Šī gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 miljons 845 tūkstoši iedzīvotāju, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. No viņiem 62,8 % bija darbspējas vecumā, bet 14,8 % bija bērni vecumā līdz 14 gadiem, no kuriem lielākā daļa dzīvo Rīgas reģionā. Migrācijas dati rāda, ka turpina pieaugt iedzīvotāju skaits Rīgas reģionā. Pieaug latviešu īpatsvars, palielinās arī pilsoņu skaits.
Pagājušajā gadā CSP ieviesa jaunu iedzīvotāju skaita novērtēšanas metodi, kas balstās uz administratīvajiem datiem un personu “dzīvības pazīmēm” jeb aktivitāti dažādos reģistros. CSP norāda, ka jaunā metode ļauj precīzāk novērtēt iedzīvotāju skaitu un migrācijas plūsmas, iegūt ikgadējus detalizētus datus, izmantojot administratīvos datu avotus, tādējādi samazinot respondentu slogu un izmaksas.
2026. gada sākumā 62,8 % Latvijas iedzīvotāju bija darbspējas vecumā (15 līdz 64 gadi). Salīdzinot ar 2025. gada sākumu, to īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā samazinājās par 0,2 procentpunktiem. Seniori 65 un vairāk gadu vecumā veidoja 22,4 % no visiem iedzīvotājiem, īpatsvaram pieaugot par 0,5 procentpunktiem. Savukārt 14,8 % iedzīvotāju bija bērni vecumā līdz 14 gadiem un to īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā samazinājies par 0,3 procentpunktiem.
CSP dati liecina, ka vidējais iedzīvotāju vecums Latvijā ir 43,7 gadi. Reģionos tas ir robežās no 42,8 gadiem Rīgas reģionā līdz 46,3 gadiem Latgalē.
Salīdzinot ar 2025. gada sākumu, iedzīvotāju skaits samazinājies par 0,83 % jeb 15,5 tūkstošiem. Tas ir mazākais iedzīvotāju skaita samazinājums pēdējo trīs gadu laikā. Mirstībai pārsniedzot dzimstību jeb negatīva dabiskā pieauguma ietekmē iedzīvotāju skaits samazinājās par 0,76 % jeb 14,2 tūkstošiem. Izbraukušo skaitam pārsniedzot iebraukušo skaitu jeb negatīvās migrācijas plūsmas dēļ – samazinājums par 0,07 % jeb 1,3 tūkstošiem.
2025. gadā Latvijā piedzima 11 931 bērns – par 956 bērniem jeb 7,4 % mazāk nekā 2024. gadā. Samazinājusies mirstība – 2025. gadā reģistrēti 26 109 mirušie – par 552 jeb 2,1 % mazāk nekā gadu iepriekš. Pērn Latvijā iebrauca 13,8 tūkstoši, izbrauca 15,1 tūkstotis cilvēku
Pērn Latvijā iebrauca par 875 jeb 6,0 % mazāk nekā 2024. gadā. No citām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm ieradās 3,3 tūkstoši jeb 24,2 % iebraucēju (par 16,1 % mazāk nekā gadu iepriekš), no tiem visvairāk bija iebraucēju no Vācijas – 739 jeb 22,1 %. No ES kandidātvalstīm ieradās 3,3 tūkstoši jeb 24,1 % iebraucēju, no tiem 2,8 tūkst. no Ukrainas. No Apvienotās Karalistes ieradās 2,2 tūkst. jeb 15,5 % no kopējā imigrantu skaita, no Krievijas – 1,5 tūkst. jeb 10,9 %, no Indijas – 994 jeb 6,8 %.
Pērn no Latvijas izbrauca 15,1 tūkstotis – par 3 820 cilvēkiem jeb 20,2 % mazāk nekā 2024. gadā. Uz citām ES dalībvalstīm 2025. gadā devās 8,3 tūkst. jeb 54,6 % no visiem aizbraucējiem (par 4,7 % mazāk nekā gadu iepriekš). Starp tiem visvairāk izbrauca uz Vāciju – 2,3 tūkst. jeb 14,9 % no visiem emigrantiem. Uz ES kandidātvalstīm – 2,9 tūkst. jeb 19,1 % no kopēja emigrantu skaita (par 2,0 tūkst. jeb 41,3 % mazāk nekā gadu iepriekš). Uz Ukrainu devās 2,9 tūkst. jeb 18,9 % no kopējā emigrantu skaita, uz Apvienoto Karalisti – 1,4 tūkst. jeb 9,3 %.
Šī gada sākumā Latvijā dzīvoja 17,2 tūkstoši Ukrainas kara bēgļu (2025. gada sākumā – 17,5 tūkst.). Pagājušajā gadā 7,6 tūkstoši jeb 55,1 % iebraucēju bija remigranti – Latvijas pilsoņi un nepilsoņi, kā arī iedzīvotāji, kuru valstiskā piederība ir cita, bet dzimšanas valsts ir Latvija. Salīdzinājumā ar 2024. gadu remigrantu skaits ir samazinājies par 2,4 tūkstošiem, un īpatsvars no kopējā imigrantu skaita krities par 12,7 procentpunktiem.
Lielākais bērnu īpatsvars Rīgas un Zemgales reģionos
CSP norāda, ka lielākais bērnu un pusaudžu (0–14 gadi) īpatsvars ir starp iedzīvotājiem Rīgas un Zemgales reģionos – 15,3 %. Pārējos reģionos bērnu un pusaudžu īpatsvars bija robežās no 15 % Vidzemē līdz 12,5 % Latgalē. Valstspilsētās bērnu īpatsvars svārstījās no 16,9 % Jelgavā līdz 13,3 % Daugavpilī un Jūrmalā. Gados visjaunākais bija Mārupes novads, kurā katrs ceturtais (24,7 %) bija vecumā līdz 14 gadiem, bet Krāslavas un Augšdaugavas novadā – attiecīgi tikai 9,5 % un 10,7 % iedzīvotāju bija vecumā līdz 14 gadiem.
Iedzīvotāju īpatsvars 15–64 gadu jeb darbspējas vecumā svārstās no 63,5 % Rīgas reģionā līdz 62 % Kurzemes reģionā. Valstspilsētās darbspējas iedzīvotāju īpatsvars svārstās no 63,3 % Rīgā līdz 60,6 % Ventspilī. Vismazākais šīs vecuma grupas iedzīvotāju īpatsvars ir Valkas novadā (58,6 %), bet lielākais Rēzeknes novadā (64,9 %).
2026. gada sākumā starp Latvijas reģioniem visvairāk senioru (vecumā 65 gadi un vairāk) bija Latgales reģionā – katrs ceturtais jeb 25,3 %, vismazāk Rīgas reģionā – katrs piektais jeb 21,2 %. Valstspilsētās lielākais senioru īpatsvars bija Ventspilī (25,6 %) un Daugavpilī (25,5 %), bet vismazākais īpatsvars Jelgavā – 20,8 %. Lielākais senioru īpatsvars gada sākumā bija Krāslavas un Valkas novados – attiecīgi 28,6 % un 27,4 % iedzīvotāju bija vecumā virs 65 gadiem, vismazākais senioru īpatsvars – Mārupes novadā – vien 11 %.
Pieaudzis latviešu īpatsvars
2026. gada sākumā latviešu īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā pieauga par 0,3 procentpunktiem, sasniedzot 63,8 % (2025. gada sākumā – 63,5 %). Savukārt krievu un baltkrievu īpatsvars samazinājās – attiecīgi par 0,2 un 0,1 procentpunktu, nemainīgs saglabājās ukraiņu, poļu un lietuviešu īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā.
No visiem valsts iedzīvotājiem 88,6 % ir dzimuši Latvijā un 11,4 % – ārvalstīs. 1,1 % Latvijas iedzīvotāju dzimuši ES valstīs, 4,8 % – Krievijā, 2,3 % – Ukrainā, 1,8 % – Baltkrievijā. 95% bērnu vecumā līdz 17 gadiem dzimuši Latvijā, 1,5 % – Apvienotajā Karalistē, 1,4 % – Ukrainā.
87,9 % Latvijas iedzīvotāju ir Latvijas pilsoņi (par 0,2 procentpunktiem vairāk nekā gadu iepriekš), 8,7 % – Latvijas nepilsoņi (par 0,2 procentpunktiem mazāk), 3,4 % – citu valstu pilsoņi (no tiem 27,4 % Ukrainas kara bēgļi).
Iedzīvotāju skaits pieaudzis septiņos Rīgas un vienā Vidzemes reģiona novadā
Pērn valstī 69,8 % bija pilsētu iedzīvotāji (1 milj. 288 tūkst.) un 30,2 % (557 tūkst.) – lauku iedzīvotāji. Rīgas reģionā dzīvo gandrīz puse (46,0 %) valsts iedzīvotāju. Savukārt pašā galvaspilsētā – 589 tūkstoši iedzīvotāju jeb 31,9 % no visiem valsts iedzīvotājiem un 45,7 % no pilsētu iedzīvotājiem.
2025. gadā Latgalē dzīvoja 235 172 iedzīvotāju – par 1,8 % jeb 4,2 tūkst. mazāk nekā gadu iepriekš, Kurzemē dzīvoja 271 669 un Zemgalē – 219 191 iedzīvotājs – par 1,1 % un 1,2 % (attiecīgi par 3,1 tūkst. un 2,7 tūkst.) mazāk, Vidzemē dzīvoja 271 223 – par 1,0 % jeb 2,8 tūkst. mazāk un Rīgas reģionā – 847 841 – par 0,3 % jeb 2,6 tūkst. mazāk nekā 2024. gadā.
Pēc iedzīvotāju skaita vislielākie novadi, ieskaitot to valstspilsētu iedzīvotāju skaitu, ir Ogres – 57,2 tūkst. un Valmieras – 50,3 tūkst. Lielākais iedzīvotāju skaits novados, kuros neietilpst valstspilsētas, ir Tukuma novadā (43,0 tūkst.), Cēsu (41,0 tūkst.) un Bauskas novadā (40 tūkst.). Vismazākie pēc iedzīvotāju skaita – Valkas novads ar 7,5 tūkst. iedzīvotāju un Līvānu novads ar 9,9 tūkst. iedzīvotāju.
2025. gadā iedzīvotāju skaits pieauga septiņos Rīgas reģiona novados – Mārupes, Ādažu, Ķekavas, Olaines, Ropažu, Salaspils un Siguldas, un vienā Vidzemes reģiona novadā – Saulkrastu. Vislielākais iedzīvotāju skaita kāpums bija Mārupes novadā (par 2,0 % jeb 762 cilvēkiem). Mārupes un Ķekavas novados bija pozitīvs gan dabiskais pieaugums, gan migrācijas saldo, savukārt Ādažu, Olaines, Ropažu, Salaspils, Siguldas, Saulkrastu un Valmieras novadā – pozitīvs migrācijas saldo.
Pērn iedzīvotāju skaits palielinājās Jūrmalā – par 1,8 % jeb 925 cilvēkiem, pārējās valstspilsētās saruka: Rēzeknē – par 1,7 % jeb 451 iedzīvotājiem, Jēkabpilī – par 1,6 % jeb 329, Ogrē – par 1,1 % jeb 258, Rīgā – par 1 % jeb 6,1 tūkst., Liepājā – par 1,0 % jeb 675, Daugavpilī – par 0,8 % jeb 640, Jelgavā – par 0,8 % jeb 426, Ventspilī – par 0,8 % jeb 244 un Valmierā – par 0,3 % jeb 66. Jūrmalā, Daugavpilī, Valmierā un Ventspilī bija vairāk iebraucēju nekā aizbraucēju, bet visās valstspilsētās bija negatīvs dabiskais pieaugums.
Visās trīs Baltijas valstīs pērn samazinājies iedzīvotāju un jaundzimušo skaits
2026. gada sākumā iedzīvotāju skaits Lietuvā bija 2,888 milj., kas ir par 3,1 tūkstošiem jeb 0,1 % mazāk nekā gadu iepriekš. Savukārt Igaunijā iedzīvotāju skaits samazinājās par 9,3 tūkstošiem jeb 0,7 % un bija 1,361 milj.
Lietuvā piedzima 17,6 tūkstoši bērnu – par 1,4 tūkstošiem jeb 7,6 % mazāk nekā 2024. gadā, Igaunijā – 9,2 tūkstoši bērnu – par 450 bērniem jeb 4,6 % mazāk.
