēmumā par Konkurences likuma pārkāpuma konstatēšanu LAP darbībās, uzņēmuma mazākuma akcionārs (34,85%) ir Liepājas pašvaldība, bet 59,83% akciju pieder SIA “LAP1R”, kas, pēc “Firmas.lv” datiem, pastarpināti pieder Andra Šķēles (67%) un Aināra Šlesera (33%) ģimenēm.

Vienlaikus “Nordeka” apgrozījums 2021.gadā bija 9,9 miljoni eiro, kas ir par 21,8% mazāk nekā gadu iepriekš, un tā strādāja ar 220 000 eiro zaudējumiem pretēji peļņai gadu iepriekš. “Nordeka” reģistrēta 1991.gadā, un tās pamatkapitāls ir 2,669 miljoni eiro. Uzņēmuma patiesais labuma guvējs ir Juris Savickis.

Savukārt “Latvijas sabiedriskais autobuss” 2021.gadā strādāja ar 8,474 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir gandrīz 4,4 reizes vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa pieauga 2,7 reizes – līdz 49 767 eiro. Uzņēmums reģistrēts 1996.gadā, un tā pamatkapitāls ir 445 797 eiro. “Latvijas sabiedriskais autobuss” pieder SIA “B-Bus”, kas savukārt pieder Īrijā reģistrētam uzņēmumam “PTC Consulting”. Kompānijas patiesais labuma guvējs ir Vitālijs Komars.

Foto – Bauskas autoostā piestāj akciju sabiedrības “Nordeka” autobusi; attēls no “Bauskas Dzīves” arhīva.