Airika Balode
Heraldikas komisija akceptējusi 2002. gadā apstiprinātā Iecavas novada ģerboņa atjaunošanu, pamatojoties uz Bauskas novada domes iesniegumu. Kultūras ministrija ir informējusi, ka Iecavas pagasta ģerbonis šī gada 24. janvārī ir reģistrēts Ģerboņu reģistrā.
Heraldikas komisija portālam apliecināja, ka atjaunots kā pagasta ģerbonis iepriekšējais Iecavas novada ģerbonis. Iecavas pagasta ģerbonis ir saglabājis iepriekšējā ģerboņa dizainu, kas sevī iekļauj sudraba šauro šķērsu krustu zilā laukā un zelta zvanu ģerboņa pēdā.
Kā skaidrots mājaslapā iecava.lv, sudraba šaurais šķērsu krusts zilā laukā simbolizē Iecavas atrašanās vietu jau no seniem laikiem nozīmīgu ceļu krustojumā: ziemeļu–dienvidu virzienā to šķērso maģistrāle «Via Baltica», kas ir viens no deviņiem nozīmīgākajiem Eiropas transporta koridoriem, bet rietumu–austrumu virzienā no Vecumniekiem Jelgavas virzienā pagastam cauri izvijas Zemgales josta, kas savienojas ar Sēliju. Zilā – debesu, tāluma un ūdens krāsa – godina zemgaļu gara cildenumu un ataino saistību ar pagastu šķērsojošo Lielupes labā krasta pieteku Iecavas upi. Zelta zvanam ir vairākas simboliskās nozīmes. Pirmkārt, tas saistīts ar Iecavas vēsturi: 17. gadsimtā hercoga Jēkaba laikā Dzelzāmurā darbojās dzelzsceplis, vara kaltuve un čuguna lietuve. Divi tajā laikā gatavotie lielgabali vēl tagad apskatāmi Iecavas centrā; kopš 1641. gada joprojām stalta stāv un ar dzidrām zvana skaņām caurbraucējus sveicina Iecavas luterāņu baznīca, kura gadsimtu gaitā gan godā celta, gan pelta nu gaida savu atjaunotni. Otrkārt, asociācija ar skolas zvanu uzsver izglītības nozīmi, norādot uz daudzajām izglītības iestādēm. Un, treškārt, zvans simbolizē tautas modināšanu darbam un akcentē vēlmi, lai pagasta labā slava tālu skan.
Reklāma