Uldis Varnevičs
Vecumnieku vidusskolas piebūve jau tagad sāk izmaksāt dārgāk, nekā plānots, – uzņēmējs prasa papildus vairāk nekā 50 tūkstošus eiro neparedzētiem darbiem. Deputāti, apspriežot jautājumu, atzina, ka biedē arī potenciālais izmaksu kāpums citos projektos.
Pagājušā gada 30. jūnijā parakstīja būvdarbu līgumu par Vecumnieku vidusskolas piebūves izbūvi starp Vecumnieku novada domi un personu apvienību «Kvintets M un Remce» par kopējo summu 7 008 382,45 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa.
Papildu darbi
Šogad finanšu komitejā 20. janvārī par papildu finansējuma pieprasījumu Vecumnieku vidusskolas ēkas pārbūvei informēja Bauskas novada attīstības un būvniecības departamenta vadītājs Mārtiņš Veinbergs: «Konstatēti vairāki fakti, kas atspoguļoti konstatācijas aktos un būvsapulču protokolos. Nepieciešami papildu darbi, kas sākotnēji nebija projektā paredzēti, un būvuzņēmējs nevarēja šādus darbus ieplānot. Sagatavota siltumtrases pārbūves papildu darba tāme, deformācijas šuves hermetizēšana ar modernāku un faktiskajai situācijai atbilstošu materiālu un grunts izstrādes papildu darbi. Konstatēja, ka pamatu izbūves vietā uzbērta melnzemes grunts, kuru nepieciešams norakt līdz stabilai grunts pamatnei. Kad sarēķina visu, nepieciešami 53 676 eiro papildu līdzekļi – ar pievienotās vērtības nodokli.»
Atlikums no meža
Jautājums deputātus satrauca. «Mums tik daudz objektu, visur var būt neparedzami darbi. Tā mēs «noēdīsim» budžeta rezervi,» uztraucās deputāts Voldemārs Čačs. «Tāpēc es gribu nopietnu pamatojumu visām papildu prasībām,» pauda Bauskas novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis. «Varbūt jādomā par neparedzētiem līdzekļiem citiem projektiem, jo ar pamatojumiem var mainīt projekta izbūvei paredzētās izmaksas. Tas ir slidens jautājums ar lielajiem objektiem,» pauda deputāts Guntis Kalniņš.
Ekonomiste Gita Skribāne sacīja, ka papildu tāmi iekļauj un finansē no atlikuma, kas bija paredzēts Vecumnieku vidusskolas pārbūves realizēšanai. «Mēs pārdevām mežu izsolē, un summa sedza līdzfinansējuma daļu 2022. gadam. Bija plānots, ka atlikums uz 2023. gadu būs 63 tūkstoši, bet no papildu tāmes no šīs summas tagad paliktu desmit tūkstoši. Tie jau ir ielikti budžeta tāmē kā papildu tāme. Ja neatbalstītu, ņemtu no budžeta ārā un summa pārietu atlikumā uz gada beigām konkrētam mērķim,» skaidroja G. Skribāne.
Dot vai nedot?
Smagākais diskusijas jautājums tomēr bija par to, vai piešķirt papildu finansējumu. Diskusiju par šo tēmu sāka deputāts Mārtiņš Mediņš: «Cik tālu iesim? Cik papildus piešķirsim šiem projektiem neparedzētos izdevumos? Lai nesanāk papildu 30 – 40 procenti no būvprojekta!»
Deputāts Juris Krievs pauda viedokli, ka maksājumu izmaiņas nedrīkst būt. «Šāda pieeja ar papildu darbiem, piemēram, «Latvijas Valsts ceļos», pēdējā laikā ir pilnīgi izslēgta. Līgumā jāparedz tas, ka būvnieks uzņemas pilnīgi visu atbildību. Jābūt stingriem līgumiem,» tā J. Krievs.
Par to G. Kalniņš skaidroja, ka pašvaldība rīkojas pēc Publiskā iepirkuma likuma, kurš neaizliedz samaksāt, ja ir pamatojums sadārdzinājumam vai būvprojektā ir neparedzēti darbi. To atļauts darīt līdz papildu 15 procentiem no līguma summas. Un tā, izrādās, nav vienīgā problēma šajā gadījumā.
Vienalga purvā
G. Kalniņš uzreiz iezīmēja aktuālāko problēmu: «Jāņem vērā, ka piedāvājums ir tapis pusotru gadu agrāk pirms būvniecības sākšanas. Normālā būvniecības procesā būvnieks varētu sakost zobus un turpināt, bet šajos objektos no piedāvājuma līdz būvniecības sākšanai, kā ar Bauskas sporta zāli, ir neizbēgami sadārdzinājumi.»
Vārdos tam nepiekrita Bauskas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Mačeks: «Mēs te filozofiski runājam par sadārdzinājumiem, bet būvnieks ir parakstījis līgumu. Tiklīdz parausim vaļā slūžas, kad viens pierādīs, ka ir sadārdzinājums, tā «nogrimsim» ar visiem projektiem. Izskatās pēc Bauskas sporta zāles.»
Viņam nepiekrita G. Kalniņš: «Lielākā purvā būsim, ja lauzīsim līgumu un būs jauns iepirkums. Tas ievilks būvniecības laiku, un piemaksāsim vēl divus līdz trīs miljonus pēc jaunā iepirkuma.»
«Būvsapulcē uzdevu jautājumu par sadārdzinājumu. Būvnieks pauda, kā pārrēķina visas tāmes. Iepirkuma piedāvājumu iesniedza 2019. gada cenās. Tagad cenas kāpj visam. Arī nākotnē jādomā par augstas gatavības projektiem, vai vispār tos virzām, jo pat pirms gada izstrādātajiem tehniskajiem projektiem cenas būs citas,» informēja Vecumnieku apvienības pārvaldes vadītāja Dace Šileika.
Tomēr ar jau pašreizējo sagatavoto dokumentu nebija apmierināts A. Okmanis. «Neredzu neviena mūsu speciālista parakstus uz tāmēm un mērījumiem,» pauda domes priekšsēdētājs, kas vienīgais balsoja pret lēmumprojektu. Pārējie papildu finansējumu atbalstīja.
Nu ko mīlīši, tik pietrūkst Sašas spilgto epitetu! Tad nu gan droši vien ausis novīstu 🙂
…Līgumā jāparedz tas, ka būvnieks uzņemas pilnīgi visu atbildību. Jābūt stingriem līgumiem,» tā J. Krievs.
Katrs atbild par savu daļu. Ja nav uzzīmēts projektā, tad būvniekam nav par ko uzņemties. Ja nav uzmērīts objektā, tad arī tā ir kļūda TP Ekonomiskajā daļā un t.t.
Īsumā – ja kopējā summa 7 mlj, tad jārēķinās vidēji ar 700 000 sadārdzinājumu. Ja nav naudas, tad nav ko sākt.
PS. Lielāks objekts, lielāks būvnieks, būvniekam dārgāki juristi.
«Neredzu neviena mūsu speciālista parakstus uz tāmēm un mērījumiem,» pauda domes priekšsēdētājs, kas vienīgais balsoja pret lēmumprojektu. Pārējie papildu finansējumu atbalstīja.
Melnzeme? Geologijā netika uzrādīta? Lai maksā ģeologs vai projektētājs .
Ģeoloģija ir projektētāju atbildība, tiem ir civiltiesiskā apdrošināšana, lai maksā par savām kļūdām. Vajag deputātiem un amatpersonām vienreiz izlasīt atbilstošos likumus un tos pildīt, kā arī pareizi sastādīt līgumus. Likums nav tikai būvnieka pusē, likums ir arī pasūtītāja pusē. Inflācija ir valdības jautājums, tāpēc inflācijas radītie sadārdzinājumi būtu jākompensē ar valdības mehānismiem un iespējām.