Reemigrācijas koordinatori – saziņas tilts un pārcēlāji

Intervijā Agnese Bokta min svarīgākos motīvus, kas veicina atgriešanos dzimtenē: latviska izglītība bērniem, interešu izglītības pieejamība un medicīnas pakalpojumu kvalitāte

Agnese Bokta ir Zemgales plānošanas reģiona (ZPR) reemigrācijas koordinatore.

«Bauskas Dzīve» iztaujāja speciālisti par paveikto un tendencēm šajā Latvijai nozīmīgajā procesā, kādi ir emigrējušo svarīgākie motīvi, lai atgrieztos, un par to, kā valsts finansiālā iesaistīšanās veicina, atbalsta un nodrošina tautiešu mājupceļu.

Kāda atbalsta sniegšana ir konkrēti jūsu kompetencē?
– Koordinators reemigrantiem sniedz bezmaksas konsultācijas un informatīvu atbalstu par aktuāliem jautājumiem saistībā ar atgriešanos Latvijā. Potenciāliem reemigrantiem palīdzam pieņemt pārdomātus lēmumus un sagatavoties šim procesam. Atbalsts sākas ar iepazīšanos un uzklausīšanu par būtiskākajām aktualitātēm, sasāpējušiem jautājumiem. Tad strādājam ar šo informāciju un sagatavojam individuālus piedāvājumus. Ja nepieciešams, sazināmies ar citām institūcijām un valsts iestādēm, kā arī «savedam kopā» reemigrantu ar vajadzīgo iestādi.

Un kuri tad ir svarīgākie darba virzieni?
– Varu izcelt piecus virzienus. Nodarbinātība un uzņēmējdarbības iespējas – uzklausot klienta vajadzības, sniedzu informāciju par iespējām, kādas piedāvā reģions un pašvaldība. Katrā reģionā ir uzņēmējdarbības centrs, un pašvaldībās – atbilstoši speciālisti. Biznesa uzsākšanai atbalstu piedāvā «Altum», LIAA un LAD. Sazinos ar konkrētās pašvaldības uzņēmējdarbības speciālistu un tālāko dialogu ar reemigrantu turpina speciālists. Interesentus regulāri informēju par aktuālajiem semināriem, vebināriem, gan saistībā ar nodarbinātību (NVA un EURES rīko lieliskus vebinārus), gan uzņēmējdarbību.
Nākamais virziens – izglītība. Lielākoties atgriežas ģimenes ar bērniem, tādēļ reemigranti bieži interesējas, kā skolās notiek uzņemšana un kādi ir atbalsta in-strumenti, lai bērniem būtu vieglāk integrēties. Tad sazinos tieši ar reģiona skolām un pirmsskolas izglītības iestādēm, lai noskaidrotu, kurām jau ir pieredze ar šādu bērniņu uzņemšanu, kurās pirmsskolas izglītības iestādēs ir rindas utt. Šāda veida informācija ir noderīga, ja vecāki vēl nav izvēlējušies konkrētu iestādi.
Trešais virziens, kurā strādāju, ir pakalpojumi ģimenēm ar bērniem, informējot par pieejamajiem atvieglojumiem, interešu izglītību u. c. jautājumiem.
Tad vēl jādomā par mājokļa pieejamību un kreditēšanas iespējām. Izzinot reemigranta vajadzības, meklējam labākos risinājumus. Ja ir vēlme īrēt vai iegādāties mājokli, informēju par interneta vietnēm, kur iegūt visplašāko informāciju. Jautājumos par pašvaldību dzīvojamo fondu sazinos ar pašvaldību. Uzsākot darba gaitas, aptaujāju bankas. Lielākoties tās nevēlas izsniegt aizdevumu, ja cilvēks Latvijā nav strādājis vismaz sešus mēnešus. Tomēr ir izdevies atrast kādu pretimnākošāku banku, un ģimene, kura jau sāka meklēt citus variantus, varēja pieteikties konsultācijai un risināt jautājumus par sava īpašuma iegādi ar kreditēšanas palīdzību.
Un visbeidzot – strādāju arī, piedāvājot dažādu citu praktisku informāciju. Cilvēki ir ārkārtīgi dažādi, situācijas atšķirīgas un gadījumi individuāli. Vieni interesējas par mantu pārvešanas iespējām, citiem nepieciešama informācija par dzīvesbiedra uzturēšanās atļauju kārtošanu un integrāciju. Daudz jautājumu ir par veselības aprūpi un pabalstiem. Koordinatori ir plaša profila speciālisti: esam informācijas sniedzēji, psihologi, palīdzam sagatavot CV vai sazināties ar mūsu reģiona darba devējiem. Piemēram, sieviete ieplānojusi atgriezties Jelgavā un vēlas strādāt par auklīti pirmsskolas izglītības iestādēs. Sazinājos ar bērnudārziem, noskaidroju aktuālo informāciju par brīvajām darba vietām un nosūtīju viņai iestāžu nosaukumus un atbildīgo darbinieku vārdus, ar kuriem sazināties un kam sūtīt CV. Koordinatori ir saziņas tilts starp reemigrantu un Latvijas iestādēm un dažādajām institūcijām.

Cik liels valsts finansējums gadā ir reemigrācijas atbalstam Zemgales reģionā?
– Kopējais finansējums ir 200 000 eiro gadā, bet sadalījumu starp plānošanas reģioniem nosaka to ikgadējs līgums ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju. Sadalot šo summu uz pieciem reģioniem, tie ir 40 000 eiro Zemgales reģionam. Nākamajiem trim gadiem tiks piešķirts papildu finansējums jau iepriekš izsludinātā konkursa «Reemigrācijas atbalsta pasākums – uzņēmējdarbības atbalsts» īstenošanai. Arī Bauskas novada pašvaldība ir pieteikusies uz daļu šī finansējuma 2024. gadam, lai rīkotu savu grantu konkursu. Rezultāts paredz izveidot jaunas darba vietas reemigrantiem vai dot iespēju pašiem dibināt jaunuzņēmumus.

Kādiem vēl pasākumiem šis finansējums tiek izlietots? Varat minēt piemērus?
– Daļa finansējuma ir koordinatora darba nodrošināšanai, pārējais – dažādu apmācību, kursu, pasākumu organizēšanai un apmeklēšanai. Mērķauditorija ir esošie un potenciālie reemigranti, kā arī personas, kas ir ciešā sasaistē – pedagogi, pašvaldību darbinieki utt. Šogad atbalstījām latviešu valodas apguvi un, sazinoties gan ar skolām, gan vecākiem, secinājām, ka daļai bērnu ir nepieciešamas papildu latviešu valodas apmācības. Skolas vecuma bērniem tās notiek nelielās grupās platformā «Zoom». Tā varam aptvert visu reģionu un sniegt iespējas mācīties arī tiem bērniem, kuri kopā ar ģimeni plāno atgriezties Zemgalē jau nākamgad.
Vēl pērn, 9. decembrī, norisinājās reemigrantu tīklošanās pasākums, tas pulcēja ģimenes, kuras jau pārcēlušās uz mūsu reģionu. Pasākumā tika apskatītas kultūru atšķirības, kādas pieredzētas mītnes zemēs. Dalībnieki pastāstīja par pieredzēto un apmainījās viedokļiem. Katra ģimene akcentēja būtiskāko, kādēļ nolēmusi atgriezties, kā visvairāk trūcis prombūtnē un ko no pieredzētā gribētu īstenot Latvijā. Pasākums noteikti bija ar pozitīvu iezīmi. Dalībnieki atrada kopīgas intereses un apmainījās kontaktiem. Iesāktās sarunas turpināja pat ārā pie apsnigušajām automašīnām.
Rudenī, 21. oktobrī, Latvijas vēstniecībā Londonā notika 11. ikgadējā diasporas organizāciju un skolu pārstāvju sanāksme, kurā piedalījās Latvijas reģionu koordinatori. Prezentējām sava pārstāvētā reģiona tendences un iespējas, kādas pieejamas potenciālajiem reemigrantiem. Iepazīstinājām ar dzirdētajiem pieredzes stāstiem. Vēlāk, 18. novembrī, devos uz Berlīni, lai apmeklētu Latvijas 105. jubilejas svinības, ko rīkoja Berlīnes latviešu bērnu un kultūras biedrība. Pasākums sniedza ieskatu, ar kādu siltumu un mīlestību pret dzimteni šie latvieši svin valsts dzimšanas dienu. Seniori nespēja valdīt saviļņojuma asaras… Pēc koncerta interesentus iepazīstināju ar koordinatora sniegtajiem pakalpojumiem. Piedalījos arī citos latviešu rīkotajos pasākumos.
Arī jaunajam gadam jau ir iezīmētas vairākas aktivitātes reemigrācijas veicināšanai. Par notikušo klātienes pasākumu reemigrantu ģimenes izteicās atzinīgi, tādēļ ir plānots šāda veida sarīkojumu atkārot.

Iespējams, tieši ekonomiskie apsvērumi – darba vai uzņēmējdarbības iespējas – ir svarīgi cilvēkiem, kuri vēlas atgriezties Latvijā?
– Protams, šie apsvērumi ir ļoti svarīgs faktors. Taču līdzās tiem tiek minēts, ka Latviju atstājuši finansiālu apsvērumu dēļ, bet atgriežas viņi emocionālu motīvu vadīti – ilgas pēc ģimenes, Latvijas, tās baltajiem Ziemassvētkiem, šalcošās jūras un Līgo svinēšanas tradīcijām. Viena no būtiskākajām ir vēlme, lai bērni uzaugtu latviskā vidē un runātu latviešu valodā. Par uzņēmējdarbību – bieži vien tieši ārvalstīs gūtā pieredze ir atspēriens, lai uzsāktu ko savu Latvijā.

Kādi vēl, jūsuprāt, ir izaicinājumi, lai atgrieztos pie mums, Zemgalē, Bauskas novadā?
– Būtisks faktors ir dzīvojamā fonda pieejamība, jo ne vienmēr reemigrantiem ir īpašums, kur atgriezties. Daļa aizbraucēju pirms gadiem nedomāja atgriezties un īpašumus pārdeva…. Pēc man pieejamās informācijas, Zemgales reģionā, Bauskas pašvaldībā tai skaitā, nav brīvi pieejamu pašvaldības mājokļu. Reemigranti negaida, ka viņiem kas pienāktos bez maksas, bet viņi interesējas par iespējām sākumā īrēt dzīvojamo platību par saprātīgu cenu, iedzīvoties, iekārtoties darbā un tad domāt par sava īpašuma iegādi.
Nozīmīgs, protams, ir darba vietu jautājums un atalgojums Latvijas dzīves dārdzības kontekstā. No sarunām ar reemigrantiem secinājām, ka Latvijā pārtikas un apģērba cenas ir augstākas kā citviet, taču īre un citi pakalpojumi – lētāki, līdz ar to ar Latvijas ienākumiem var sevi pietiekami nodrošināt, kurpretī, piemēram, Lielbritānijā liela daļa algas jātērē par dzīvojamo platību un bērnudārzu.

Vai varat minēt, cik cilvēku pēdējo divu gadu laikā ir atgriezušies Zemgales reģionā un
cik – Bauskas novadā?
– No 2021. gada līdz šim brīdim Zemgales reģionā ar koordinatora starpniecību ir atgriezušās
332 personas, Bauskas novada pašvaldības teritorijā – 42.

Kāds ir reemigrējošo vidējais vecums, izglītība, profesijas?
– Lielākoties tie ir cilvēki darbspējīgā vecumā, kā iepriekš minēju – ģimenes ar bērniem. Īpaši aktuāli atgriešanās tiek plānota, kad bērnam jāuzsāk skolas gaitas. Otra grupa ir pirmspensijas vai pensijas vecuma sasniegšana. Par izglītības līmeni – informāciju nefiksējam. Ja cilvēks interesējas par darba iespējām, tad, protams, pieskaramies izglītības līmenim un prasmēm, tas pats attiecas uz profesiju. Pozitīvi tas, ka vairāki reemigranti atgriežas Latvijā tieši ar mērķi izmantot iegūto pieredzi un dibināt savus uzņēmumus. Vieniem pamudinājums bijis tas, ka «apnicis» strādāt un pelnīt citiem, otri, savukārt, sasnieguši karjeras griestus un secinājuši, ka viņu uzņēmumā vairs nav izaugsmes iespēju un dodas sevi realizēt pie mums, Zemgalē.

Kas ir lielākie šķēršļi, lai atgrieztos? Ar kādām problēmām, ierodoties Latvijā, cilvēki visbiežāk saskaras? Vai tas atklājās 9. decembrī notikušajā ģimeņu pasākumā?
– Ja pārcelšanos plāno savlaicīgi, jebkura situācija ir risināma, pat ja uzreiz neizdodas sasniegt visu iecerēto. Problemātiskāk, ja lēmums ir sasteigts, nav nokārtota nepieciešamā dokumentācija vai atgriešanās brīdī nav atrasta dzīvesvieta utml.

9. decembra pasākumā iezīmējās dažas problēmas… Viena no tām – vienkāršas un saprotamas informācijas pieejamība. Reemigranti uzsvēra, ka tās lielākā daļa izlasāma likuma pantos un regulās, kuru terminoloģiju grūti izprast un uztvert. Ar vieglu smaidu tika minēta arī braukšanas kultūra, kas Latvijā dažreiz izskatoties biedējoša. Toties pozitīvi tiek novērtēts iestāžu darba laiks, zobārstniecības cenas un iespējas rast dzīvesvietu tuvu izglītības, medicīnas iestādēm un citiem pakalpojumiem.

Kāda lielākoties ir reemigrantu motivācija atgriezties?
– Tā neapšaubāmi ir latviska izglītība bērniem, interešu izglītības pieejamība un medicīnas pakalpojumu kvalitāte. Ne reizi vien no reemigrantiem dzirdējām, cik ļoti viņi noilgojušies pēc Latvijas kultūras dzīves plašā piedāvājuma, cik ļoti tā pietrūcis svešumā. Zīmīgi, ka lielākoties atgriežas cilvēki, kam ir labi kontakti ar ģimeni un draugiem Latvijā, pie kuriem var regulāri ciemoties un uzzināt jaunāko par dzīvi dzimtenē.

TEKSTS – RUTA KEIŠA